Decembrī Latvijas kultūrvēsturisko izdevumu klāstu papildina "Latvijas Mediju" izdotie kinomākslinieka un gleznotāja Gunāra Baloža memuāri "Cits kino. Latviešu kino mākslinieka dzīve un darbs", informē izdevniecībā.
Grāmata, kurā autors stāsta par savas dzimtas likteni karu, revolūciju un varas maiņu gados, kā arī par profesionālo ceļu no Jaņa Rozentāla skolas līdz studijām tolaik prestižajā Maskavas kino institūtā, vienlaikus vēsta arī par Latvijas kino vēstures attīstību un 20. gadsimta satricinājumiem. Tā izgaismo mākslinieka ieguldījumu latviešu kino tapšanā, sadarbību ar režisoriem Rolandu Kalniņu un Aloizu Brenču, kā arī atklāj viņa māksliniecisko rokrakstu un pieredzi. Tekstā ievijas personīgas traģēdijas un laikabiedru atmiņas, kas papildina portretu ar cilvēcisku siltumu.
"Savā grāmatā tēvs nepretendē uz zinātnisku apcerējumu par latviešu kinomākslu, viņš tikai stāsta par savu darbu, filmām, kolēģiem, neatsakoties no saviem uzskatiem, pārliecības, pieredzētā.
Gadiem krātās profesionālās zināšanas ļauj izvērtēt arī to, cik gaistošs un pašsaprotams ir filmas mākslinieka darbs,"
tā grāmatas pēcvārdā raksta autora meita māksliniece Laila Balode.
Gunārs Balodis absolvējis J. Rozentāla Rīgas mākslas vidusskolu un Vissavienības Valsts Kinematogrāfijas institūtu Maskavā. No 1960. līdz 1990. gadam strādājis Rīgas Kinostudijā par mākslinieku inscenētāju, piedaloties vairāk nekā 30 mākslas filmu veidošanā. Darbojies glezniecībā un grafikā, strādājis pedagoģijā. Kopš 1957. gada piedalījies ap 200 mākslas izstādēs. Latvijas Mākslinieku savienības un Latvijas Kinematogrāfistu savienības biedrs. Par darbu pie filmas "Ilgais ceļš kāpās" apbalvots ar PSRS Valsts prēmiju.
Grāmatas izdošanu atbalstījusi Rīgas valstspilsētas pašvaldība, Valsts kultūrkapitāla fonds, kā arī finansiālais atbalsts saņemts Vidzemes plānošanas reģiona īstenotās programmas “Vidzemes kultūras programma 2025” ietvaros, kas tiek realizēta Valsts kultūrkapitāla fonda mērķprogrammā “Latviešu vēsturisko zemju attīstības programma””.
KONTEKSTS
Grāmatu izdevniecība "Latvijas Mediji" darbu sāka 1998. gadā ar latviešu rakstnieka Vladimira Kaijaka romānu "Enijas bize". Oriģinālliteratūra allaž ir bijusi izdevniecības galvenais stūrakmens un veiksmes stāsts. Vairāki romāni saņēmuši "Lielo lasītāju balvu". Šodien izdevniecība "Latvijas Mediji" piedāvā oriģinālo un tulkoto literatūru, vēsturi un dokumentālo literatūru, praktiskās grāmatas, gadagrāmatas, kalendārus, bērnu grāmatas. Katru gadu izdevniecība lasītāju rokās nodod vairāk nekā 100 dažādu nosaukumu darbus.
Jaunākās grāmatas meklē izdevniecības veikalā šeit.
Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, X, Bluesky, Draugiem vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu.
Pieraksties LASI.LV redaktora vēstkopai šeit.
Pieraksties un reizi nedēļā saņem padziļinātu LASI.LV galvenā redaktora aktuālo ziņu, kompetentu viedokļu un interesantāko interviju apkopojumu.
1 °C


































































































































![Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. No senajām saimniecībām sešas ir muzeja pārziņā, bet "Lejasvēveri" un "Jaunvēveri" ir mantinieku privātīpašums. Interneta vietnē "visit.cesis.lv" teikts: "Vēveri ir Piebalgai raksturīga zemnieku amatnieku sētu grupa, kuras vēsture datējama, sākot ar 16. gs. vidu. 19. gs. galvenais peļņas avots Vēveros ir aušana, katrā mājā klaudzēja 2–4 stelles. Sākoties "Mērnieku laikiem" (19. gs. 70.–80. gadi), kad piebaldzēni izpērk zemi no muižas, Vēveros ir izveidojušās astoņas saimniecības. Mūsdienās dabā redzams šo astoņu sētu savstarpējais izkārtojums un apbūve. Lai saglabātu vēsturiski veidojušos kultūrainavu ar senatnīgām sētām, ēkām, ceļiem, koku stādījumiem, Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. [..] Vēveru ekspozīcijā aplūkojama ne tikai tradicionālā piebaldzēnu sētu apbūve, bet arī dažādi amatnieku un zemkopju darbarīki, mūsdienu cilvēkam neierasti mājsaimniecības priekšmeti un lietas. Vēveru kalna augstākajā vietā (226 m virs jūras līmeņa) slejas ap 1875. g. Kalna Vēveru saimnieka būvētās vējdzirnavas. No dzirnavu galerijas un augšējā stāva lieliski redzams Vēveru kopskats un Piebalgas tāles. Vēveros piedāvā meistarklasi maizes cepšanā īstā maizes krāsnī." Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. No senajām saimniecībām sešas ir muzeja pārziņā, bet "Lejasvēveri" un "Jaunvēveri" ir mantinieku privātīpašums. Interneta vietnē "visit.cesis.lv" teikts: "Vēveri ir Piebalgai raksturīga zemnieku amatnieku sētu grupa, kuras vēsture datējama, sākot ar 16. gs. vidu. 19. gs. galvenais peļņas avots Vēveros ir aušana, katrā mājā klaudzēja 2–4 stelles. Sākoties "Mērnieku laikiem" (19. gs. 70.–80. gadi), kad piebaldzēni izpērk zemi no muižas, Vēveros ir izveidojušās astoņas saimniecības. Mūsdienās dabā redzams šo astoņu sētu savstarpējais izkārtojums un apbūve. Lai saglabātu vēsturiski veidojušos kultūrainavu ar senatnīgām sētām, ēkām, ceļiem, koku stādījumiem, Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. [..] Vēveru ekspozīcijā aplūkojama ne tikai tradicionālā piebaldzēnu sētu apbūve, bet arī dažādi amatnieku un zemkopju darbarīki, mūsdienu cilvēkam neierasti mājsaimniecības priekšmeti un lietas. Vēveru kalna augstākajā vietā (226 m virs jūras līmeņa) slejas ap 1875. g. Kalna Vēveru saimnieka būvētās vējdzirnavas. No dzirnavu galerijas un augšējā stāva lieliski redzams Vēveru kopskats un Piebalgas tāles. Vēveros piedāvā meistarklasi maizes cepšanā īstā maizes krāsnī."](https://media.lasi.lv/media/cache/article__card__xl__jpeg/uploads/media/image/20251209210945693873f9205a6.jpg)















































































































