Kā sakārtot slimnīcu tīklu, lai vilks būtu paēdis un kaza dzīva? Šāds jautājums ir radies Veselības ministrijai (VM), kura sarunās ar ārstniecības iestāžu, pašvaldību, kā arī ar medicīnu saistīto organizāciju vadītājiem cenšas panākt risinājumus slimnīcu reformai. Taču joprojām nav skaidru un saprotamu atbilžu uz ministrijai uzdotajiem jautājumiem. "Latvijas Avīze" un novadu laikraksti skaidro, kāda situācija ar slimnīcām ir patlaban un ko plānots mainīt.
Saeimas Latgales apakškomisijas sēdē 28. oktobrī nu jau bijusī VM parlamentārā sekretāre Dace Kļaviņa apgalvoja, ka, izskanot ļoti daudz pārpratumu un interpretāciju par ministrijas piedāvāto slimnīcu tīkla reformu. Kļaviņa uzsvēra, ka "šobrīd nevienā dokumentā nav nosaukta neviena slimnīca, kurā būs vai nebūs turpmāk attīstāms kāds pakalpojums". Ministrija turpināšot darbu pie izstrādātā ziņojuma saskaņošanas un maksimāli centīšoties ieklausīties visos iebildumos. Taču to ir bezgala daudz un tie ir būtiski.
Aptauja
Kāda bijusi jūsu vai jūsu tuvinieku pieredze ar slimnīcām ārpus Rīgas?
Neraugoties uz to, ministrija savu informatīvo ziņojumu valdībai vēlas iesniegt jau šomēnes, lai tas tiktu pieņemts līdz gada beigām un jau līdz 2026. gada 1. jūnijam varētu pārskatīt stacionāro ārstniecības iestāžu dalījumu līmeņos un tajos nodrošināmos medicīnas pakalpojumus. Bet līdz 2029. gadam ministrija apņēmusies, plānojot finansējumu slimnīcām, vērtēt arī veselības aprūpes pakalpojumu kvalitāti, lai mērķtiecīgi stiprinātu tās ārstniecības iestādes, kas darbojas efektīvāk, nevis vienādi uzturētu visas slimnīcas neatkarīgi no rezultātiem.
Taču Finanšu ministrija (FM) uzskata, ka reformu nevar veikt, ja nav zināms, cik daudz naudas tai būs nepieciešams. "No informatīvā ziņojuma sniegtās informācijas nav saprotams, vai ziņojumā iekļauto pasākumu īstenošanai būs nepieciešams papildu valsts budžeta finansējums," skaidro FM komunikācijas departamenta direktors Aleksis Jarockis.
Skaidrs, ka naudas būs nepieciešams vairāk, jo VM "aktualizēs gultas dienas un viena pacienta ārstēšanas tarifus", kā arī ministrija norāda, ka "nepietiekams veselības aprūpes finansējums un speciālistu trūkums valsts apmaksātā veselības aprūpes sistēmā ir galvenie izaicinājumi, lai nodrošinātu savlaicīgu un pieejamu veselības aprūpi".
Kā ar šo reformu iet kopā tas, ka veselības aprūpei ir atvēlēti tikai 4,8% no iekšzemes kopprodukta (IKP), kamēr Eiropas Savienības vidējais rādītājs ir 8,4 procenti? Turklāt vidējā termiņa budžeta plāni liecina, ka valsts izdevumi veselības aprūpei kā daļa no IKP līdz 2028. gadam samazināsies līdz 4,1 procentam.
Pāreja no piecu līmeņu slimnīcām uz trim līmeņiem ir paredzēta tieši tam, lai iedzīvotāji varētu saņemt drošus un kvalitatīvus veselības aprūpes pakalpojumus visās slimnīcās, lai tur reāli būtu medicīnas personāls, nevis, kā konstatējusi Valsts kontrole – pietiekami bieži esot gadījumi, kad medicīnas pakalpojums eksistējot tikai uz papīra.
Tomēr jāatzīst, ka līdz šā mērķa sasniegšanai vēl tāls un grūts ceļš būs jānoiet, un nav zināms, kurš būs tas ceļvedis 2026. gada oktobrī ievēlētajā jaunajā Saeimā.
6.3 °C





















































































































































































































































