8.1 °C
Šogad Ziemassvētku sajūtu Rīgā ienesuši mākslinieces Māras Čaures veidotie ilustrāciju motīvi pilsētvides stendos un afišu stabos, kuru centrā ir pirmais sniegs un sniegputenis – ilgi gaidīti ziemas viesi pilsētvidē, kas sev līdzi nes mieru un prieku, vienlaikus ieraujot cilvēkus svētku gaidīšanas virpulī, norāda Rīgas pašvaldība.
"Miers nolaidās uz mana degungala" — tāds ir šī gada Ziemassvētku gaidīšanas laika un svētku vizuālās identitātes Rīgas pilsētvidē vadmotīvs. Ilustrācijas centrā ir jauna puiša tēls ar sniegpārsliņu uz degungala. Izbaudot šo mirkli — ilgi gaidītās ziemas sajūtas atnākšanu, — apstājas laiks. Tas vizuāli akcentē gada noslēgumu arī kā pārdomu laiku, — brīdi, kad tiek pieņemti dzīvi mainoši lēmumi, kad dzimst idejas un apņemšanās nākamajam gadam. Bet pāri visam miers — tik būtisks Ziemassvētku laikā gan mums, gan visai pasaulei.
"Svētku vides noformējuma kulminācija iecerēta Pilsētas kanāla apstādījumos abpus Brīvības laukumam.
Vērienīgs izgaismojums tur redzams kopš Pirmās adventes, bet jauno gaismas objektu grupas "Ziemassvētku gaismas koki" pievienojās nedaudz vēlāk. Iedzīvināsim arī Kaļķu ielu kā svarīgu gaismas ceļu starp Rātslaukumu un Brīvības pieminekļa apkārtni — tur iemirdzēsies "Rīgas gaismas koki"," stāsta Izglītības kultūras un sporta departamenta Pilsētvides mākslas un noformējuma nodaļas vadītāja vietniece Ināra Gauja.
Pirmajā adventē tika iedegtas Ziemassvētku dekorācijas pilsētas centra apstādījumos un parkos — 21 vietā; Daugavas labā krasta apkaimju apstādījumos un parkos — 17 vietā; Daugavas kreisā krasta apkaimju apstādījumos un parkos — 24 vietā; trosēs virs pilsētas ielām — 8 lokācijas; apgaismojuma un kontakttīklu balstos — kopā 22 vietas.
Abām Rīgas galvenajām eglēm arī šogad ir jauns tematiskais noformējums ar pilsētas pašvaldības grafiskās identitātes elementiem — laikmetīgiem un reizē mūsu etniskajiem rakstiem līdzīgiem.
Doma laukumā eglē ar vēstījumu "Rīga silda" staro dūrainīši —
kā stāsts par piederību, kopību un mīlestību pret savu pilsētu. Savukārt Rātslaukuma egle pilsētas grafiskajās zīmēs iemirdzējusies visā daudzveidībā, paužot — "Mirdz tradīcijas un gaisma". Pakāpeniski tiek rotātas un iedegtas arī 24 egles un eglītes centrā un apkaimēs.
Jauni dekori "Rīgas zīmes" ar pašvaldības vizuālās identitātes grafiskajiem elementiem izvietoti ielu apgaismojuma stabos Vienības gatvē un Latgales ielā, kur pēdējos gados dekoru nav bijis, kā arī Brīvības gatvē gar Juglas ezeru, garākā distancē par līdzšinējo. Arī tos paredzēts iedegt līdz Trešajai adventes svētdienai.
Pilsētas koku zaros kopumā izvietoti 55 kilometri lampiņu virteņu un 5688 gaismas dekori.
Īpašu pārsteigumu pašvaldība sagādājusi Rātslaukumā. Lai Ziemassvētku gaidīšanas laiks būtu patīkamāks un siltāks, siltā ziemas cepurē un šallē ietērpta arī Rīgas Rolanda statuja Rātslaukuma vidū. Savukārt Doma laukumā pirmo reizi Ziemassvētku gaidīšanas laikā izgaismota arī Doma baznīcas fasāde.
Vairāk par Adventes, Ziemassvētku un Jaunā gada sagaidīšanas pasākumiem Rīgā var uzzināt tīmekļvietnē www.kultura.riga.lv.
Aptauja
Vai portāls Lasi.lv ir kļuvis par tavu ikdienu?
Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, X, Bluesky, Draugiem vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu.
Abonē LASI.LV gadam vai kādu no "Latvijas Mediju" periodiskajiem izdevumiem 2026. gadam, un laimē 1500 eiro vai Philips kafijas automātu. Loterijas atļaujas nr. 8744.
Pieraksties LASI.LV redaktora vēstkopai šeit.
Pieraksties vēstkopai un divas reizes nedēļā saņem padziļinātu LASI.LV galvenā redaktora aktuālo ziņu, kompetentu viedokļu un interesantāko interviju apkopojumu.
Ko tu saņemsi:
- Daudzveidīgus komentārus un kompetentus Latvijas Mediju žurnālistu un autoru viedokļus par aktuālo
- Ekspertu komentārus par dažādiem praktiskiem, noderīgiem tematiem
- Aizraujošus materiālus par vēsturi, psiholoģiju, kultūru
- Gata Šļūkas karikatūru
- Tavā e-pasta kastītē katru ceturtdienu
![Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. No senajām saimniecībām sešas ir muzeja pārziņā, bet "Lejasvēveri" un "Jaunvēveri" ir mantinieku privātīpašums. Interneta vietnē "visit.cesis.lv" teikts: "Vēveri ir Piebalgai raksturīga zemnieku amatnieku sētu grupa, kuras vēsture datējama, sākot ar 16. gs. vidu. 19. gs. galvenais peļņas avots Vēveros ir aušana, katrā mājā klaudzēja 2–4 stelles. Sākoties "Mērnieku laikiem" (19. gs. 70.–80. gadi), kad piebaldzēni izpērk zemi no muižas, Vēveros ir izveidojušās astoņas saimniecības. Mūsdienās dabā redzams šo astoņu sētu savstarpējais izkārtojums un apbūve. Lai saglabātu vēsturiski veidojušos kultūrainavu ar senatnīgām sētām, ēkām, ceļiem, koku stādījumiem, Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. [..] Vēveru ekspozīcijā aplūkojama ne tikai tradicionālā piebaldzēnu sētu apbūve, bet arī dažādi amatnieku un zemkopju darbarīki, mūsdienu cilvēkam neierasti mājsaimniecības priekšmeti un lietas. Vēveru kalna augstākajā vietā (226 m virs jūras līmeņa) slejas ap 1875. g. Kalna Vēveru saimnieka būvētās vējdzirnavas. No dzirnavu galerijas un augšējā stāva lieliski redzams Vēveru kopskats un Piebalgas tāles. Vēveros piedāvā meistarklasi maizes cepšanā īstā maizes krāsnī."](https://media.lasi.lv/media/cache/article__card__xl__jpeg/uploads/media/image/20251209210945693873f9205a6.jpg "Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. No senajām saimniecībām sešas ir muzeja pārziņā, bet \"Lejasvēveri\" un \"Jaunvēveri\" ir mantinieku privātīpašums. Interneta vietnē \"visit.cesis.lv\" teikts: \"Vēveri ir Piebalgai raksturīga zemnieku amatnieku sētu grupa, kuras vēsture datējama, sākot ar 16. gs. vidu. 19. gs. galvenais peļņas avots Vēveros ir aušana, katrā mājā klaudzēja 2–4 stelles. Sākoties \"Mērnieku laikiem\" (19. gs. 70.–80. gadi), kad piebaldzēni izpērk zemi no muižas, Vēveros ir izveidojušās astoņas saimniecības. Mūsdienās dabā redzams šo astoņu sētu savstarpējais izkārtojums un apbūve. Lai saglabātu vēsturiski veidojušos kultūrainavu ar senatnīgām sētām, ēkām, ceļiem, koku stādījumiem, Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. [..] Vēveru ekspozīcijā aplūkojama ne tikai tradicionālā piebaldzēnu sētu apbūve, bet arī dažādi amatnieku un zemkopju darbarīki, mūsdienu cilvēkam neierasti mājsaimniecības priekšmeti un lietas. Vēveru kalna augstākajā vietā (226 m virs jūras līmeņa) slejas ap 1875. g. Kalna Vēveru saimnieka būvētās vējdzirnavas. No dzirnavu galerijas un augšējā stāva lieliski redzams Vēveru kopskats un Piebalgas tāles. Vēveros piedāvā meistarklasi maizes cepšanā īstā maizes krāsnī.\"")
