-1.8 °C
"McDonald’s" reklāma Nīderlandē, attēlojot svētku laiku kā "Gada šausmīgāko brīdi", radījusi kritikas vilni internetā, ziņo "The Guardian".
Reklāma ar nosaukumu "Gada šausmīgākais brīdis" attēloja cilvēkus dažādos nelaimes gadījumos gatavojoties Ziemassvētkiem. Piemēram, sievieti ar dāvanu pilnām rokām tramvajs iespiež durvīs un tas aizbrauc vai vīrietis paslīd uz ledus, kā rezultātā nokrīt.
Kāds bija reklāmas vēstījums? Pārlaid svētku laiku "McDonald’s" restorānā līdz janvārī tas būs beidzies. Bet mākslīgā intelekta mākslas darbs radīja kritikas vilni sociālajos medijos.
"Šī viena reklāma sabojāja manu Ziemassvētku noskaņu,"
rakstīja kāds lietotājs.
"Labs veids kā atbrīvoties no mākslīgā intelekta," sacīja cits cilvēks.
"McDonald’s" izplatīja paziņojumu: "Ziemassvētku reklāmas mērķis bija attēlot stresa pilnos brīžus svētku laikā Nīderlandē. Tomēr, spriežot pēc komentāriem sociālajos medijos un starptautiskā mediju atspoguļojuma — daudziem cilvēkiem šis ir "gada visbrīnišķīgākais brīdis"."
Kompānijas "Sweetshop Films", kas izveidoja apšaubāmo reklāmu, izpilddirektore Melānija Bridža platformā "LinkedIn" aizstāvēja mākslīgā intelekta izmantošanu:
"Laiks, ko pavadījām pie šī projekta, stipri pārsniedza tradicionālās filmēšanas procesa ilgumu. Desmit cilvēki, piecas nedēļas, pilna laika slodze."
Arī tas raisīja diskusijas.
Neatkarīgās studijas "Bomper Studio" pārstāvis Emlins Deivijs komentēja:
"Desmit cilvēki šāda veida projektā ir niecīgs apjoms salīdzinot, ja tas būtu jāfilmē pa īstam."
Arī Coca-cola nesen prezentējusi mākslīgā intelekta veidotu svētku reklāmu, lai gan pērn uzņēmums jau bija saskāries ar kritiku par to.
Coca-cola jaunajā reklāmā izvairās no cilvēku tuvplāniem. Tā lielākoties izmanto mākslīgā intelekta veidotus dzīvnieku attēlus ziemas noskaņās.
Aptauja
Kāds būs lielākais pārbaudījums ar mākslīgā intelekta ienākšanu?
Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, X, Bluesky, Draugiem vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu.
Abonē LASI.LV gadam vai kādu no "Latvijas Mediju" periodiskajiem izdevumiem 2026. gadam, un laimē 1500 eiro vai Philips kafijas automātu. Loterijas atļaujas nr. 8744.
Pieraksties LASI.LV redaktora vēstkopai šeit.
Pieraksties vēstkopai un divas reizes nedēļā saņem padziļinātu LASI.LV galvenā redaktora aktuālo ziņu, kompetentu viedokļu un interesantāko interviju apkopojumu.
Ko tu saņemsi:
- Daudzveidīgus komentārus un kompetentus Latvijas Mediju žurnālistu un autoru viedokļus par aktuālo
- Ekspertu komentārus par dažādiem praktiskiem, noderīgiem tematiem
- Aizraujošus materiālus par vēsturi, psiholoģiju, kultūru
- Gata Šļūkas karikatūru
- Tavā e-pasta kastītē katru ceturtdienu
![Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. No senajām saimniecībām sešas ir muzeja pārziņā, bet "Lejasvēveri" un "Jaunvēveri" ir mantinieku privātīpašums. Interneta vietnē "visit.cesis.lv" teikts: "Vēveri ir Piebalgai raksturīga zemnieku amatnieku sētu grupa, kuras vēsture datējama, sākot ar 16. gs. vidu. 19. gs. galvenais peļņas avots Vēveros ir aušana, katrā mājā klaudzēja 2–4 stelles. Sākoties "Mērnieku laikiem" (19. gs. 70.–80. gadi), kad piebaldzēni izpērk zemi no muižas, Vēveros ir izveidojušās astoņas saimniecības. Mūsdienās dabā redzams šo astoņu sētu savstarpējais izkārtojums un apbūve. Lai saglabātu vēsturiski veidojušos kultūrainavu ar senatnīgām sētām, ēkām, ceļiem, koku stādījumiem, Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. [..] Vēveru ekspozīcijā aplūkojama ne tikai tradicionālā piebaldzēnu sētu apbūve, bet arī dažādi amatnieku un zemkopju darbarīki, mūsdienu cilvēkam neierasti mājsaimniecības priekšmeti un lietas. Vēveru kalna augstākajā vietā (226 m virs jūras līmeņa) slejas ap 1875. g. Kalna Vēveru saimnieka būvētās vējdzirnavas. No dzirnavu galerijas un augšējā stāva lieliski redzams Vēveru kopskats un Piebalgas tāles. Vēveros piedāvā meistarklasi maizes cepšanā īstā maizes krāsnī."](https://media.lasi.lv/media/cache/article__card__xl__jpeg/uploads/media/image/20251209210945693873f9205a6.jpg "Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. No senajām saimniecībām sešas ir muzeja pārziņā, bet \"Lejasvēveri\" un \"Jaunvēveri\" ir mantinieku privātīpašums. Interneta vietnē \"visit.cesis.lv\" teikts: \"Vēveri ir Piebalgai raksturīga zemnieku amatnieku sētu grupa, kuras vēsture datējama, sākot ar 16. gs. vidu. 19. gs. galvenais peļņas avots Vēveros ir aušana, katrā mājā klaudzēja 2–4 stelles. Sākoties \"Mērnieku laikiem\" (19. gs. 70.–80. gadi), kad piebaldzēni izpērk zemi no muižas, Vēveros ir izveidojušās astoņas saimniecības. Mūsdienās dabā redzams šo astoņu sētu savstarpējais izkārtojums un apbūve. Lai saglabātu vēsturiski veidojušos kultūrainavu ar senatnīgām sētām, ēkām, ceļiem, koku stādījumiem, Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. [..] Vēveru ekspozīcijā aplūkojama ne tikai tradicionālā piebaldzēnu sētu apbūve, bet arī dažādi amatnieku un zemkopju darbarīki, mūsdienu cilvēkam neierasti mājsaimniecības priekšmeti un lietas. Vēveru kalna augstākajā vietā (226 m virs jūras līmeņa) slejas ap 1875. g. Kalna Vēveru saimnieka būvētās vējdzirnavas. No dzirnavu galerijas un augšējā stāva lieliski redzams Vēveru kopskats un Piebalgas tāles. Vēveros piedāvā meistarklasi maizes cepšanā īstā maizes krāsnī.\"")
