Mediju sapieri. Arī britus iesauks Latvijas armijā

No 2027. gada Latvijas valsts aizsardzības dienestā (VAD) paredzēts iesaukt arī ārvalstīs dzīvojošos Latvijas pilsoņus vecumā no 18 līdz 27 gadiem.

Latvijas Aizsardzības ministrija lēš, ka no 2027. gada VAD iesaukšanas prasībām ik gadu atbildīs aptuveni 2000 jauniešu vīriešu, kuru pastāvīgās dzīvesvietas atrodas ārvalstīs. Ministrijas rīcībā nav skaitļu par katrā ārvalstī dienestam atlasāmajiem jauniešiem, bet, vadoties pēc jaunākās statistikas, tad katru gadu iesaucamo aptuvenās proporcijas varētu būt: no Lielbritānijas 52%, no Īrijas 15%, no Vācijas 14%.

Foto: Latvijas Avīze / Latvijas Mediji

To, vai un cik puišu tiks iesaukti, Aizsardzības ministrija tagad nevar pateikt. "Gadījumos, kad netiks sasniegts pietiekams brīvprātīgo skaits, tiks organizēta VAD atlase pēc nejaušības principa, kurā tiks atlasīts iztrūkstošo iesaucamo skaits. Organizējot šādu atlasi, ārvalstīs dzīvojošie pilsoņi tiks piesaistīti Rīgas VAD atlases grozam, no kā tiek atlasīti aptuveni 35% iesaucamo. Piemēram, pirmajā iesaukumā no Rīgas tika atlasīti 35,6% iesaucamo," ministrija atbildēja "Latvijas Avīzei".

Kas sagaida Latvijas pilsoņus Lielbritānijā, kuri pavēsti saņems?

Jaunu darbu atrast sarežģīti

"Kamēr puisis vēl ir viens, jauns, dzīvo ar vecākiem, tad varētu atkrist ļoti daudz problēmu, vismaz vienai daļai," uzskata Uldis Balodis, latviešu diasporā pazīstamā sociālā medija "Laiva" vadītājs. "Bet, ja viņš Apvienotajā Karalistē dzīvo atsevišķi – īrē māju vai dzīvokli, vai kaut vai mazu istabiņu – un strādā, tad pēc iesaukšanas dienestā viņam ir jāpamet valsts uz 11 mēnešiem. Tas nozīmē, ka dienesta laikā īresvietu viņš pazaudēs, jo neviens viņam neturēs tukšu mājokli 11 mēnešus. Arī darbavietā, visticamāk, pateiks: ja tu aizbrauc, mēs tavā vietā ņemam citu!"

Līdzīgās domās ir Jānis (vārds mainīts), kurš brīdī, kad VAD sāks iesaukt ārvalstīs dzīvojošos, būs iesaucamajā vecumā. "Tas nozīmē, ka man vajadzētu atstāt savu darbu, man vajadzētu atstāt savu mājvietu. Visu pamest uz gadu, lai es varētu nodienēt."

Bezdarba līmenis Apvienotajā Karalistē šogad ir sasniedzis 5%, turklāt vecuma grupā no 16 līdz 24 gadiem bezdarbnieku ir vairāk – 15,3%. Jauniešiem darbu atrast ir visgrūtāk, jo uz tradicionālām pirmajām darba vietām kā viesmīlis vai kurjers tagad konkurē migranti. Ja ir izdevies atrast pastāvīgu, normāli atalgotu darbu, tad tā zaudēšana dažam ir vesela traģēdija. "Te ierodas ļoti daudz jaunu iebraucēju. Mani draugi, piemēram, lēkā no vienas noliktavas uz otru, jo viņus pastāvīgi netur. Kad ir daudz pasūtījumu, tad viņi paņem darbiniekus, bet pēc sešiem mēnešiem jau atlaiž," sūkstās Jānis.

Jānim par darba apstākļiem piekrīt Stefans Rudzītis, bet par dienestu viņam ir atbalstošs viedoklis. Viņš 2027. gadā gan būs pārsniedzis iesaucamo vecumu. "Es no daudziem esmu dzirdējis, ka viņi vairākus mēnešus sēž un gaida jaunu darbu." Pašam Stefanam ir stabils darbs, un pats interesējies par iespēju dienēt VAD. "Beigās secināju, ka nevajadzētu iet. Bet gadījumā, ja vajadzētu, tad es labprāt ietu. Darbā teica, ka palaistu, piemēram, uz dažām nedēļām Latvijā, tad uz divām nedēļām atpakaļ darbā. Diez vai darbavietā pieņemtu, ka es aizbraucu uz 11 mēnešiem – mana pozīcija jau sen būtu aizpildīta."

Stefans Rudzītis: "Gadījumā, ja vajadzētu, tad es labprāt ietu dienestā."

Foto: No personiskā arhīva

Trūkst īres mājokļu

Tiek lēsts, ka Apvienotajā Karalistē pašlaik trūkst 6,5 miljoni mājokļu, un, piemēram, Londonā uz vienu brīvu īres īpašumu ir vidēji astoņi gribētāji. Ja īrēt gribētājam nav darba un vairāku tūkstošu mārciņu pirmajām iemaksām, tad pie dzīvesvietas netikt.

Jānis dzīvo kopā ar māti sociālajā dzīvoklī, kur īre ir 600 mārciņas mēnesī (679 eiro), tomēr kopā ar visiem pārējiem maksājumiem – elektrību, gāzi, pašvaldības nodokli – jau ir pie 1000 mārciņām (1131 eiro). Ja Jānim būtu uz 11 mēnešiem jādodas prom no valsts, tad māte viena nespētu visu samaksāt, nāktos lūgt pabalstus. Brīdī, kad Jānis atgrieztos no VAD, viņam būtu viss jāsāk no jauna – jāmeklē darbs, iespējams, arī jauna dzīvesvieta.

Ir jaunieši, kuriem ir vēl citas finansiālas saistības: jāuztur ģimenes, jāmaksā uzturlīdzekļi par bērniem, hipotekārais kredīts. Ģimenēm teorētiski ir iespēja pieteikties pabalstam, kamēr galvenais apgādnieks dien armijā, arī no uzturlīdzekļu maksāšanas varētu atbrīvot uz 11 mēnešiem, taču hipotekārā kredīta maksājumiem atlaižu nebūs.

"Ja jaunietim ir hipotekārais kredīts, tad viņam neizdosies no bankas uz 11 mēnešiem izprasīt kredīta brīvdienas," skaidro Kristīne Krauze, hipotekāro kredītu speciāliste un Latviešu pārstāvniecības Apvienotajā Karalistē (LPAK) valdes locekle. "Vienīgais, ko var lūgt – nemaksāt pamatsummu, bet procenti, protams, jāmaksā. Kad jaunietis piesakās šādam kredītam, pieteikumā ir jautājums, vai jums ir zināmi kaut kādi apstākļi tuvākā nākotnē, kas varētu iespaidot maksājumus. Ja atbild godīgi, un arī jāatbild godīgi, tad šis apstāklis var samazināt iespēju iegūt hipotekāro kredītu."

Tāpat nav garantijas, ka tiem, kuri studē britu universitātēs, tiks saglabāta studiju vieta vai stipendija. Par to ir noraizējušies daudzi studējošie, jo iegūt stipendiju nebūt nav viegli. "Mans dēls pirmo gadu dzīvo patstāvīgi, viņam ir darbs, viņš studē universitātē, būs inženieris. Viņš ir ļoti noraizējies, un arī es esmu satraukusies," stāsta cita puiša māte. Viņa arī teic, ka baidās arī par iespējamo Krievijas iebrukumu Latvijā. "Es šeit dzīvoju kopš 2004. gada, dēls ir dzimis šeit, viņam tagad ir 20 gadu. Viņš ir nopietni noraizējies, viņš man prasa – mammu, kas notiks? Un es viņam nespēju atbildēt. Latvijā var notikt jebkas!"

"Mans dēls šajā valstī ieradās tad, kad viņam bija gads. Viņš ir pilnībā iesakņojies," stāsta latviešu diasporas pasākumā satiktais Artūrs Šambars. Kad viņu iztaujāju, puiša tēvs uzreiz piedāvā piezvanīt dēlam un pajautāt pašam. "Šobrīd tu esi students, un tevi iesauktu armijā. Tūlīt un tagad, neviens neko nejautās, tev varbūt samaksās, lai tu dotos un kalpotu bruņotajos spēkos. Ko tu par to teiktu?" tēvs mūsu sarunas laikā jautā dēlam. 

Taču, par pārsteigumu tēvam, dēls atbild, ka viņam nebūtu iebildumu, taču tikai tad, ja nebūtu kara. "Ja karotu ar Krieviju, tad pilnīgi noteikti ne," atbild dēls.

Vai atteiksies no pilsonības?

Sarunās ar diasporas jauniešiem izskan, ka daži būtu gatavi atteikties no Latvijas pilsonības. Viens no maniem sarunbiedriem Jānis teic, ka pats no Latvijas pilsonības noteikti neatteiktos un, ja citu iespēju nebūtu, tad droši vien dotos dienēt. Taču draugi un paziņas, kuriem saikne ar Latviju nav tik stipra, spriežot, ka no pilsonības atteiktos, īpaši tie, kuriem jau ir dubultpilsonība. "Esmu vecpuisis, bet manam draugam ir sieva un bērni. Viņš arī dabūjis pavēsti (viņam pavēste izsūtīta, visticamāk, tādēļ, ka viņš nav deklarējis dzīvesvietu ārzemēs, bet tā deklarēta Latvijā. – I. K.), bet nevar nekur aizbraukt, viņam jārūpējas par bērnu un sievu, viņš ir vienīgais pelnītājs. Viņš nav bijis Latvijā kopš trīs gadu vecuma, un viņa sakne ar Latviju nav tik cieša, lai viņš atstātu ģimeni un pievienotos Latvijas armijai."

Aizsardzības ministrija gan piebilst, ka dienesta laikā vecākiem paredzēts papildu atbalsts 200 eiro mēnesī par katru bērnu.

Sociālā medija "Laiva" vadītājs Uldis Balodis atzīst, ik pa brīdim dzirdot runājam par izvairīšanos no VAD, atsakoties no Latvijas pilsonības. "Es uzskatu, ka tā ir tāda cilvēku grūšana bezdibenī – izraut ārā no ikdienas dzīves uz tiem 11 mēnešiem bez nekāda drošības spilvena atgriežoties. Ja Latvijas valsts uzrakstītu oficiālu vēstuli darba devējam, lūk, mēs paņemam jūsu darbinieku uz 11 mēnešiem, lūdzu, saglabājiet viņam vietu, tad uzņēmējs varbūt atbildētu: maksājiet par darbinieku 40–50 tūkstošus, ko viņš būtu nopelnījis strādājot, tad mēs viņam atstāsim to vietu. Bet vai valsts ir gatava maksāt?"

Uldis Balodis, sociālā medija "Laiva" vadītājs, uztraucas, ka diasporas jauniešiem pēc dienesta vairs nebūtu darbavietas.

Foto: Ilze Kalve / Latvijas Mediji

Dienesta ieguvumi

Latviešu pārstāvniecība Apvienotajā Karalistē, labdarības biedrorganizācija, kuras mērķis ir pārstāvēt AK dzīvojošo tautiešu intereses, ik pa brīdim tiekas ar diasporu, lai stāstītu par jaunumiem, tostarp arī par VAD. LPAK valdes locekle Kristīne Krauze atzīst, ka tikšanās reizēs nākas uzklausīt dažādus viedokļus. Ir vecāki, kuri uzskata, ka "armija izaudzina par cilvēku", tomēr lielākoties ir nobažījušies par mācībām un stipendijas zaudēšanu, darbu, par problēmām atgriežoties. Ir arī tādi jaunieši, kas ļoti maz runā latviski.

Bet Londonas latviešu skolas skolotāja Dace Ali uzskata, ka dienēt ir jāiet: "Ģimenes ir jāinformē par pozitīvām lietām, kāpēc ir jāiet dienēt. Pašlaik vecāku reakcijā jaušami 80% neinformētības un 20% – emociju. Kura mamma gan vienkārši piekritīs tā – sūtām dienestā! Bet, ja runā ar jauniešiem, viņiem nav nekas pretī. Daudzi būtu tīri priecīgi aizbraukt un izmēģināt tās tehnoloģijas, kas ir pieejamas armijai mūsdienās!"

Arī Kristīne Krauze uzsver ieguvumus: "Ir valsts apmaksāta apmācība un izglītība, tas nozīmē, ka dienesta laikā notiek bezmaksas militārā apmācība, kas ir pirmā palīdzība, dažādas drošības un tehniskās iemaņas, kuras var arī ikdienas dzīvē būt ļoti noderīgas, piemēram, autovadītāja apliecība B, C kategorija. Vai radiosakaru un loģistikas prasmes. Arī vadības pieredze. Jauniešiem iespējas ir, ja vien ir interese."

Arī paši latviešu jaunieši zina draugus, kuriem ar VAD bijusi pozitīva pieredze. "No maniem vecajiem Latvijas draugiem daži pieteicās brīvprātīgi, un viņiem tur viss ir labi, jo viņi pēc tam nostiprinājās profesionāli!" stāsta Jānis. "Es vienmēr esmu gribējis būt armijā, bet negribētu tikt sūtīts uz svešām valstīm, lai iekarotu valstis priekš miljonāriem. Ja tā būtu armija, kas būtu tikai valsts aizsardzībai, tad piekristu. Ja Latvijā nāktu iekšā citas valsts karaspēks un mēģinātu ieņemt mūsu valsti, es būtu gatavs aizsargāt valsti un savu tautu ar savu dzīvību. Bet es nedomāju, ka tagad ir tāds risks," spriež Jānis, kuram istabā pie sienas rotājas liels Latvijas karogs.

Arī Stefans atzīst, ka daudzi draugi un paziņas labprāt dotos uz VAD, tomēr neesot ideju, kā praktiski atrisināt potenciālās problēmas. "Ja tev ar darba devēju ir līgums uz vairākiem gadiem, tad gadījumā, ja tevi iesauc dienestā, tev būtu jāsaka uzņēmumam – piedodiet, man ir jābrauc atpakaļ uz savu valsti! Bet tu nevari iziet ārā no savas dzīves un sākt darīt kaut ko citu... Jo pēc tam tev tāpat būtu jāatgriežas."

Aizsardzības ministrija vēsta: 

"Jau šobrīd valsts aizsardzības dienestā dienē arī jaunieši, kuri dzīvo ārvalstīs. Viņi atzīst, ka dienesta laikā ir uzlabojuši latviešu valodas prasmes, ieguvuši jaunus draugus un stiprinājuši saikni ar Latviju. 

Daudziem VAD kļūst par veidu, kā no jauna iepazīt Latvijas kultūru, vidi un sabiedrību, veicinot piederības sajūtu savai valstij."

Minstrija aizrāda par maldīgiem priekšstatiem

"Latvijas Avīze" uzrunāja Aizsardzības ministriju, vaicājot viedokli par rakstā paustajiem secinājumiem – par to, ka, atgriežoties no dienesta, daļu diasporas jauniešu sagaidītu bezdarbnieka vai pat bezpajumtnieka statuss. Iespējams, ka ārzemēs palikušajai ģimenei nāksies iztikt no pabalstiem vai studiju vieta tiks pazaudēta, bet, ja iegādāts mājoklis, tad tas parādu dēļ atņemts.

Aizsardzības ministrijas viedokli atsūtīja Lauma Zommere, Preses nodaļas vecākā eksperte. Viņa rakstā minētos viedokļus vērtē "kā ļoti tendenciozus, jo tajā iztrūkst daudz būtiskas informācijas, kas rada maldīgus priekšstatus par VAD iesaukumu organizāciju". Pirmkārt, ministrija norāda, ka pilsonis pēc 18 gadu vecuma sasniegšanas netiek iesaukts, ja viņš turpina iegūt izglītību: "Valsts aizsardzības dienestam viņš pakļauts viena gada laikā pēc izglītības iestādes absolvēšanas vai izglītības procesa pārtraukšanas." Jāpiebilst gan, ka šajā likuma normā iekavās pierakstīts "izņemot augstāko izglītību".

Par tendenciozu ministrija uzskata arī rakstā minēto 11 mēnešus ilgo dienestu. Neesot norādīti citi VAD izpildes veidi: 11 mēnešu dienestu kādā no Nacionālo bruņoto spēku vai Zemessardzes vienībām, 11 mēnešu civilo dienestu, kas paredzēts personām, kuras savas filozofiskās vai reliģiskās pārliecības dēļ nevar pildīt militāro dienestu, – pieejams tikai obligātā kārtā atlasītajiem un piecu gadu dienests Zemessardzē, kas pieejams, VAD piesakoties brīvprātīgi un paredz ikgadējās mācības 28 dienu garumā, kas pārsvarā tiek organizētas nedēļas nogalēs vai vienlaidus vasarā, tādējādi dodot iespēju jauniešiem dienestu apvienot ar darbu vai studijām.

Tomēr šaubas paliek, vai šīs alternatīvās dienēšanas iespējas atrisina tās problēmas, par kurām minēja potenciāli iesaucamie no Apvienotās Karalistes.

Valsts aizsardzības dienests

• Valsts aizsardzības dienesta likums (pieņemts 2023. gadā) nosaka pienākumu dienēt valsts aizsardzības dienestā katram Latvijas pilsonim – vīrietim viena gada laikā pēc 18 gadu vecuma sasniegšanas vai, ja pilsonis turpina iegūt izglītību pamata vai vidējās izglītības pakāpē, – viena gada laikā pēc izglītības iestādes absolvēšanas, bet ne vēlāk kā līdz 24 gadu vecumam.

Valsts aizsardzības dienestā (VAD) brīvprātīgi var pieteikties Latvijas pilsoņi – vīrieši un sievietes no 18 līdz 27 gadu vecuma sasniegšanai.

• VAD dienests dalās trīs veidos:

• 11 mēneši Nacionālo bruņoto spēku regulāro spēku vai Zemessardzes vienībā;

• pieci gadi Zemessardzē kopumā, pildot dienesta uzdevumus ne mazāk kā 21 individuālās apmācības dienu un ne vairāk kā septiņas kolektīvās apmācības dienas katru gadu;

• augstskolu un koledžu studentiem paredzētā rezerves virsnieka programma, kuras kopējais apmācību un dienesta uzdevumu izpildes laiks nav mazāks par 180 dienām (šobrīd programmas apguve plānota 214 dienas).

• Pirmais iesaukums dienestu iesāka 2023. gada 1. jūlijā uz brīvprātības pamata un noslēdza to 2024. gada 31. maijā. 2024. gada 23. janvārī pirmo reizi norisinājās valsts aizsardzības dienesta kandidātu atlase pēc nejaušības principa. Arī turpmākajos iesaukumos Latvijas pilsoņi tika aicināti iestāties brīvprātīgi. Taču, ja brīvprātīgo nepieteicās pietiekami, trūkstošo personu skaitu vecumā no 18 līdz 19 gadiem iesauc pēc nejaušības principa (izlozes). Lēmumu par iesaukšanu valsts aizsardzības dienestā nosūta uz personas elektronisko adresi vai deklarēto dzīvesvietas adresi.
• Patlaban – no 3. novembra līdz 2026. gada 14. janvārim – var pieteikties 2026. gada jūlija iesaukumam. Brīvprātīgi var pieteikties 1470 jaunieši. Iesaucamie dienestu uzsāks 2026. gada 17. jūlijā. 2026. gada jūlija iesaukumā piecu gadu dienestam Zemessardzē brīvprātīgi var pieteikties līdz 700 jauniešu. Trūkstošo iesaucamo gadījumā atlase pēc nejaušības principa tiks organizēta 2026. gada 21. janvārī.
• Brīvprātīgie VAD karavīri ik mēnesi saņem 600 eiro kompensāciju, kā arī kompensāciju 1100 eiro pēc dienesta pabeigšanas. Obligātā kārtā iesauktie saņem 300 eiro kompensāciju mēnesī. Pēc dienesta jaunietim ir tiesības bez konkursa pretendēt uz valsts apmaksātām studijām valsts augstskolās un koledžās.

Avots: Aizsardzības ministrija.

Eiropas Savienības finansēts. Paustie viedokļi un uzskati atspoguļo autora(-u) personīgos uzskatus un ne vienmēr sakrīt ar Eiropas Savienības vai Eiropas Izglītības un Kultūras izpildaģentūras (EACEA) viedokli. Ne Eiropas Savienība, ne EACEA nenes atbildību par paustajiem uzskatiem.

Foto: Latvijas Mediji

Līdzfinansē LR Kultūras ministrija.

Foto: Publicitātes