Oficiālā statistika rāda, ka meža un saistīto nozaru devums Latvijas tautsaimniecībā pēdējo gadu laikā audzis teju divkārt. 2018. gadā nozares iemaksas valsts budžetā bija ap 263 miljoniem eiro, bet 2024. gadā šis rādītājs sasniedza 537 miljonus eiro.
Šo pieaugumu nodrošina augsta ražošanas efektivitāte, tehnoloģiju attīstība un spēja pielāgoties mainīgajai globālajai videi, kā arī augošā eksportspēja, tā sarunā ar "Latvijas Biznesu" akcentē koncerna AS "Latvijas Finieris" valdes loceklis Mārtiņš Lācis.
Cik liela ir pārstrādes nozīme uzņēmuma eksportspējā?
M. Lācis: Eksporta panākumi balstās spējā izejvielas pārveidot produktos ar augstu pievienoto vērtību. Šajā ziņā nozīmīga loma ir plātņu un saplākšņa ražotājiem, kas ar tehnoloģiskiem risinājumiem un ilgtspējīgu ražošanu nodrošina stabilu Latvijas klātbūtni pasaules tirgos. Kvalitatīvi pārstrādāti koksnes produkti, īpaši saplāksnis, ir materiāli ar augstu inženiertehnisko precizitāti un izturību. Tie tiek izmantoti transporta un loģistikas nozarē, būvniecībā, kuģu un vēja turbīnu ražošanā, kā arī interjera risinājumos. Šie produkti konkurē nevis ar zemām izmaksām, bet ar zināšanām, tehnoloģijām un reputāciju. Tas ir Latvijas eksporta ceļš uz ilgtspējīgu izaugsmi – no resursa uz zināšanu produktu. Uzņēmums "Latvijas Finieris" ir viens no nozīmīgākajiem šī virziena piemēriem. Uzņēmuma ražotais saplāksnis tiek eksportēts uz daudzām valstīm, kļūstot par daļu no globālās industriālās infrastruktūras. Šāda eksportspēja nozīmē ne tikai ienākumus, bet arī starptautisku reputāciju un investīciju pieplūdumu Latvijā. Šī reputācija ir uzbūvēta uz kvalitātes, inovāciju un ilgtspējīgas resursu izmantošanas pamata.
Uz cik valstīm šobrīd eksportējat?
"Latvijas Finieris" ar "Riga Wood" zīmolu realizē produkciju 47 valstīs, un aptuveni 92% saražotā saplākšņa tiek eksportēts.
Pārdošanu nodrošina 12 produktu attīstības un mārketinga uzņēmumi.
Eiropā un citur pasaulē koncerna "Latvijas Finieris" uzņēmumi 2025. gada beigās nodrošina darbu kopumā vairāk nekā 2600 cilvēkiem. Ieguldījums darbiniekos, viņiem drošā darba vidē, kā arī attiecību kultūrā ļāvis iegūt novērtējumu "TOP darba devējs". Aktīvi pilnveidojam esošos produktus un strādājam pie jauniem risinājumiem. Turpinām ieguldīt pētniecībā un jaunu sadarbību veidošanā. 2025. gadā "Latvijas Finieris" ieguvis Inovāciju čempiona novērtējumu "Latvijas eksporta un inovāciju balvā".
Vai un kā mainīsies eksporta akcenti nākamajā gadā, vai klāt nāks jaunu valstu tirgi?
Nākamā gada eksporta plāni saglabās nemainīgu fokusu uz līdzšinējiem tirgiem – Eiropas Savienību, Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas (EFTA) valstīm, Ziemeļameriku, Japānu, Jaunzēlandi, kā arī Turciju un Koreju. Jaunu tirgu apgūšanu šobrīd neplānojam, jo prioritāte ir nostiprināt pozīcijas esošajos reģionos un palielināt konkurētspēju tajos.
Galvenais izaicinājums 2026. gadā būs konkurences pieaugums, īpaši Eiropas tirgū, kur paredzama sīva cīņa ne tikai ar citiem Eiropas ražotājiem, bet arī ar importu no ārpus ES valstīm, tostarp no tirgiem ar potenciāli neskaidras vai grūti izsekojamas izcelsmes produktiem. Starptautiskās tirdzniecības nestabilitātes un agresīvā Krievijas kara dēļ Ukrainā izraisītās enerģētiskās krīzes rezultātā ES ražotāju konkurētspēja mainās, būs jākoriģē stratēģijas un jāpielāgojas. Savukārt Turcijā un Korejā nāksies konkurēt ar Krievijas ražotājiem, kas šos tirgus aktīvi uzrunās.
Neskatoties uz ārējiem faktoriem, mūsu darbības centrā arī nākamgad būs "godīga konkurence" – tas ir būtiskākais vadmotīvs un pamats izaugsmei starptautiskajos tirgos.
Lai turpinātu eksporta izaugsmi, vajadzīga stabili pieejama izejviela.
Jā, eksportspējīga nozare nevar pastāvēt bez prognozējamas izejvielu pieejamības. Uzņēmumi, kas plāno investīcijas uz 10–20 gadiem, balsta savus lēmumus uz skaidriem un uzticamiem noteikumiem. Tāpēc meža resursu pieejamība un valsts politikas konsekvence kļūst par vienu no izšķirošajiem faktoriem Latvijas ekonomikas ilgtermiņa konkurētspējā.
Ja politiskie lēmumi par meža apsaimniekošanu kļūst neprognozējami, tas kavē investīciju projektus un mazina uzņēmumu gatavību riskēt ar jaunu ražošanas jaudu attīstību.
Prognozējamība ir īpaši būtiska nozarē, kurā ieguldījumi ir kapitālietilpīgi un atmaksājas ilgtermiņā. Resursu stabilitāte nozīmē nevis intensīvāku mežu izmantošanu, bet līdzsvarotu pieeju – nodrošinot gan dabas aizsardzību, gan ekonomisko dzīvotspēju.
Tāpat nozares nākotne cieši saistīta ar pāreju uz biomateriāliem, klimatneitrāliem risinājumiem un aprites ekonomikas principiem. Koksne kā atjaunojams resurss iegūst arvien plašāku pielietojumu – no konstrukciju materiāliem līdz ķīmiskās rūpniecības izejvielām un biodegradējamiem iepakojumiem. Tieši šeit atrodas Latvijas iespēja: izmantot savu zināšanu un tehnoloģiju potenciālu, lai no tradicionālās koksnes pārstrādes attīstītos uz augstākas pievienotās vērtības biomateriālu industriju. Šī pāreja jau notiek – daudzi uzņēmumi strādā pie jauniem produktiem, kas apvieno koksnes izcelsmi, inovācijas un ilgtspējību.
Ja valsts politika nodrošinās stabilu resursu pieejamību un investīciju drošību, nozare var kļūt par līderi šajā jomā Baltijas un Ziemeļeiropas mērogā. Meža nozarei ir potenciāls būt ne tikai eksporta un nodokļu avotam, bet arī vienam no stratēģiskajiem Latvijas ekonomikas nākotnes virzieniem.
Publikācija tapusi sadarbībā ar Meža attīstības fondu.
Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, X, Bluesky, Draugiem vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu.
Abonē LASI.LV gadam vai kādu no "Latvijas Mediju" periodiskajiem izdevumiem 2026. gadam, un laimē 1500 eiro vai Philips kafijas automātu. Loterijas atļaujas nr. 8744.
Pieraksties LASI.LV redaktora vēstkopai šeit.
Pieraksties vēstkopai un divas reizes nedēļā saņem padziļinātu LASI.LV galvenā redaktora aktuālo ziņu, kompetentu viedokļu un interesantāko interviju apkopojumu.
Ko tu saņemsi:
- Daudzveidīgus komentārus un kompetentus Latvijas Mediju žurnālistu un autoru viedokļus par aktuālo
- Ekspertu komentārus par dažādiem praktiskiem, noderīgiem tematiem
- Aizraujošus materiālus par vēsturi, psiholoģiju, kultūru
- Gata Šļūkas karikatūru
- Tavā e-pasta kastītē katru ceturtdienu
4.1 °C














































































































![Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. No senajām saimniecībām sešas ir muzeja pārziņā, bet "Lejasvēveri" un "Jaunvēveri" ir mantinieku privātīpašums. Interneta vietnē "visit.cesis.lv" teikts: "Vēveri ir Piebalgai raksturīga zemnieku amatnieku sētu grupa, kuras vēsture datējama, sākot ar 16. gs. vidu. 19. gs. galvenais peļņas avots Vēveros ir aušana, katrā mājā klaudzēja 2–4 stelles. Sākoties "Mērnieku laikiem" (19. gs. 70.–80. gadi), kad piebaldzēni izpērk zemi no muižas, Vēveros ir izveidojušās astoņas saimniecības. Mūsdienās dabā redzams šo astoņu sētu savstarpējais izkārtojums un apbūve. Lai saglabātu vēsturiski veidojušos kultūrainavu ar senatnīgām sētām, ēkām, ceļiem, koku stādījumiem, Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. [..] Vēveru ekspozīcijā aplūkojama ne tikai tradicionālā piebaldzēnu sētu apbūve, bet arī dažādi amatnieku un zemkopju darbarīki, mūsdienu cilvēkam neierasti mājsaimniecības priekšmeti un lietas. Vēveru kalna augstākajā vietā (226 m virs jūras līmeņa) slejas ap 1875. g. Kalna Vēveru saimnieka būvētās vējdzirnavas. No dzirnavu galerijas un augšējā stāva lieliski redzams Vēveru kopskats un Piebalgas tāles. Vēveros piedāvā meistarklasi maizes cepšanā īstā maizes krāsnī." Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. No senajām saimniecībām sešas ir muzeja pārziņā, bet "Lejasvēveri" un "Jaunvēveri" ir mantinieku privātīpašums. Interneta vietnē "visit.cesis.lv" teikts: "Vēveri ir Piebalgai raksturīga zemnieku amatnieku sētu grupa, kuras vēsture datējama, sākot ar 16. gs. vidu. 19. gs. galvenais peļņas avots Vēveros ir aušana, katrā mājā klaudzēja 2–4 stelles. Sākoties "Mērnieku laikiem" (19. gs. 70.–80. gadi), kad piebaldzēni izpērk zemi no muižas, Vēveros ir izveidojušās astoņas saimniecības. Mūsdienās dabā redzams šo astoņu sētu savstarpējais izkārtojums un apbūve. Lai saglabātu vēsturiski veidojušos kultūrainavu ar senatnīgām sētām, ēkām, ceļiem, koku stādījumiem, Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. [..] Vēveru ekspozīcijā aplūkojama ne tikai tradicionālā piebaldzēnu sētu apbūve, bet arī dažādi amatnieku un zemkopju darbarīki, mūsdienu cilvēkam neierasti mājsaimniecības priekšmeti un lietas. Vēveru kalna augstākajā vietā (226 m virs jūras līmeņa) slejas ap 1875. g. Kalna Vēveru saimnieka būvētās vējdzirnavas. No dzirnavu galerijas un augšējā stāva lieliski redzams Vēveru kopskats un Piebalgas tāles. Vēveros piedāvā meistarklasi maizes cepšanā īstā maizes krāsnī."](https://media.lasi.lv/media/cache/article__card__xl__jpeg/uploads/media/image/20251209210945693873f9205a6.jpg)






































































































































