Līdz Milānas–Kortīnas olimpisko spēļu hokeja vīru turnīra sākumam palikuši vairs divi mēneši, bet joprojām nav īstas skaidrības, kad ekspluatācijā tiks nodota turnīra galvenā arēna "Santagiulia".
Savas bažas par olimpisko spēļu organizatoru neizdarību atkārtoti paudusi Nacionālā hokeja līga (NHL), kuras spēlētāji pēc 12 gadu pauzes plāno atkal startēt zem olimpiskajiem apļiem. Pirms mēneša skanēja frāze, ka "mēs sekojam līdzi notiekošajam", bet šobrīd jau izskan daudz nopietnāks brīdinājums. NHL komisāra Gerija Betmena vietnieks Bils Deilijs pēc nedēļas sākumā notikušās līgas klubu īpašnieku sapulces medijiem paziņoja, ka gadījumā, ja Milānā ledus kvalitāte būs neatbilstoša un radīs apdraudējumu spēlētāju veselībai, NHL hokejisti turnīrā nepiedalīsies.
Bija plānots, ka turnīra galveno hokeja arēnu iemēģinās decembra vidū, nu šis termiņš pārcelts uz janvāra vidu, kad tur jānotiek pāris Itālijas čempionāta spēlēm, bet pilnībā gatava olimpiskajām sacīkstēm tā varētu būt tikai 2. februārī, tātad tikai trīs dienas pirms sieviešu hokeja turnīra sākuma. Viens ir pašas arēnas uzcelšana, cits – kādas kvalitātes ledus tur tiks uzliets. "Jāņem vērā, ka galvenajā arēnā katru dienu tiks aizvadītas pa trim spēlēm un tas nozīmē, ka ledum ir jābūt izturīgākam nekā parastos apstākļos," atgādina Deilijs. NHL sola rūpīgi sekot notiekošajam un uz Itāliju palīgā ir nosūtījuši arī savus ledus meistarus. "Mums jābūt pārliecinātiem, ka ledus būs kvalitatīvs un tas neapdraudēs mūsu spēlētājus. Ja hokejisti jutīs, ka ledus nav drošs, mēs tur nespēlēsim," uzsver NHL pārstāvis, gan piebilstot, ka ‘pēc pēdējām ziņām no Milānas ir piesardzīgi optimistisks par izdošanos.
NHL vienu krupi jau ir norijusi attiecībā uz hokeja laukuma izmēriem. Vienošanās ar IIHF paredzēja, ka tas būs NHL standartu placis – tas būtu 61 metrs garumā un 25,9 metri platumā. Tagad izrādījies, ka laukums, uz kura dalīs olimpiskās medaļas, būs par metru īsāks un par daždesmit centimetriem platāks. It kā sīkums, taču NHL spēlētāju arodbiedrība veica hokejistu aptauju, vai tas kaut ko maina. Spēlētāji norādījuši, ka izmēri nemaina lietas būtību, galvenā esot ledus kvalitāte. Tikmēr Kanādas izlases viens no treneriem Pīters Debūrs šādu neatbilstību kritizējis, paužot neizpratni, kā šādu kļūdu varēja pieļaut.
Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, X, Bluesky, Draugiem vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu.
Abonē LASI.LV gadam vai kādu no "Latvijas Mediju" periodiskajiem izdevumiem 2026. gadam, un laimē 1500 eiro vai Philips kafijas automātu. Loterijas atļaujas nr. 8744.
Pieraksties LASI.LV redaktora vēstkopai šeit.
Pieraksties vēstkopai un divas reizes nedēļā saņem padziļinātu LASI.LV galvenā redaktora aktuālo ziņu, kompetentu viedokļu un interesantāko interviju apkopojumu.
Ko tu saņemsi:
- Daudzveidīgus komentārus un kompetentus Latvijas Mediju žurnālistu un autoru viedokļus par aktuālo
- Ekspertu komentārus par dažādiem praktiskiem, noderīgiem tematiem
- Aizraujošus materiālus par vēsturi, psiholoģiju, kultūru
- Gata Šļūkas karikatūru
- Tavā e-pasta kastītē katru ceturtdienu
8.1 °C






































![Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. No senajām saimniecībām sešas ir muzeja pārziņā, bet "Lejasvēveri" un "Jaunvēveri" ir mantinieku privātīpašums. Interneta vietnē "visit.cesis.lv" teikts: "Vēveri ir Piebalgai raksturīga zemnieku amatnieku sētu grupa, kuras vēsture datējama, sākot ar 16. gs. vidu. 19. gs. galvenais peļņas avots Vēveros ir aušana, katrā mājā klaudzēja 2–4 stelles. Sākoties "Mērnieku laikiem" (19. gs. 70.–80. gadi), kad piebaldzēni izpērk zemi no muižas, Vēveros ir izveidojušās astoņas saimniecības. Mūsdienās dabā redzams šo astoņu sētu savstarpējais izkārtojums un apbūve. Lai saglabātu vēsturiski veidojušos kultūrainavu ar senatnīgām sētām, ēkām, ceļiem, koku stādījumiem, Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. [..] Vēveru ekspozīcijā aplūkojama ne tikai tradicionālā piebaldzēnu sētu apbūve, bet arī dažādi amatnieku un zemkopju darbarīki, mūsdienu cilvēkam neierasti mājsaimniecības priekšmeti un lietas. Vēveru kalna augstākajā vietā (226 m virs jūras līmeņa) slejas ap 1875. g. Kalna Vēveru saimnieka būvētās vējdzirnavas. No dzirnavu galerijas un augšējā stāva lieliski redzams Vēveru kopskats un Piebalgas tāles. Vēveros piedāvā meistarklasi maizes cepšanā īstā maizes krāsnī." Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. No senajām saimniecībām sešas ir muzeja pārziņā, bet "Lejasvēveri" un "Jaunvēveri" ir mantinieku privātīpašums. Interneta vietnē "visit.cesis.lv" teikts: "Vēveri ir Piebalgai raksturīga zemnieku amatnieku sētu grupa, kuras vēsture datējama, sākot ar 16. gs. vidu. 19. gs. galvenais peļņas avots Vēveros ir aušana, katrā mājā klaudzēja 2–4 stelles. Sākoties "Mērnieku laikiem" (19. gs. 70.–80. gadi), kad piebaldzēni izpērk zemi no muižas, Vēveros ir izveidojušās astoņas saimniecības. Mūsdienās dabā redzams šo astoņu sētu savstarpējais izkārtojums un apbūve. Lai saglabātu vēsturiski veidojušos kultūrainavu ar senatnīgām sētām, ēkām, ceļiem, koku stādījumiem, Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. [..] Vēveru ekspozīcijā aplūkojama ne tikai tradicionālā piebaldzēnu sētu apbūve, bet arī dažādi amatnieku un zemkopju darbarīki, mūsdienu cilvēkam neierasti mājsaimniecības priekšmeti un lietas. Vēveru kalna augstākajā vietā (226 m virs jūras līmeņa) slejas ap 1875. g. Kalna Vēveru saimnieka būvētās vējdzirnavas. No dzirnavu galerijas un augšējā stāva lieliski redzams Vēveru kopskats un Piebalgas tāles. Vēveros piedāvā meistarklasi maizes cepšanā īstā maizes krāsnī."](https://media.lasi.lv/media/cache/article__card__xl__jpeg/uploads/media/image/20251209210945693873f9205a6.jpg)
















































































































































































































