Ungārijā sākta izmeklēšana pret cilvēktiesību aktīvistu. Viņam draud iespējams kriminālsods par to, ka organizējis mierīgu praida gājienu. Šis gadījums nosaukts par “bezprecedenta un bīstamu” Eiropas Savienībai, ziņo "The Guardian".
Oktobra sākumā tūkstošiem cilvēku pulcējās Pēčas pilsētā, Ungārijas dienvidos, lai piedalītos praida gājienā. Tas tika rīkots jau piekto gadu, turklāt ir vienīgais ikgadējais praids valstī ārpus Budapeštas.
Taču šogad pasākumu apgrūtināja valdības īstenotā politika. Ungārijas premjerministrs Viktors Orbāns un viņa labējā populistu partija martā nobalsoja par praida pasākumu aizliegšanu un atļāva varasiestādēm izmantot sejas atpazīšanas tehnoloģijas, lai identificētu un potenciāli sodītu tos, kuri apmeklē šādus pasākumus.
Cilvēktiesību aizsardzības organizācija "Amnesty International" šo soli nosauca par "tiešu uzbrukumu" LGBTQ+ pārstāvjiem.
Neraugoties uz to, jūnijā desmitiem tūkstošu cilvēku Budapeštā nepakļāvās aizliegumam un devās gājienā, jo praids tika pārdēvēts par pašvaldības kultūras pasākumu.
Pēc dažiem mēnešiem arī Pēčas pilsētas praids pulcēja rekordlielu apmeklētāju skaitu — līdz astoņiem tūkstošiem cilvēku, tajā skaitā vairākus Eiroparlamenta pārstāvjus. Cilvēki iesaistījās pasākumā par spīti tam, ka policija un valsts augstākā tiesa apstiprināja, ka pasākums ir aizliegts.
Pēčas praida rīkotājam Gezam Buzāsam-Hābelam drīz pēc tam sākās problēmas.
"Mēs izlēmām rīkot Pēčas Praidu neskatoties uz aizliegumu, jo Ungārijai ir jāpaliek Eiropas valstij,"
sacīja romu izcelsmes LGBTQ+ aktīvists.
Pēdējo gadu laikā gājienam, ko rīko Buzāsa-Hābela līdzizveidotā un vadītā organizācija "Diverse Youth Network", pieauga nozīme, jo Ungārijas varasiestādes ar diskriminējošiem pasākumiem arvien vairāk vērsās pret LGBTQ+ kopienu. Viņš norāda:
"Praids nav tikai gājiens, tas ir vēstījums: kvīri eksistē pat tad, kad citi mēģina mūs apklusināt vai aizliegt."
Dažas dienas pēc gājiena viņš izsaukts uz nopratināšanu policijā. Drīz pēc tam, viņa lieta tika nodota prokuratūrai ar rekomendāciju celt apsūdzības par aizliegtas pulcēšanās rīkošanu un aicināšanu tajā piedalīties. Buzāss-Hābels saka, ka viņam var draudēt nosacīts cietumsods līdz trim gadiem.
Viņš norāda, ka šis ir tikai vēl viens kārtējais represiju posms, ko viņš izjūt kā LGBTQ+ aktīvists. Pagājušajā gadā viņš atlaists no skolotāja amata, kur nostrādāja gandrīz desmit gadus mācot romu valodu un kultūru. Viņš atlaists arī no mūzikas centra, kur strādāja piecus gadus.
Ja tiks izvirzītas apsūdzības, viņam uz visiem laikiem būs liegts atgriezties skolotāja amatā, sacīja vīrietis.
Aktīvisti Ungārijā un ārpus tās ir cēluši trauksmi par šo gadījumu.
"Šis ir pirmais Eiropas Savienībā zināmais gadījums, kur cilvēktiesību aizstāvim draud kriminālvajāšana par praida gājiena rīkošanu
— līdz šim kas tāds redzēts tikai Krievijā vai Turcijā," teikts četru Ungārijas cilvēktiesību organizāciju kopīgā paziņojumā.
Šis ir bīstams pavērsiens Ungārijas ilgajā kampaņā pret LGBTQ+ pārstāvjiem un pilsonisko sabiedrību, vienlaikus šis ir "pārbaudījums Eiropai", norādīts paziņojumā.
Organizācijas aicinājušas Eiropas Komisiju rīkoties: "Ja skolotājam Eiropas Savienības dalībvalstī draud cietumsods par Praida gājiena rīkošanu,
apdraudēta ir ne tikai Ungārijas demokrātija, bet pašas Eiropas Savienības uzticamība.
Homoseksuālam romu tautības skolotājam Ungārijā nevajadzētu riskēt ar brīvības zaudēšanu, lai atgādinātu Eiropas Savienībai, ko nozīmē tās vērtības."
Līdzīgi reaģējis Eiropas Romu tiesību centrs: "Ungārijas gadījums ir bezprecedenta un bīstams. Nevienam nebūtu jāsaņem kriminālsods par mierīga Praida gājiena organizēšanu. Ne Ungārijā, ne jebkur citur Eiropā."
Aptauja
Kā Stambulas konvencijas ratificēšana jūsuprāt ietekmējusi situāciju ar vardarbību pret sievietēm un vardarbību ģimenēs Latvijā?
Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, X, Bluesky, Draugiem vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu.
Abonē LASI.LV gadam vai kādu no "Latvijas Mediju" periodiskajiem izdevumiem 2026. gadam, un laimē 1500 eiro vai Philips kafijas automātu. Loterijas atļaujas nr. 8744.
Pieraksties LASI.LV redaktora vēstkopai šeit.
Pieraksties vēstkopai un divas reizes nedēļā saņem padziļinātu LASI.LV galvenā redaktora aktuālo ziņu, kompetentu viedokļu un interesantāko interviju apkopojumu.
Ko tu saņemsi:
- Daudzveidīgus komentārus un kompetentus Latvijas Mediju žurnālistu un autoru viedokļus par aktuālo
- Ekspertu komentārus par dažādiem praktiskiem, noderīgiem tematiem
- Aizraujošus materiālus par vēsturi, psiholoģiju, kultūru
- Gata Šļūkas karikatūru
- Tavā e-pasta kastītē katru ceturtdienu
-1.8 °C

































































![Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. No senajām saimniecībām sešas ir muzeja pārziņā, bet "Lejasvēveri" un "Jaunvēveri" ir mantinieku privātīpašums. Interneta vietnē "visit.cesis.lv" teikts: "Vēveri ir Piebalgai raksturīga zemnieku amatnieku sētu grupa, kuras vēsture datējama, sākot ar 16. gs. vidu. 19. gs. galvenais peļņas avots Vēveros ir aušana, katrā mājā klaudzēja 2–4 stelles. Sākoties "Mērnieku laikiem" (19. gs. 70.–80. gadi), kad piebaldzēni izpērk zemi no muižas, Vēveros ir izveidojušās astoņas saimniecības. Mūsdienās dabā redzams šo astoņu sētu savstarpējais izkārtojums un apbūve. Lai saglabātu vēsturiski veidojušos kultūrainavu ar senatnīgām sētām, ēkām, ceļiem, koku stādījumiem, Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. [..] Vēveru ekspozīcijā aplūkojama ne tikai tradicionālā piebaldzēnu sētu apbūve, bet arī dažādi amatnieku un zemkopju darbarīki, mūsdienu cilvēkam neierasti mājsaimniecības priekšmeti un lietas. Vēveru kalna augstākajā vietā (226 m virs jūras līmeņa) slejas ap 1875. g. Kalna Vēveru saimnieka būvētās vējdzirnavas. No dzirnavu galerijas un augšējā stāva lieliski redzams Vēveru kopskats un Piebalgas tāles. Vēveros piedāvā meistarklasi maizes cepšanā īstā maizes krāsnī." Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. No senajām saimniecībām sešas ir muzeja pārziņā, bet "Lejasvēveri" un "Jaunvēveri" ir mantinieku privātīpašums. Interneta vietnē "visit.cesis.lv" teikts: "Vēveri ir Piebalgai raksturīga zemnieku amatnieku sētu grupa, kuras vēsture datējama, sākot ar 16. gs. vidu. 19. gs. galvenais peļņas avots Vēveros ir aušana, katrā mājā klaudzēja 2–4 stelles. Sākoties "Mērnieku laikiem" (19. gs. 70.–80. gadi), kad piebaldzēni izpērk zemi no muižas, Vēveros ir izveidojušās astoņas saimniecības. Mūsdienās dabā redzams šo astoņu sētu savstarpējais izkārtojums un apbūve. Lai saglabātu vēsturiski veidojušos kultūrainavu ar senatnīgām sētām, ēkām, ceļiem, koku stādījumiem, Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. [..] Vēveru ekspozīcijā aplūkojama ne tikai tradicionālā piebaldzēnu sētu apbūve, bet arī dažādi amatnieku un zemkopju darbarīki, mūsdienu cilvēkam neierasti mājsaimniecības priekšmeti un lietas. Vēveru kalna augstākajā vietā (226 m virs jūras līmeņa) slejas ap 1875. g. Kalna Vēveru saimnieka būvētās vējdzirnavas. No dzirnavu galerijas un augšējā stāva lieliski redzams Vēveru kopskats un Piebalgas tāles. Vēveros piedāvā meistarklasi maizes cepšanā īstā maizes krāsnī."](https://media.lasi.lv/media/cache/article__card__xl__jpeg/uploads/media/image/20251209210945693873f9205a6.jpg)
















































































































































































