6.2 °C
Mākslas muzejā "Rīgas birža" līdz 18. janvārim apskatāma Turcijas mākslas izstāde "Nospiedumi un saknes. Anatolija mūsdienu Turcijas mākslā". Izstāde ir nozīmīgs notikums, jo tik vērienīga Turcijas ekspozīcija Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā vērojama pirmo reizi. Tā uzrunā un iedvesmo ar savu krāsu, stilu un modernismu.
Izstāde savā ziņā ir pārsteigums. Tuvo Austrumu mākslu vairāk esam pieraduši skatīt ornamentālās interpretācijās un kultūrvēsturiski nozīmīgos rakstu, zīmju, kompozīciju un lietu atspoguļojumos, bet izstāde "Nospiedumi un saknes. Anatolija mūsdienu Turcijas mākslā" piedāvā lielformāta glezniecības darbus Eiropas kultūras kontekstā, kas sniedz iespēju ne tikai ieraudzīt Turcijas iespaidīgo mūsdienu mākslu, bet iepazīt arī katra mākslinieka individuālos un atšķirīgos rokrakstus.
Izstādes nosaukumā ietverta ģeogrāfiska vieta Anatolija, šā vārda grieķiskā izcelsme nozīmē "saullēkts". Anatolija ir senākā Turcijas daļa – seno kultūru un civilizāciju šūpulis –, kur satiekas Āzijas un Eiropas kontinenti. Šajā robežšķirtnē atrodas Stambula – lielākā Turcijas pilsēta –, kas līdz 1930. gadam nesa Konstantinopoles vārdu.
Stambula ir vienīgā metropole pasaulē, kas izvietojas divos kontinentos. Viena pilsētas daļa atrodas Eiropā, Trāķijā, otra – Āzijā, Anatolijā, un tās abas šķir Bosfora šaurums. Pirmā izstādes nosaukuma daļa "Nospiedumi un saknes" pauž tās saturisko ietvaru – lai cik laikmetīgi vai globāli ir ekspozīcijā redzamie darbi, to idejiskās un radošās saknes ir meklējamas Turcijā. Tikpat liela nozīme ir nosaukumā ietvertajam Anatolijas reģionam, jo šī ekspozīcija ir stāsts par turku tautas mentalitāti un senajām tradīcijām, kas vizuālās mākslas valodā ieguvušas mūsdienīgu un visā pasaulē saprotamu izteiksmes veidu. Izstāde kārtējo reizi apliecina, ka mākslas valoda ir universāla, un šajā ekspozīcijā tā nolasāma ar aizrautību.
Turcijas un Latvijas kopdarbs
Izstādes kuratore ir Turcijas mākslas eksperte un māksliniece Sireta Ujanika, un tā izveidota ar Turcijas vēstniecības Latvijā atbalstu, kuratorei sadarbojoties ar akadēmiķi un profesoru vizuālajās mākslās Aidinu Ajanu un muzeja "Rīgas birža" vadītājas vietnieci Vitu Birzaku, kuras pārziņā bija izstādes organizēšanas un producēšanas darbs.
Ceļš līdz rezultātam ilga apmēram gadu. Sākotnēji notika diskusija par Turcijas piedāvājumu eksponēt mūsdienu miniatūru glezniecību. Muzejs "Rīgas birža" piedāvāja sniegt plašāku un aptverošāku ieskatu Turcijas mākslā, parādot tās laikmetīgās tendences, attīstību, dominantes un sasniegumus.
"Ja rādām kādas kultūras profesionālo mākslu, vēlamies to darīt vērienīgi," teic Vita Birzaka, "izstādes ekspozīcijā ir redzami 12 atzītu un pazīstamu turku mākslinieku darbi. Viņi visi ir laikabiedri, vairāki studējuši ārzemēs, mākslai pievērsušies 20. gadsimta vidū un sevi pārliecinoši pierādījuši. Tas bija laiks, kad Turcija apzināti skatījās Eiropas virzienā. Veidojot ekspozīciju, izteicām vēlēšanos vairāk redzēt mākslinieces sievietes. Māksliniekus un viņu darbus izvēlējās turku kolēģi. Izstāde ir jaundarbs – speciāli veidots muzejam "Rīgas birža" –, un tā nav ceļojoša."
Krāsās drosmīgā scenogrāfija
Izstādes scenogrāfiju veidoja turku mākslinieki. Zāles perimetra sienas ir izvēlētas Latvijas karoga tumši sarkanajā krāsā, savukārt telpas vidū gleznas ir izstādītas uz starpsienām Turcijas karoga sarkanajā krāsā. Izstādē redzamie mākslas darbi pārsvarā ir spilgtas, krāsainas un iespaidīgas lielformāta gleznas, bet to jaudīgais kolorīts ir tik spēcīgs, ka sarkanais fons tikai palīdz izcelt šo mākslas darbu spilgtumu un enerģiju, un ekspozīcija patiešām izskatās labi. Katram māksliniekam izstādē ir atvēlēta sava, daļēji norobežota vieta, tā raksturojot viņa īpašo rokrakstu un unikalitāti.
