Sava enerģija: Cik maksā energoefektivitāte?

Lauksaimniecībā ēku siltināšanu veic reti, siltumu taupošos risinājumus galvenokārt īsteno jaunbūvēs.

Pašpietiekamā ZS "Vec-Kurmji"

"Nevēlos uzstādīt ventilatorus, kas vajadzīgi vasaras svelmē, lai govis izvairītos no karstuma stresa un nemazinātos izslaukuma rādītāji. Tas būtu papildu naudas ieguldījums un arī pastāvīgs elektroenerģijas patēriņš, kā arī citas neērtības un naudas izdevumi. Nosaukto iemeslu dēļ gan 2022. gadā, gan pērn būvētajai dzīvnieku novietnei klājām sendvičpaneļu jumtu. Dārgāk, tomēr saimnieciskāk," teic Vecpiebalgas zemnieku saimniecības "Vec- Kurmji" saimnieks Jānis Freimanis.

Viņa saimniecība vērtējama kā paraugs savas enerģijas ražošanā, patēriņā un arī pārdošanā. 

Pērn rudenī uz jaunās novietnes jumta uzstādīti 380 kW jaudas saules paneļi, viens akumulators, bet tehniskajā telpā – pieci elektroenerģijas krāšanas akumulatori. 

"Neticēju, tomēr tas ir fakts – saulainajās vasaras dienās mums ne tikai pietiek savas ražotās elektroenerģijas, bet varam to arī uzkrāt akumulatoros un pārdot. Saimniecības vajadzības pēc elektroenerģijas ir diezgan lielas – cita starpā mums ir pavisam deviņi slaukšanas roboti un divi teļu dzirdināšanas roboti. Turklāt patlaban, ziemā, kad paneļi apsniguši un saule nespīd, tērējam un uzkrājam lēto elektrību (kad biržā ir lēta cena – red.). Kad cena būtiski kāpjas, izmantojam akumulatoros uzkrāto elektroenerģiju," savas saimniecības enerģijas ražošanas un patēriņa modeli raksturo "Vec-Kurmju" saimnieks. Viņš tehniskajā telpā rāda atstāto brīvo vietu vēl citu akumulatoru uzstādīšanai, kas saimniecības energoapgādes modelī būs svarīgi pēc vēl četru iecerēto slaukšanas robotu uzstādīšanas. Patlaban "Vec-Kurmju" saimniecībā ir aptuveni 600 slaucamo govju un tikpat daudz teļu un jaunlopu.

Mainījusies domāšana

Būvkompānija SIA "Mapri Būve" Latvijā darbojas vairāk nekā desmit gadu un ik gadu uzceļ lauksaimniecības ēkas 10–15 miljonu eiro vērtībā, kas veido aptuveni 25–30 procentus tirgus daļas. Uzņēmuma valdes loceklis Artūrs Sausiņš vērš uzmanību, ka lauksaimnieki vien atsevišķos gadījumos siltina un pārbūvē lauksaimniecības būves.

Padomju laika būves diezgan daudz demontē. "Pirmajos gados pēc valsts neatkarības atgūšanas cilvēki mēģināja pārbūvēt, tomēr tālaika ēkas ir būvētas citu tehnoloģiju lietojumam. Tās ir šauras, ar zemiem griestiem un sarežģīti apkalpojamas ar tehniku, tāpēc tās galvenokārt demontē vai atstāj sekundāro funkciju īstenošanai. Jaunajās būvēs darbojas jaunās tehnoloģijas. Vēl pirms desmit gadiem būvēja novietnes, kur kūtsmēslus stūma ar traktoru. Patlaban tādas vairs nebūvē. Ir mēslu transportieri un sūkņu sistēma. Ir būves, kur ganāmpulku dienā apkalpo daži cilvēki. Saimnieki uzstāda automātiskās barošanas sistēmas. Ir specializētas barības virtuves. Tām ieved vien sastāvdaļas, roboti tās samaisa un pabaro. Un arī slauc. Saimnieka rūpes ir barības sagādāšana," tā A. Sausiņš. 

Viņš atceras, ka vēl pirms desmit gadiem dzīvnieku novietnes būvēja bez siltuma izolācijas – lielā mērā kā šķūņus. Patlaban lauksaimnieki piedomājot, lai ēkai būtu siltumizolācija un lai vieglāk un ekonomiskāk pārdzīvot ziemu. Dzīvniekiem fermā ir brīvi pieejamas dzirdnes. Ar spaiņiem vairs nedzirdina, tāpēc svarīgi, lai dzirdnes neaizsalst. Līdzīgi ir ar kūtsmēslu aizvākšanu. Ja būve nav siltināta, tad tā ir diezgan liels izaicinājums. Zemnieki nereti ziemas aukstajos mēnešos ir spiesti izslēgt kūtsmēslu apsaimniekošanas iekārtas un dara to manuāli. Lai no iepriekš aplūkotajiem izaicinājumiem izvairītos, būves siltina," siltināšanas svarīgumu dzīvnieku novietnē pamato A. Sausiņš.

Viņš atceras, ka agrāk liela daļa saimnieku dzīvnieku novietnes būvēja lielā mērā pēc citās valstīs, tostarp Vācijā, ASV, redzēto būvju paraugiem, taču tās uzbūvētas citos dabas apstākļos. "Tas bija vislielākais izaicinājums. Būvēja iespējami vienkāršas ēkas par iespējami lētu maksu. Vien praksē kādā piektajā sestajā gadā pēc nodošanas ekspluatācijā saprot, kas ir un kas nav pareizi," tā A. Sausiņš. Eksperts teic, ka patlaban pirmais vilnis ir iziets, visas kļūdas uz savas ādas izbaudītas, tāpēc daudz ko dara atšķirīgi.

A. Sausiņš vērš uzmanību, ka dzīvnieku mītnei, īpaši slaucamo govju fermai, svarīgi, kādus būvmateriālus izmanto. Daudzi aizmirstot, ka liellopu novietnē gaisa mitrums ir aptuveni 90 procentu. Tātad ir jādomā ne tikai par darbošanos aukstumā un par siltumizolāciju, bet arī par agresīvo vidi novietnē: "Ja izvēlēti tādi materiāli, kas ar mitrumu nesadzīvo vai, piemēram, siltumizolācijas darbus veic ar akmens vati, tad tā samirkst un siltuma izolācija nav iespējama. Līdzīgi ir ar koroziju – ļoti ātri rūsē. Daudzi saimnieki šīs mācības ir iznesuši uz savas ādas. Ir arī saimniecības, kurās septiņus gadus jaunas būves ir pārbūvētas tieši izvēlēto būvniecības materiālu aplamas izvēles dēļ. Iemesls – nepietiekamas zināšanas projektētājiem, zemniekiem un būvniekiem. Nozare Baltijas valstīs izveidojās pati, un kur nu katrs ko iemācījās. Viens saimnieks pēc pieredzes un ierosmes devās uz Somiju, cits uz siltajām zemēm. Vāca idejas un tās kombinēja savās būvēs."

Sendvičpaneļu jumts sargā no aukstuma ziemā un karstuma svelmes vasarā.

Foto: Dainis Bušmanis / Latvijas Mediji

Ieteikumi būvmateriālu izvēlē

SIA "Mapri Būve" iesaka meklēt cenas un būvmateriāla kvalitātes līdzsvaru. Nedrīkst likt vislētāko materiālu, jāatceras, ka būvē vienmēr būs 90% mitruma. Jādomā līdzi par korozijas risku. Savukārt siltumizolācijas materiāla izvēlē ieteicams vērtēt dažādas siltumizolācijas putas, nevis izvēlēties akmens vati. "Korozijas riska dēļ vienmēr ir jāizmanto cinkoti metāla elementi. Ja iespējams, nerūsējošā tērauda skrūves," uzsver A. Sausiņš. Un piebilst, ka šādās lauksaimniecības būvēs parasti pirmās kalpot beidz plānās metāla detaļas un rūsē skrūves. Detaļas, siltumizolācijas materiāli krīt uz galvas, jo ir sarūsējuši un sapuvuši to stiprinājumi. Vārtu, durvju sistēmas sarūsē, eņģes izkrīt, vārti nokrīt. 

"Elektroinstalācijas materiāli, apgaismojums, piekārti plānos metāla stieņos uz plānām metāla konstrukcijām griestos, vienā brīdī sarūsē un tad sāk karāties virs galvas. Šā iemesla dēļ zelta vidusceļš ir mēģināt izvairīties no korozijas. To var panākt ar augstas kvalitātes apstrādātiem koka elementiem. Arī ar dzelzsbetona un plastikāta materiāliem," iesaka "Mapri Būve" eksperts. Viņš teic, ka būvnieki būvniecībā ļoti daudz izmanto vietējās līmētā koka konstrukcijas, vietējo dzelzsbetonu un Latvijā ražotos putu siltināšanas materiālus.

Diemžēl daudz būvmateriālu ieved no Polijas. Piemēram, siltinātos sendvičpaneļus. Latvijā tos ražo tikai viens ražotājs. Nereti būvi projektē tam materiālam, kas konkrētajā brīdī tirgū ir vispieejamākais. Daudziem materiāliem, līdzīgi kā degvielai un pienam, biržā mainās cena. Būvniecības ilgums ir vidēji seši mēneši.

Energoefektivitāti var raksturot kā izaicinājumu

Raksturot energoefektivitāti lauksaimniecības projektos esot diezgan liels izaicinājums, teic SIA "Mapri Būve" vadītājs. Siltuma izolācija vairāk kalpo dzīvnieku sargāšanai no aukstuma un karstuma. Pēdējā laikā esot pierādījies, ka dzīvnieki vasarā vairāk ir jāsargā no karstuma nekā ziemā no aukstuma, kas vairs nav tik bargs. Gotiņām karstumā rodas stress, krītas piena izslaukumi. Kā rīkoties, lai svelmē neriskētu ar dzīvnieku veselību un savu naudas ienākumu? 

"Tiem saimniekiem, kuru novietnē uz jumta nav izolācijas materiāla, karstums dzīvniekiem rada stresu. Lai no tā izvairītos, ganāmpulku saimnieki par dārgu naudu pērk ventilatorus gaisa apmaiņas nodrošināšanai. Tā pieaug viņu ražoto produktu pašizmaksa. Ja izolācija ir uz jumta, tā aiztur arī karstumu. Tas lielāko dienas daļu ir ārpus ēkas, kas sāk uzsilt vien pēcpusdienā, kad saule jau laižas uz horizonta pusi. Kritiskais moments mazinās. Daudzi saimnieki ir uzlikuši izolācijas materiālus, viņiem nav jātērē elektroenerģija gaisa apmaiņas nodrošināšanai. Ar siltinātā jumta izvēli viņi vasarā būtiski ietaupa elektroenerģijas patēriņu un maksu par šo enerģiju," sendvičpaneļu izmantošanu jumtu klājumā pamato A. Sausiņš.

 Viņš uzsver – Latvijas dabas apstākļos ļoti svarīgi ir būvēt novietni ar jumta siltumizolāciju. To varot dēvēt par energoefektivitātes risinājumu. Šāds jumts ziemā silda, vasarā dzesē. "Dzīvnieki paši izdala daudz siltuma. Lauksaimniecības būve, novietne apsilda pašu dzīvnieku. Apkures sistēmas novietnēs nav," atgādina eksperts.

Viņš arī nosauc vairākus citus enerģijas ražošanas un energoefektivitātes modeļus. Piemēram, biogāzes un tālāk biometāna ražošana no kūtsmēsliem. "Daudziem saimniekiem ir sapratne, ka no kūtsmēsliem biogāzes ražotnē ir jāražo biometāns, nevis elektroenerģija. Biometānu var izmantot kā degvielu. Saules paneļu lielo jaudu dēļ elektroenerģijas cena vasarā ir lēta. Ir tehnoloģijas, kā piensaimnieks mazina patērētās elektroenerģijas daudzumu, lai atdzesētu pienu. Izmantojot siltummaiņas elementus, no zemes dzīlēm ņem dzirdinātavām ūdeni, pa ceļam to izmanto piena dzesēšanai.

Pēdējā laikā aizvien lielāku popularitāti gūst šķidrā lopbarība cūkkopībā. Ar īpašām iekārtām to gatavo uz vietas fermā. Lopbarības gatavošanai vajag karsto ūdeni. Kur to iegūt? Cūku kompleksos dzīvnieki ražo ļoti daudz kūtsmēslu. Ir tehnoloģijas, kur kūtsmēslu glabāšanas, savākšanas sistēmās ir iebūvētas siltuma atgūšanas caurulītes ar siltumsūkni otrā pusē, kas mazina elektroenerģijas patēriņu barības gatavošanai, izmantojot siltus kūtsmēslus. Saimnieki sāk ieguldīt naudu šāda veida sistēmās, kas ceļ ražošanas efektivitāti," tā A. Sausiņš.

Cik maksā siltināšana un energoefektivitāte

"Mapri Būve" vadītājs nosauc piemēru – ja izvēlas būvēt novietni 500 dzīvnieku vienībām, tad cenas starpība siltinātai un nesiltinātai novietnei ir aptuveni 100 000 eiro. Vērtējot, cik daudz elektroenerģijas būs jāizmanto un cik tā maksās par sildīšanu ziemā un dzesēšanu vasarā, ikviens var izrēķināt šāda ieguldījuma atpelnīšanas laiku. Turklāt dzīvnieks ir dzīva būtne. Ja ziemas mēnešos gaisa temperatūra ir ļoti zema un būve ir atdzisusi, dzīvnieks uzņem kalorijas un ar enerģiju un uzņemto barību tas varētu ražot pienu, gaļu, bet tērē enerģiju sevis sildīšanai. "Aprēķins ir sarežģīts, siltumizolācijai tērētais ieguldījums sevi atpelna ātri. 100 000 eiro naudas ieguldījums nav tik liels," uzskata A. Sausiņš.

Aptuveni desmitā daļa no kopējā būvniecības ieguldījuma esot ieguldījums energoefektivitātei. Viņš nosauc vēl vienu piemēru: "Ļoti populāra mītne ir robotizētās slaukšanas novietne. Daudzu saimnieku ganāmpulkos govis slauc robots. Viens robots apkalpo līdz 65 govīm. Šādas novietnes siltināšana maksā līdz 10 000–15 000 eiro. Tie saimnieki, kuri novietni nesiltina, ziemā aptuveni vienu mēnesi darbina sildītājus, silda slaukšanas iekārtu, lai tā nesasaltu. Var sarēķināt, cik daudz tērē gāzei vai elektroenerģijai. Un cik ātri atmaksājas. Un vēl jau vajag sarēķināt neiegūtās produkcijas daudzumu. Aukstumā salst un karstumā svīst arī dzīvnieki, un tas ietekmē to ražību."

Protams, ēku siltināšanai var izmantot arī dažādus dabas materiālus. Piemēram, aitkopji un citi saimnieki diezgan plaši siltināšanā izmanto nemazgātu aitas vilnu. Dina Avotiņa, ZS "Silvas" saimniece un Latvijas aitu audzētāju asociācijas eksperte, teic, ka ar aitas vilnu esot siltinājusi dzīvojamās mājas bēniņus. D. Avotiņa vilnu izmanto arī kā nezāļu ierobežotāju un mitruma glabātāju siltumnīcā. Aukstā ziemā to sapilda angāra atvērtajās vietās un pavasarī no tām izņem.

Komentārs

Lauksaimniecības būvju siltināšanai īpaši nosacījumi

Lelde Blūma, SIA "Leveria" valdes priekšsēdētāja: "Lauksaimniecības ēku siltināšana šobrīd ir atbalstāma šā plānošanas perioda ietvaros, vienlaikus iespēja attiecināt šos izdevumus ir ierobežojoša ne tikai projekta nosacījumu kontekstā, bet arī attiecināmo izmaksu dēļ. Tādējādi tā nav aktuāla lauksaimniecības uzņēmumu vidū, jo kā visos biznesos arī lauksaimniecībā būtiska ir kapitāla atdeve uz katru ieguldīto eiro. Lauksaimniecības nozarē siltinātas ēkas, piemēram, lopkopības uzņēmumos, nav būtiskākais faktors, kas dod pievienoto vērtību un atdevi uz saimnieciskās darbības ienesīgumu. Tāpat arī jāņem vērā, ka siltuma ietaupījums nebūs tik liels, jo šīs ēkas parasti nav tik enerģiju patērējošas kā, piemēram, ražošanas uzņēmuma infrastruktūra.

Siltinājumi, kā minēja Artūrs Sausiņš, mēdz būt ietverti jaunbūvju risinājumos. No savas puses vienmēr iesakām izvērtēt prioritātes un uzņēmuma iespējas – ja energoefektivitātes pasākumi lauksaimniecības būvēs dotu pietiekamu atspaidu uz naudas plūsmu, šādas investīcijas noteikti būtu apsveramas, un nākotnē lielās saimniecībās, kur pārējā infrastruktūra ir sakārtota, neizslēdzam šādu projektu īstenošanas iespēju.

Kopumā lauksaimniecības uzņēmumi ES fondu projektu ietvaros prioritāri izvēlas veikt ieguldījumus tādās nozarēs kā labturības apstākļu paaugstināšana, emisiju mazinoši pasākumi. Saimniecībām joprojām aktuāli ir atjaunojamo energoresursu ieguldījumi pašpatēriņa vajadzībām. Īpaši jāuzteic, ka ES fondu projektu kārtās šobrīd ir iekļauta arī akumulatoru uzstādīšana, kas dod vēl lielāku iespaidu uz izmaksu samazinājumu pēc investīcijas veikšanas."

Uzziņa

Ar ko sākt pēc lēmuma par būves celtniecību

Vissarežģītākais ir būvprojekts. Ja tas ir sagatavots augstā kvalitātē, uzbūvēt var ikviens būvnieks. Visa sāls parasti ir būvprojektā. Ja zemnieks pirmo reizi gatavo būvprojektu, viņš dažkārt maldās. Arhitektam pasūta projektu, pašam nav priekšstata, kas tajā jāiekļauj. Projektu sagatavo, naudu samaksā, aiziet pie būvuzņēmēja, kurš piedāvā cenu. Zemnieks par to ir pārsteigts. Uzņēmējs uzdod pretjautājumu – kāpēc tāds projekts? Viņam likums liek būvēt saskaņā ar projektu. Tā rodas visas nianses.

Nereti ir bijušas situācijas, ka saimnieks ir vispirms ticies ar novada arhitektu un vienojies par būves projektēšanu. Arhitekts nekad agrāk to nav darījis, tāpēc, visticamāk, nevarēs darbu paveikt labā kvalitātē un vēlāk projekts būs jāmaina. Papildu naudas izdevumi.

Latvijā, iespējams, saknē nav pareiza izveidotā kārtība, ka saimniekam vispirms ir jātiek pie būvprojekta, tad viņš ar to vēršas LAD vai citviet pēc finansējuma, to apstiprina, tad saimnieks veic iepirkumu vai runā ar būvuzņēmējiem. Viņi sniedz cenas piedāvājumus, un tad parādās reālā bilde. Liela daļa projektu ir nerentabli vai nepareizi. Tad atgriežas sākuma punktā, notiek pārprojektēšana un ciklam iet cauri vēlreiz. Laiks zaudēts, produktu cena, iespējams, mainījusies, un saimniekam projektu vairs nevajag.

Būvprojekta gatavošana ir no četriem mēnešiem līdz pat gadam. Desmit gadu laikā projektētais un būvētais nekur nav pazudis, tajā var mainīt nianses.

Igaunijas modelis – zemnieks dodas pēc finansējuma ar vēlmi būvēt, šo ieceri vērtē. Ja to atbalsta, ES aģentūra sola finansējumu. Ej, sāc iepirkuma procedūru, atrodi kādu, kas projektēs un būvēs. Tad visā procesā uzreiz pirmajā piegājienā atsijā tos, kuriem nav pieredzes. Nenotiek pārprojektēšana. Ikviens nāk ar savu redzējumu, ieceri, cenas piedāvājumu. Ar šādu modeli projektus īsteno ātrāk nekā Latvijā.

Avots: SIA "Mapri Būve"

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikācijas saturu atbild "Agro Tops".

Sava enerģija

Foto: Latvijas Mediji

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikācijas saturu atbild "Latvijas Mediji".