Overcast -0.8 °C
P. 28.11
Olita, Rita, Vita
SEKO MUMS
Reklāma
Laflora Energy vēja parkā samontēta pirmā Latvijā lielākā vēja turbīna.
Laflora Energy vēja parkā samontēta pirmā Latvijā lielākā vēja turbīna.
Foto: Publicitātes

Droša un stabila elektroapgāde ir viens no pamatpakalpojumiem, ko sagaida ikviens mūsu valsts iedzīvotājs. Tāpat kā to, lai elektrībai būtu pieejama cena, kas dotu labumu ne tikai tās ražotājiem un piegādātājiem, bet visai sabiedrībai. Mums tāda ir, vai uz to virzāmies? Par to un citiem saistītiem jautājumiem saruna ar AS "Latvenergo" vēja parku attīstības vadītāju, programmas "Nākotnes enerģētikas līderi Latvijā" dalībnieku Edgaru Grozu.

Reklāma

Šogad esam uzzinājuši par vairākiem vēja enerģijas staciju (VES) parkiem, ko būvē "Latvenergo". "Laflora Energy", "Pienava Wind" – cik vēl vēja parku izveidošana plānota "Latvenergo" stratēģijā?

E. Groza: "Latvenergo" stratēģija ir orientēta uz sabalansēta un diversificēta elektroenerģijas portfeļa izveidošanu. Taču enerģētikas nozarē situācija ir pastāvīgā mainībā, tirgū ienāk jauni spēlētāji, parādās jaunas tendences. Tādēļ nav tā, ka pārgalvīgi, par katru cenu dzenamies pakaļ kādam definētajam ciparam – plāni mainās atbilstoši pieprasījumam un situācijai tirgū. Visus enerģijas iegūšanas projektus, ko attīstām, izvērtējam ar vislielāko rūpību: vai tiem būs atbilstība sabiedrības un vides prasībām un, protams, vai tie ir ekonomiski pamatoti.

""Latvenergo" rīcībā jau ir termo un hidro elektrostacijas, tagad veidojam saules un vēja enerģijas iegūšanas parkus. Tie ir nopietni resursi, kas viens otru līdzsvaro, vajadzīgā brīdī papildina, piesedz vai aizvieto," stāsta Edgars Groza, AS "Latvenergo" vēja parku attīstības vadītājs.

"Latvenergo" ir Latvijas uzņēmums, mēs strādājam Latvijas vajadzībām. Ne tikai, lai pelnītu ar komercdarbību, bet arī nodrošinātu mūsu valsts enerģētikas vajadzības un tās stabilitāti. Tas ir mūsu virsuzdevums, vērtība un domāju, ka saziņā ar sabiedrību par to nebūtu jākautrējas runāt. Par "Latvenergo" dzimšanas dienu uzskatām 1939. gadu, kad sāka darboties Ķeguma HES. No tā laika iegājies, ka liela daļa Latvijas iedzīvotāju, kaut ko dzirdot par elektrību, to asociē ar "Latvenergo". Joprojām, lai arī enerģijas pakalpojumu tirgus jau labu laiku ir atvērts un šobrīd tajā darbojas 22 elektroenerģijas tirgotāji.

Cik šis tirgus ir aktīvs un pievilcīgs, piemēram, VES izveidei, redzams kaut vai mūsu izveidotajā kartē ar vairākiem desmitiem projektu visā Latvijas teritorijā, kur patlaban notiek VES ietekmes uz vidi (IVN) vērtēšanas procedūras. Tā parāda, ka arī šajā laukā neesam vienīgie. Tomēr domāju, ka būtu labi, ja mēs nostiprinātos, būtu līderpozīcijās, jo esam Latvijas uzņēmums un atšķirībā no citiem līdzīgu projektu attīstītājiem vienmēr te paliksim un strādāsim. Savā zemē – sava enerģija.

Tomēr – cik VES kopumā tad "Latvenergo" būs?

Uz VES skatāmies kopā ar visu esošo ģenerācijas portfeli, jo ieguves avotiem jābūt sabalansētiem. Mums jau ir termo un hidro elektrostacijas, tagad veidojam saules un vēja enerģijas parkus. Tie ir nopietni resursi, kas viens otru līdzsvaro, vajadzīgā brīdī papildina, piesedz vai aizvieto.

Līdz 2026. gadam bija paredzēts, ka "Latvenergo" atjaunīgo enerģijas avotu apjoms sasniegs 600 MW un uz 2030. gadu 1000 MW. Mūsu saules parku jauda vien jau šobrīd ir virs 689 MW, savukārt vēja parki aktīvās būvniecības stadijā ir virs 411 MW. Tajā skaitā ietilpst divi "Latvenergo" vēja parki Lietuvā: Akmenē (20 MW) un Telšos (124 MW). Savukārt Latvijā mums būvniecībā ir 11 MW VES Priekulē, nākamgad ekspluatācijā nodosim "Laflora Energy" (108,8 MW) Jelgavas novadā un gadu vēlāk "Pienava Wind" (147MW) Tukuma novadā.

Bez minētajiem mūsu VES, kas jau strādā vai ir būvniecības stadijā, attīstībā mums ir vēl desmit VES parku projekti.

Kur būs nākamais?

Strādājam, lai nākamais parks būtu Riebiņu apkaimē Preiļu novadā. IVN procedūra tur ir pabeigta, būvvaldē esam iesnieguši būvniecības ieceres dokumentāciju. VES izvērtēšanas un apspriešanas procesu kaut kādā ziņā var salīdzināt ar barjerskrējienu – pēdējā barjera parasti šķiet visaugstākā un grūtāk pārvaramā.

Reklāma
Reklāma

VES parka būvatļaujai Riebiņos jāprecizē vēl dažas lietas, kas faktiski ir jau izdarīts. Paši ļoti ceram, ka tieši šis būs nākamais "Latvenergo" projekts, kur uzsāksim būvniecību. Šajā teritorijā paredzēts attīstīt 56 MW vēja parku.

Vai tas varētu būt Latvijas austrumu robežai tuvākais VES parks? Dzirdēts, ka savus ierobežojumus ģeopolitiskās situācijas dēļ izvirzījusi arī Aizsardzības ministrija un bruņotie spēki?

Mūsu gadījumā – jā. Tas viss ir kontekstā arī ar citiem mūsu valstī pastāvošajiem ierobežojumiem un noteikumiem, kas skaidri pasaka, ko un kur iespējams darīt.

Izvēloties savus VES projektus, ņemam vērā pilnīgi visus ierobežojumus, kas noteikti valsts likumdošanā, Ministru kabineta un pašvaldību noteikumos. Plus vēl vides prasības, pastāvošie liegumi mežos lauksaimniecības zemēs – tie ir galvenie aspekti, ko izvērtējam, izvēloties platības, kur VES varētu attīstīt vismaz teorētiski.

Nākamais, ko liekam klāt, – cik stiprs ir vējš konkrētajās teritorijās. Tagad ir pieejamas arī tādas kartes, kur var redzēt, kur un kā pūš vējš. Plūsmas uzmodelētas, balstoties uz mesomēroga datiem, redzams vēja spēks, sākot no pāris metriem virs zemes un augstāk. Ja redzam, ka vēja resurss ir, veicam arī vēja mērīšanu konkrētā lokācijā, lai iegūtu ne tikai modelētus, bet arī faktiskus datus. Ne mazāk svarīgi ir arī tīri tehniskie apstākļi – enerģijas pieslēgumu kabeļu, apakšstaciju, ceļu tīkla un apkalpošanas infrastruktūras izveide. Pilnīgi viss jāparedz un jāņem vērā, lai ieguldījumi VES parku izveidē atmaksātos, projekti būtu komerciāli pamatoti.

Kāds "Latvenergo" vēja parks paredzēts arī jūrā?

Neatkarīgu ekspertu vērtējumā atzīts, ka Latvijā ir ļoti augsts jūras VES attīstības potenciāls. Gara jūras robeža ar lielām vēja jaudām, arī salīdzinoši seklu piekrasti.

Šo atziņu sakarā gan jāņem vērā arī otra puse. VES neviens nebūvē tāpat vien – jābūt atbilstošam enerģijas pieprasījumam. Lai cik piemērota vide mūsu jūrā arī būtu, atkrastes VES izbūve šobrīd tomēr būs dārgāka. Pagaidām mums ir pietiekami daudz vietas sauszemē, lai šobrīd esošo enerģijas pieprasījumu nodrošinātu. Tādēļ tagadējā situācijā sauszemes VES ir ekonomiski pamatotākas.

Taču, protams, zinām, ka ir citi VES parku projektu attīstītāji, kuri izvērtē iespējas būvēt VES jūrā arī tagad, un nav izslēgts, ka arī "Latvenergo" nākotnē varētu būt šāda interese.

Reklāma

Tātad tagad ir plāns, ka līdz 2030. gadam "Latvenergo" varētu piederēt 13 sauszemes VES parku projekti?

Šobrīd izpētes stadijā gan IVN, gan pirms IVN mums ir 10 projekti, ieskaitot meitas uzņēmumu attīstības ieceres. Viens parks nodots ekspluatācijā (Lietuvā Akmenē 20 MW), trīs būvniecībā ("Laflora", Telšos, Priekulē). Ņemot vērā, ka apspriešanā esošie projekti ir atšķirīgi un tikai IVN procedūra noteiks, kur, cik lielus un vai vispār tos uzbūvēsim.

Kādi ir VES ieviešanas standarti, no kuriem neatkāpjaties?

Viss ceļvedis ir MK noteikumos, mēs tos ievērosim jebkuros apstākļos. Trokšņu līmeņi, mirgošanas, dabas aizsardzība – šīm prasībām pieejam ar vislielāko atbildību. Mums pašiem te taču arī jādzīvo! Tādēļ ievērojam skrupulozi pilnīgi visu, kas ir saskaņots un paredzēts IVN procesā.

Mēs esam un paliksim šeit. To nevar apgalvot visi nozarē strādājošie uzņēmumi. Līdz ar to mums par saviem solījumiem vienmēr būs jāatbild.

Pats arī piedalāties sapulcēs? Kāda ir pieredze?

Braucu no 2018. gada – Priekules VES sākuma. Pirmās sarunas parasti uzsākam ar cilvēkiem, kuri dzīvo iecerēto VES tuvumā. Līdz pat pagājušajam gadam sarunās ar iedzīvotāju kopienām un pašvaldībām, salīdzinot ar privātajiem VES attīstītājiem, mums nebija nekādu materiālo labumu, ko viņiem solīt. Likumu un speciālos noteikumus par obligātajām atlīdzībām pieņēma tikai 2024. gadā, tagad situācija šajā ziņā ir izlīdzinājusies.

Līdz tam privātie projektu attīstītāji savos budžetos, iespējams, vietējās sabiedrības domas veidošanai tomēr varēja atrast motivējošus līdzekļus, taču mums tādu iespēju nebija pilnīgi noteikti.

Tas ir tikai saprotami, ka labums no VES jāsaņem arī vietējiem iedzīvotājiem un pašvaldībai, kuras teritorijā enerģijas ražotne atrodas. Skaidri noteiktās atlīdzības ir laba un pareiza prakse, kaut arī dažādās valstīs atšķiras. Piemēram, Lietuvā VES maksājums atkarīgs no izstrādes, savukārt pie mums Latvijā jāmaksā konstanta summa no uzstādīto jaudu vienībām.

Ja runājam par projektu publisko apspriešanu un sapulcēm – uz tām parasti nāk neapmierinātie cilvēki. Atsevišķus skaļākos dalībniekus kā regulārus toņa noteicējus esam jau ievērojuši, viņi regulāri mēdz parādīties pilnīgi dažādās Latvijas vietās, emocijas bez konstruktīviem argumentiem vērojamas joprojām. Atklāti sakot, ne pārāk vēlos to komentēt. Zinu, ka par šo specifisko tēmu interesējas ne tikai ar enerģētiku saistītie speciālisti. Pastāvīgo noliedzēju un pretpasākumu organizētāju motivāciju ne tikai Latvijā, bet visā Eiropā pēta arī drošības dienesti, NATO struktūrvienības ieskaitot. Protams, ka arī mums pašiem ir savi priekšstati par šiem procesiem.

Tomēr gribu uzsvērt, ka kopumā ir arī labas tendences. Pacietīgi diskutējot, stāstot un rādot faktus, arī vedot cilvēkus uz jau esošajiem vēja parkiem, piemēram, Lietuvā, uz priekšu virzāmies un risinājumus atrodam. IVN procesa laikā Riebiņos eksperimentējām ar jaunām saziņas metodēm, vietējā kultūras namā bijām atvēruši projekta pārstāvniecības biroju. Visā tā darbības laikā uz sarunu atnāca gan tikai viens cilvēks – sākumā negatīvi noskaņots, bet, ejot projām, novēlēja izdošanos.

Reklāma
Reklāma

Ko var likt pretim dzelžainajam argumentam – atbalstu, tikai ne pie mums?

Tas ir ļoti sarežģīti. Neatlaidīgi, vēl un vēl jācenšas pārliecināt par racionālo, nevis emocionālo attieksmi, un tas ir jāņem vērā saziņā gan ar pašvaldībām, gan iedzīvotājiem. Ar lieliem izņēmumiem arī pašvaldībās tomēr redzam, ka to vadībai joprojām ir tendence nostāties skaļākā mazākuma pusē, jo arī tas ir elektorāts.

Vismaz trīs gadu desmitus simtos tūkstošos mērāmi, garantēti ienākumi pašvaldību budžetos arī nav arguments?

Arī šo es nespēju līdz galam izprast un komentēt. Kopumā šī aina ar VES publisko apspriešanu ir tāda, ka turpinās gan viedokļu radikalizēšanās un eskalācija, gan arī izpratnes veidošanās un attīstība. Redzam arī to, ka mūsu un citu enerģētikas speciālistu skaidrošanas darbs dod arī augļus – izprotošo un racionāli domājošo cilvēku skaits pieaug, taču viņi jau nekādu troksni netaisa.

Ņemot vērā lielās investīcijas VES parku izveidē, vai tiešām elektrība šī iemesla dēļ nekļūs dārgāka?

To mums parasti prasa un pārmet arī sapulcēs. 

Skaidrojums rodams nevis enerģētiķu solījumos, bet ekonomikas pamatprincipā: jo lielāks ir piedāvājums, jo cena zemāka. 

VES enerģijas ražošanas pašizmaksa ir viena no lētākajām un jau tuvākajā nākotnē tā var ne tikai papildināt, bet arī pilnībā aizvietot un izspiest citus, ekoloģijai un cilvēku veselībai ne tik draudzīgus elektrības iegūšanas avotus. Mums ir visi priekšnoteikumi, lai šo iespēju izmantotu.

Kādēļ piekrīt būvēt VES uz savas zemes

  • Novembra sākumā šobrīd Latvijā lielākā vēja parka "Pienava Wind" būvniecības pamatakmens ielikšanas ceremonijā piedalījās arī zemes īpašnieks Māris Strautnieks – viens no retajiem, kurš savu racionālo pieeju mūsdienīgai enerģijas ražošanai nekautrējās uzsvērt arī publiski.

"Uzskatu, ka Latvijas ekonomiku nevaram veidot, būvējot tikai lielveikalus, loģistikas centrus vai promenādes. Mums ir ļoti nepieciešamas investīcijas ražošanā! Tāpēc arī piekritu, ka uz manas zemes var atrasties vēja elektrostacijas.

Mani nebiedē ainavas izmaiņas, jo tā nepārtraukti mainās tāpat. Savas dzīves laikā jau esmu pieradis pie lielveikalu "kastēm", stikla "siltumnīcām" pilsētu centros, mobilo sakaru torņiem un ziedošiem rapša laukiem. Pēdējā laikā pierodu arī pie arvien lielākām saules paneļu platībām vai mājām līdz šim pie mums neraksturīgā melnā krāsā," domā Māris Strautnieks.

Jāspēj atrast līdzsvaru

"Lai arī projekta virzība bijusi daudzšķautņaina un pavadīta ar dažādām diskusijām, šobrīd esam nonākuši līdz būtiskam posmam – "Pienava Wind" būvniecības sākumam. Šis brīdis apliecina visu iesaistīto pušu – attīstītāju, pašvaldības un sabiedrības – spēju rast līdzsvaru starp ekonomiskajām interesēm, vides aizsardzību un vietējās kopienas vajadzībām. Šobrīd varam vēlēt tikai vienu – lai pūš vējš!" piedaloties vēja parka "Pienava Wind" būvniecības atklāšanas ceremonijā, izteicās Tukuma novada domes priekšsēdētājs Gundars Važa.

Tukuma novada domes priekšsēdētājs Gundars Važa "Pienava Wind" būvniecības pamatakmens ielikšanas ceremonijā: "Šis brīdis apliecina visu iesaistīto pušu – attīstītāju, pašvaldības un sabiedrības – spēju rast līdzsvaru starp ekonomiskajām interesēm, vides aizsardzību un vietējās kopienas vajadzībām."

Projekts, ko tagad tālāk ievieš "Latvenergo" pēc uzņēmuma "Eolus" izstrādātā projekta iegādes, kļūs par lielāko vēja parku Latvijā, apliecinot būtisku soli valsts enerģētiskās neatkarības un ilgtspējīgas attīstības virzienā. "Pienava Wind" projekta ietvaros plānots uzstādīt 21 firmas "Nordex" vēja elektrostaciju ar kopējo jaudu 147 MW, katras turbīnas jauda būs 7 MW.

Reklāma
Reklāma

Parka nodošana ekspluatācijā plānota 2026. gada beigās – 2027. gada sākumā. Paredzēts, ka tas ik gadu saražos aptuveni 500 GWh elektroenerģijas – pietiekamu daudzumu, lai nodrošinātu elektroenerģiju vairākiem desmitiem tūkstošu mājsaimniecību, kā arī dos darbu ievērojamam skaitam novada iedzīvotāju un uzņēmumu.

Vēja parka kopējā platība būs aptuveni 900 hektāri. Līdz ar projekta īstenošanu notiks vairāku jau esošo ceļu atjaunošana un jaunu ceļa posmu izbūve Tukuma novada Džūkstes pagastā, kas nodrošinās ieguvumu vietējiem iedzīvotājiem papildus garantētajiem materiālajiem labumiem, ko paredz valsts noteiktās saistības VES īpašniekiem.

Tomēr arī šī parka ieceres apspriešanā nepavisam negāja viegli. Sākotnēji Tukuma novada pašvaldība vēja parka būvniecību liedza. Attīstītājs SIA "Eolus Latvija" šo lēmumu 2022. gadā apstrīdēja Administratīvajā tiesā, gūstot uzvaru. Lai gan pašvaldība sākotnēji tiesas lēmumu gribēja pārsūdzēt, tas nenotika, jo, mainoties domes sastāvam un vadībai, pašvaldības deputātu vairākums tomēr pieņēmis racionālu un praktisku, nevis emocionālu lēmumu, tālāko tiesvedību neturpinot.

Plaša saules un vēja enerģijas parku ieviešana jau notiek vai tikai vēl iecerēta arī citos Tukuma novada pagastos. Piemēram, uzņēmums "Ignitis Renewables" Tumes pagastā 300 hektāru platībā pašlaik būvē apjomīgu saules enerģijas parku, ko nevar nepamanīt, braucot pa Rīgas–Ventspils šoseju aiz "Tukums II" satiksmes kustības apļa virzienā uz Pūri. Šim pašam uzņēmumam vēlmes esot vēl plašākas – saules parku savienot ar 25 vēja elektrostacijām, no kurām vienpadsmit plānots uzbūvēt Zemītes pagastā, bet Zantes un Irlavas pagastos – katrā pa septiņām.

Arī šajās iecerēs projekta attīstītāji sastopas ar ievērojamu iedzīvotāju pretestību, un liela loma galīgā lēmuma pieņemšanai atkal būs pašvaldībai. Biedrības "Drosme darīt" valdes priekšsēdētājs Roberts Tenass publiski izteicies, ka pie iedzīvotāju neapmierinātības faktiski esot vainojama valstī nesakārtotā sistēma šajā jautājumā, jo arī pašvaldībām rokas būtībā esot "sasietas". Viņš saskaitījis, ka vēja parku attīstība iecerēta 111 vietās Latvijā ar kopējo jaudu pāri par 20 GW, kaut gan Latvijas patēriņš pīķa stundā sasniedzot tikai 1,2 GW.

Savukārt nozares eksperti uzskata, ka principiāli VES darbības jautājumi vispirms būtu jāsakārto Klimata un enerģētikas ministrijai. Bet attīstītāju šobrīd pieteiktās jaudas faktiski vēl neko nenozīmē, un tam ir divi galvenie iemesli. Pirmkārt, piesaistāmās finanšu investīcijas, kam 20 GW izbūves gadījumā vajadzētu sasniegt vismaz 30 miljardus eiro un tā ir grūti iedomājama summa Latvijas mērogam. Otrkārt, reālie saskaņojumi IVN procedūras rezultātā – Latvijas prakse liecina, ka būvatļaujas saņem labi ja trešā daļa no sākotnēji plānotā turbīnu skaita VES parka projektā.

Kopumā Tukuma novads enerģētikas ekspertu skatījumā esot vērtējams par progresīvu un perspektīvu vietu. Piemēram, Džūkstes pagasts jau esot izveidojies par sava veida atjaunīgās enerģijas iegūšanas centru, jo turpat netālu no topošā "Pienava Wind" parka jau ir atklāta un darbojas "Conexus Baltic Grid" pirmā publiski pieejamā stacija "Džūkstes biometāna ievades punkts". Savukārt novada domes priekšsēdētājs Gundars Važa domā, ka pašvaldībai jāspēj palikt objektīvai, aizstāvot savu iedzīvotāju intereses un nodrošinot optimālas iespējas uzņēmējiem – jāspēj atrast līdzsvaru valstī pastāvošās likumdošanas un noteikumu robežās.

Publikācija tapusi sadarbībā ar AS "Latvenergo".

Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, X, Bluesky, Draugiem vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu. 

Abonē LASI.LV gadam vai kādu no "Latvijas Mediju" periodiskajiem izdevumiem 2026. gadam, un laimē 1500 eiro vai Philips kafijas automātu. Loterijas atļaujas nr. 8744.

Pieraksties LASI.LV redaktora vēstkopai šeit.

Pieraksties vēstkopai un divas reizes nedēļā saņem padziļinātu LASI.LV galvenā redaktora aktuālo ziņu, kompetentu viedokļu un interesantāko interviju apkopojumu.

Ko tu saņemsi:

  • Daudzveidīgus komentārus un kompetentus Latvijas Mediju žurnālistu un autoru viedokļus par aktuālo
  • Ekspertu komentārus par dažādiem praktiskiem, noderīgiem tematiem
  • Aizraujošus materiālus par vēsturi, psiholoģiju, kultūru
  • Gata Šļūkas karikatūru
  • Tavā e-pasta kastītē katru ceturtdienu

 

Reklāma
Reklāma
Reklāma
Reklāma
Reklāma
2026akcija2

AKCIJA!

Abonē 2026. gadam, vari laimēt 1500 EUR vai kafijas automātu.

ABONĒ ŠEIT

AKCIJA!

Abonē 2026. gadam, vari laimēt 1500 EUR vai kafijas automātu.

ABONĒ ŠEIT
LATVIJĀ PASAULĒ
Reklāma