ASV prezidenta Donalda Trampa administrācija pagājušajā nedēļā publiskoja jauno nacionālās drošības stratēģiju, kurā 33 lappusēs izklāstīts Baltā nama saimnieka redzējums dažādos ārpolitikas un drošības politikas jautājumos.

Reklāma

Īpaši liela apskatnieku uzmanība pievērsta stratēģijas Eiropai veltītajai sadaļai, kurā kritizēta eiropiešu politika virknē jautājumu, tostarp migrācijas, ekonomikas regulēšanas un vārda brīvības jomās. Šāds dokuments parasti tiek izdots reizi prezidenta pilnvaru termiņa laikā, kā to nosaka likums.

Koncentrēsies uz rietumu puslodi

Jaunajā stratēģijā uzsvērts, ka ASV vadīsies pēc principa "Amerika pirmajā vietā", un prioritāte tiks atvēlēta rietumu puslodei, kas jau tagad ir novērojams Trampa administrācijas īstenotajā politikā. Stratēģijā izskan aicinājums pastiprināt ASV militāro klātbūtni rietumu puslodē, lai sekmīgāk varētu apkarot nelegālo imigrāciju, narkotiku tirdzniecību un pretoties naidīgu lielvaru centieniem nostiprināties reģionā. Stratēģijā atrodama atsauce uz 1823. gada Monro doktrīnu, ar kuru ASV toreizējais prezidents Džeimss Monro brīdināja Eiropas lielvalstis nejaukties rietumu puslodes lietās. Jau pašlaik Trampa administrācija ir ļoti aktīva šajā reģionā, Karību jūrā koncentrējot ievērojamus bruņotos spēkus un iznīcinot narkotiku pārvadātāju laivas, kas Savienotajās Valstīs ir pretrunīgi vērtēts jautājums. Apskatnieki norāda, ka Trampa administrācija labprāt redzētu Nikolasa Maduro režīma krišanu Venecuēlā, ko tā cenšas panākt ar ASV militārās klātbūtnes audzēšanu reģionā. Stratēģijā atzīts, ka rietumu puslode ir ilgstoši atstāta novārtā, savukārt Tuvajos Austrumos ASV nodarbojušās ar "aplamiem eksperimentiem", kas vairs neturpināšoties.

Pārmet opozīcijas apspiešanu

Apskatnieki norāda, ka salīdzinājumā ar iepriekšējā prezidenta Džo Baidena 2022. gadā izdoto nacionālās drošības stratēģiju Vašingtonas politika Eiropas virzienā ir mainījusies radikāli. Baidena stratēģija Eiropu nosauca par "neaizstājamu partneri", bet Trampa izdotajā dokumentā paustas šaubas, vai "noteiktas Eiropas valstis būs ekonomiski un militāri pietiekami spēcīgas, lai tās paliktu uzticamas sabiedrotās". Trampa administrācijas stratēģijā runāts par Eiropas "ekonomisko lejupslīdi" un pat "civilizācijas izdzēšanas perspektīvu". 

Eiropas galvenās problēmas esot "Eiropas Savienības un citu transatlantisko organizāciju aktivitātes, kas grauj politisko brīvību un suverenitāti", migrācijas politika, vārda brīvības cenzūra, politiskās opozīcijas apspiešana, 

krītošie dzimstības rādītāji un nacionālās identitātes un pašapziņas zaudēšana, pausts dokumentā. "Turpinoties pašreizējām tendencēm, kontinentu pēc 20 vai mazāk gadiem nevarēs atpazīt," apgalvots Trampa stratēģijā, kurā Eiropa aicināta "palikt eiropeiska". Stratēģijā uzsvērts, ka ASV 47. prezidents grib "ātri panākt karadarbības beigas Ukrainā", kurai pēc kara jātiek atjaunotai, kas nodrošinātu tās saglabāšanos kā "dzīvotspējīgai valstij". Stratēģijā arī pārmests, ka daudzas Eiropas valstis pretojas Trampa administrācijas miera centieniem. Dokumentā tomēr atzīts, ka Eiropa Savienotajām Valstīm joprojām ir svarīga. "Eiropa saglabā savu stratēģisko un kultūras nozīmi Savienotajām Valstīm. Transatlantiskā tirdzniecība joprojām ir viens no globālās ekonomikas un Amerikas labklājības pīlāriem". Tāpat Eiropā atrodamas nozīmīgas ekonomikas nozares. Vašingtona "nevar atļauties Eiropu norakstīt", secināts stratēģijā.

Negrib padomus no malas

Apskatnieku īpašu ievērību izpelnījušās tās Trampa stratēģijas frāzes, kuras var iztulkot kā mēģinājumus iejaukties Eiropas valstu iekšpolitikā un atbalstīt radikāli labējas partijas. "Amerikas diplomātijai ir jāturpina iestāties par patiesu demokrātiju, izpausmes brīvību un Eiropas nāciju individuālo īpašību un vēstures svinēšanu bez nožēlas. Amerika iedrošina savus politiskos sabiedrotos Eiropā veicināt šo atjaunošanas garu, un Eiropas patriotisko partiju augošā ietekme patiešām dod pamatu lielam optimismam," pausts stratēģijā, kur aicināts "kultivēt Eiropas nācijās pretošanos Eiropas pašreizējai trajektorijai". Apskatnieki jauno stratēģiju salīdzina ar ASV viceprezidenta Džeimsa Deivida Vensa runu Minhenes drošības konferencē šā gada februārī. Venss toreiz izteicās, ka lielākos draudus Eiropai rada nevis Krievija un Ķīna, bet gan pati Eiropa. Satraukumu radījis arī fakts, ka par jauno ASV stratēģiju pozitīvi atsaucies Kremlis. Dokumentā redzamās izmaiņas "lielākoties atbilst mūsu redzējumam", paziņojis Krievijas diktatora Vladimira Putina preses sekretārs Dmitrijs Peskovs.

Vācijas ārlietu ministrs Johans Vādefuls paziņoja, ka Vašingtona ir un paliks Berlīnes "nozīmīgākā sabiedrotā" NATO ietvaros. "Šī alianse tomēr ir koncentrēta uz drošības jautājumiem", uzsvēra ministrs, piebilstot, ka vārda brīvības jautājumos Vācijai "padomi no ārpuses" nav vajadzīgi. Trampa administrācijas stratēģiju komentējis arī Polijas premjerministrs Donalds Tusks. "Dārgie draugi amerikāņi. Eiropa ir jūsu tuvākā sabiedrotā, nevis jūsu problēma. Un mums ir kopīgi ienaidnieki. Vismaz tā ir bijis pēdējos 80 gadus," platformā "X" rakstīja Polijas premjers. Stratēģiju komentējuši arī vairāku Eiropas institūciju vadītāji, tostarp Eiropadomes priekšsēdētājs Antoniu Košta. "Mēs nevaram pieņemt draudus iejaukties Eiropas politikā," Košta pirmdien paziņoja preses konferencē Briselē. "Amerikas Savienotās Valstis nevar nomainīt Eiropas pilsoņus, lemjot, kuras partijas ir labas un kuras sliktas," sacīja Košta, uzsverot, ka ASV arī "nevar aizstāt Eiropu tās redzējumā par vārda brīvību".

Jāpiebilst, ka pagājušajā nedēļā arī izskanējusi ziņa, ka Vašingtona vēlas, lai Eiropa līdz 2027. gadam pārņemtu atbildību pār lielāko daļu konvencionālo NATO aizsardzības spēju. Par Pentagona plāniem ziņoja aģentūra "Reuters", kuras uzrunātās Eiropas amatpersonas izteikušās, ka šis termiņš ir nereāls.

Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, X, Bluesky, Draugiem vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu. 

Abonē LASI.LV gadam vai kādu no "Latvijas Mediju" periodiskajiem izdevumiem 2026. gadam, un laimē 1500 eiro vai Philips kafijas automātu. Loterijas atļaujas nr. 8744.

Foto: Publicitātes

Pieraksties LASI.LV redaktora vēstkopai šeit.

Pieraksties vēstkopai un divas reizes nedēļā saņem padziļinātu LASI.LV galvenā redaktora aktuālo ziņu, kompetentu viedokļu un interesantāko interviju apkopojumu.

Ko tu saņemsi:

  • Daudzveidīgus komentārus un kompetentus Latvijas Mediju žurnālistu un autoru viedokļus par aktuālo
  • Ekspertu komentārus par dažādiem praktiskiem, noderīgiem tematiem
  • Aizraujošus materiālus par vēsturi, psiholoģiju, kultūru
  • Gata Šļūkas karikatūru
  • Tavā e-pasta kastītē katru ceturtdienu