Par vienu no lielākajiem speciālistiem Ukrainas kara norisēs Latvijā noteikti uzskatāms Zemessardzes majors Jānis Slaidiņš, kam kara gaitas novērošana un analizēšana ir dienesta pienākums. Tuvojas pilni četri gadi kopš Krievijas lielā iebrukuma Ukrainā, un tas ir atbilstošs laiks, lai runātu par to, kā virzās karadarbība un kas gaidāms tuvākajā laikā.
Kā mainījusies Ukrainas armija kopš jūsu pirmajiem braucieniem līdz šim laikam?
J. Slaidiņš: Esmu to vērojis jau kopš 2014. gada, kāda tā bija tolaik un kāda tā ir tagad. Tās ir divas atšķirīgas armijas – toreiz un tagad. Ukrainas armija pēc visiem pēcpadomju gadiem bija pilnīgi nolaista, taču Krievijas hibrīdkarš lika pieņemt tādus lēmumus, lai attīstītu bruņotos spēkus, jāsaka, viņi diezgan īsā laikā spēja pārveidot savu armiju. Pirms Krievijas iebrukuma tā bija izveidota daudzmaz profesionāli, bet tomēr palika viens liels mīnuss – tas ir padomju gars. Ik pa brīdim vēl to jūt gan plānošanā, gan visā sadzīvē. Tas ir viņu lielākais mīnuss, ar ko viņi cīnās. Pirmkārt, šie mīnusi izpaužas nepatiesu ziņojumu sniegšanā, lai tik mana karjera ietu augšup, lai tik būtu labi, lai man neko nepārmestu. Tas īstenībā ir viens no lielākajiem noziegumiem kara laikā – maldināt augstāk stāvošo priekšniecību, radot ilūziju, ka viss ir kārtībā.
Virsnieki baidās pateikt patiesību par reālo situāciju, to var teikt par bataljonu komandieru līmeni, un pakļauj savus karavīrus briesmām.
Karš jebkurā gadījumā ir briesmas, karavīram vienmēr šķitīs, ka viņš ir nonācis vissliktākajā situācijā. Bet tā tas ir – ziņot uz augšu, ka uzdevums ir izpildīts, bet tā tas nav, ir noziedzīgi. Tad pēc tam ir jādara viss, lai tas tomēr tiktu paveikts, un par to, protams, maksā ar karavīru dzīvībām. Es uzskatu, ka tā nedrīkst darīt, bet tas laikam ir vērojams arī daudzās citās armijās.
Ukraiņu karavīri bieži uzsvēruši, ka viņiem jāveido moderna armija, jo maza padomju stila armija nevar uzveikt lielu padomju stila armiju.
Tā ir, ļoti būtiski ir tehniskie līdzekļi, attīstība, modernās sistēmas, kas mūsu dienās ir neatņemama kara sastāvdaļa, taču jābūt arī cilvēkiem, kas šo sistēmu apkalpo. Arī spēcīgai rezervei jābūt. Ir daudz komponentu, lai bruņotos spēkus izveidotu par efektīviem spēkiem.