7.2 °C
ASV prezidenta Donalda Trampa pārstāvji devuši Ukrainas prezidentam Volodimiram Zelenskim tikai dažas dienas, lai sniegtu atbildi par Vašingtonas piedāvāto miera plānu, otrdien vēstīja laikraksts "Financial Times" (FT).
Kā norāda amatpersonas, kas informētas par 6. decembra telefonsarunu, Trampa padomnieki Stīvs Vitkofs un Džareds Kušners esot mudinājuši Zelenski ātri pieņemt lēmumu par tā dēvēto miera priekšlikumu. Viena no amatpersonām laikrakstam atklājusi, ka Tramps cer vienošanos panākt līdz Ziemassvētkiem. Iespējams, runa ir par 25. decembri, raksta medijs "Meduza".
"Financial Times" vēsta, ka Vašingtonas plāns paredzot Ukrainas teritoriju daļēju nodošanu Krievijai apmaiņā pret neskaidrām drošības garantijām no ASV puses. Arī izdevums "Axios" jau ziņojis, ka
ASV sarunās centušās panākt, lai Zelenskis piekristu visu Donbasa teritoriju atdošanai Krievijai.
Ukraina vairākkārt uzsvērusi, ka nevienu teritoriju Krievijai neatdos.
Pēc FT informācijas, Zelenskis Trampa pārstāvjiem skaidrojis, ka viņam nepieciešams laiks konsultācijām ar Eiropas partneriem. Kijiva bažījas, ka,
ja ASV pieņems lēmumu par miera plānu bez Eiropas līdzdalības, tas var apdraudēt Rietumvalstu vienotību.
Kāda Rietumu amatpersona laikrakstam norādījusi, ka Ukraina atrodas starp teritoriālajām prasībām, kurām tā nevar piekrist, un ASV nosacījumiem, kurus tā nevar noraidīt.
Oficiāli Zelenskis sarunu ar Vitkofu un Kušneru dēvējis par "garu un saturīgu", savukārt Tramps paziņojis, ka Ukrainas līderis neesot gatavs parakstīt piedāvāto plānu, jo neesot ar to iepazinies.
Pēc sarunas ar ASV sūtņiem Zelenskis Londonā tikās ar Lielbritānijas, Francijas un Vācijas līderiem, lai saskaņotu kopīgu nostāju. Viņš precizēja, ka ASV plāns ticis samazināts no 28 līdz 20 punktiem, izslēdzot priekšlikumus, kas bijuši "skaidri vērsti pret Ukrainu".
Tikmēr Eiropa un Ukraina strādājot pie sava alternatīvā miera plāna.
Ukrainas amatpersonas norādījušas, ka, viņuprāt, Vašingtona uz Kijivu izdarot lielāku spiedienu nekā uz Maskavu.
Aptauja
Kādi ir Donalda Trampa mērķi attiecībā uz Krieviju un Ukrainu?
KONTEKSTS
2022. gada 24. februārī Krievijas diktators Vladimirs Putins deva pavēli iebrukt Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija pierādījumu. Starptautiskā krimināltiesa (SKT) 2023. gada martā izdeva Putina aresta orderi par nelikumīgu ukraiņu bērnu deportāciju no okupētajām teritorijām Ukrainā.
Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, X, Bluesky, Draugiem vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu.
Pieraksties LASI.LV redaktora vēstkopai šeit.
Pieraksties un reizi nedēļā saņem padziļinātu LASI.LV galvenā redaktora aktuālo ziņu, kompetentu viedokļu un interesantāko interviju apkopojumu.
