1.1 °C
Briselē šodien sākas Eiropas Savienības (ES) līderu samits, kura dalībnieki apspriedīs dažādus jautājumus, kuru vidū ir gan ES nākamais daudzgadu budžets, gan arī brīvās tirdzniecības vienošanās ar "Mercosur" bloku Dienvidamerikā.
Lielākā uzmanība pirms Eiropadomes tomēr tiek veltīta dalībvalstu strīdiem par pareizāko risinājumu Ukrainai nepieciešamā finansējuma sagādāšanā.
Līdzekļi drīz beigsies
Starptautiskais Valūtas fonds (SVF) ir aplēsis, ka Ukrainai nākamajos divos gados būs nepieciešams finansējums 137 miljardu eiro apmērā. Brisele plāno Ukrainas vajadzībām nodrošināt 90 miljardus eiro, bet pārējos līdzekļus sagādātu citi Kijivas starptautiskie partneri, tostarp Apvienotā Karaliste, Kanāda un Norvēģija. Pretējā gadījumā Ukrainai jau pavasarī varētu izsīkt līdzekļi. "Viena lieta ir ļoti, ļoti skaidra. Lēmums par Ukrainas finansēšanu nākamajiem diviem gadiem ir jāpieņem šajā Eiropadomē," pirms samita paziņoja Eiropas Komisijas (EK) priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena. Eiropadomes priekšsēdētājs Antoniu Košta, kura pienākumos ietilpst dalībvalstu līderu sanāksmes vadīšana, ir solījis, ka samita dalībnieki runās tik ilgi, līdz tiks pieņemts lēmums, pat ja tas prasīs vairākas dienas. Jāpiebilst, ka samita norise ir ieplānota 18. un 19. decembrī.
Lai nodrošinātu Ukrainai nepieciešamo finansējumu, EK ir piedāvājusi plānu, kas paredz Kijivai piešķirt tā dēvēto reparāciju aizdevumu, tam izmantojot ES iesaldētos Krievijas aktīvus. Šāda iecere ir radījusi arī kritiku. Eiropas Centrālā banka ir brīdinājusi, ka šādas rīcības dēļ varētu tikt iedragāta starptautiskā uzticēšanās Eiropas vienotajai valūtai. Lielākā daļa Krievijas centrālās bankas aktīvu, kas ES tika pakļauti sankcijām un iesaldēti pēc Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā 2022. gadā, atrodas Beļģijas finanšu iestādē "Euroclear". Beļģija bažījas, ka EK plāna realizēšanas gadījumā Krievija varētu vērsties tiesās vai pat mēģināt atriebties citos veidos. Krievijas centrālā banka jau ir vērsusies Maskavas arbitrāžas tiesā, lai no "Euroclear" piedzītu summu aptuveni 196 miljardu eiro apmērā. Maz ticams, ka ar šīs tiesas palīdzību Krievijai izdosies iegūt šo naudu, un tas drīzāk jāvērtē kā līdzeklis spiediena izdarīšanai, norāda aģentūra "Associated Press". Lai arī Maskava ir runājusi par "zādzību", EK norāda, ka nekas tamlīdzīgs plānots netiek.
Kad Krievija piekritīs atlīdzināt Ukrainai karā nodarītos zaudējumus, Kijiva savukārt atmaksās ES izsniegto aizdevumu, un šī summa pēc tam tiks pārskaitīta "Euroclear".
Krievijas centrālā banka saglabās savas tiesības šos līdzekļus pieprasīt. Krievijas aktīvu konfiskācija šī plāna ietvaros netiek paredzēta. Iespēja, ka Krievija piekritīs maksāt reparācijas Ukrainai par karā nodarītajiem postījumiem, tomēr netiek vērtēta kā ļoti augsta. Jāpiebilst, ka pagājušajā nedēļā ES dalībvalstis vienojās Krievijas aktīvus iesaldēt uz nenoteiktu laiku. Līdz šim bloka dalībvalstis ik pēc sešiem mēnešiem lēma par šo sankciju pagarināšanu. Tas raisīja bažas, ka Viktora Orbāna vadītā Ungārija vai Roberta Fico Slovākija varētu izmantot savas veto tiesības un izbeigt sankciju režīmu, bet Krievija piekļūtu savai naudai.
Piedāvā alternatīvu
EK dalībvalstīm ir piedāvājusi arī citu risinājumu, ja vienoties par Krievijas līdzekļu izmantošanu neizdosies. Šādā gadījumā ES varētu aizņemties starptautiskajos finanšu tirgos, kā to jau darīja ekonomikas atjaunošanai pēc Covid-19 pandēmijas sākuma. Beļģija dod priekšroku šādam risinājumam, tomēr tam nepieciešama visu 27 dalībvalstu piekrišana. Ungārijas premjerministrs Orbāns jau ir paziņojis, ka iebilst pret šādu aizņemšanos Ukrainas labā. ES dalībvalstu vidū kopumā pret šādu aizņēmumu valda liela skepse, tostarp tādēļ, ka virknei dalībvalstu jau ir liels valsts parāds un brīvu naudas līdzekļu nav daudz. Savukārt EK piedāvātais "reparāciju aizdevums" ļauj izvairīties no papildu tēriņiem un var tikt pieņemts ar kvalificēto balsu vairākumu – vismaz 15 dalībvalstis, kas pārstāv vismaz 65% ES iedzīvotāju. Beļģijas, Ungārijas vai kādas citas valsts veto šo iniciatīvu apturēt nevar. Bloka amatpersonas tomēr ir bijušas ļoti piesardzīgas, runājot par iespējām ignorēt Beļģijas nostāju, ja tā būs negatīva. Skepsi pret Krievijas aktīvu izmantošanu paudušas arī Bulgārija, Čehija, Itālija, Malta un Slovākija. Vēl samita priekšvakarā nav bijusi pilnīga skaidrība, kā tieši EK piedāvātais plāns strādās un kādas garantijas Beļģija saņems, norāda "Associated Press". Pirms samita aktīvi strādājuši bloka diplomāti, mēģinot tuvināt valstu pozīcijas, tomēr galvenie lēmumi par Krievijas aktīviem un garantijām Beļģijai tiks pieņemti Eiropadomē ceturtdien, atklājušas bloka amatpersonas. Beļģijas premjera Barta de Vēvera vadītā valdība vēlas, lai pārējās dalībvalstis uzņemas finansiālu risku, ja Krievijai sekmīgi izdotos no Beļģijas vai "Euroclear" piedzīt naudu. "Ir pienācis laiks pieņemt lēmumu, un Zviedrija ir gatava dalīt risku, jo, neko nedarot, izmaksas un risks būs lielāks," reportieriem otrdien pavēstīja Zviedrijas Eiropas lietu ministre Jesika Rūzenkranca. Uzstājoties EP Strasbūrā, fon der Leiena trešdien aicināja Eiropu "uzņemties atbildību pašai par savu drošību". Eiropas aizsardzībā "nav svarīgākas rīcības par Ukrainas aizsardzības atbalstīšanu", uzsvēra EK vadītāja.
KONTEKSTS
2022. gada 24. februārī Krievijas diktators Vladimirs Putins deva pavēli iebrukt Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija pierādījumu. Starptautiskā krimināltiesa (SKT) 2023. gada martā izdeva Putina aresta orderi par nelikumīgu ukraiņu bērnu deportāciju no okupētajām teritorijām Ukrainā.
Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, X, Bluesky, Draugiem vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu.
Pieraksties LASI.LV redaktora vēstkopai šeit.
Pieraksties un reizi nedēļā saņem padziļinātu LASI.LV galvenā redaktora aktuālo ziņu, kompetentu viedokļu un interesantāko interviju apkopojumu.
![Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. No senajām saimniecībām sešas ir muzeja pārziņā, bet "Lejasvēveri" un "Jaunvēveri" ir mantinieku privātīpašums. Interneta vietnē "visit.cesis.lv" teikts: "Vēveri ir Piebalgai raksturīga zemnieku amatnieku sētu grupa, kuras vēsture datējama, sākot ar 16. gs. vidu. 19. gs. galvenais peļņas avots Vēveros ir aušana, katrā mājā klaudzēja 2–4 stelles. Sākoties "Mērnieku laikiem" (19. gs. 70.–80. gadi), kad piebaldzēni izpērk zemi no muižas, Vēveros ir izveidojušās astoņas saimniecības. Mūsdienās dabā redzams šo astoņu sētu savstarpējais izkārtojums un apbūve. Lai saglabātu vēsturiski veidojušos kultūrainavu ar senatnīgām sētām, ēkām, ceļiem, koku stādījumiem, Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. [..] Vēveru ekspozīcijā aplūkojama ne tikai tradicionālā piebaldzēnu sētu apbūve, bet arī dažādi amatnieku un zemkopju darbarīki, mūsdienu cilvēkam neierasti mājsaimniecības priekšmeti un lietas. Vēveru kalna augstākajā vietā (226 m virs jūras līmeņa) slejas ap 1875. g. Kalna Vēveru saimnieka būvētās vējdzirnavas. No dzirnavu galerijas un augšējā stāva lieliski redzams Vēveru kopskats un Piebalgas tāles. Vēveros piedāvā meistarklasi maizes cepšanā īstā maizes krāsnī."](https://media.lasi.lv/media/cache/article__card__xl__jpeg/uploads/media/image/20251209210945693873f9205a6.jpg "Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. No senajām saimniecībām sešas ir muzeja pārziņā, bet \"Lejasvēveri\" un \"Jaunvēveri\" ir mantinieku privātīpašums. Interneta vietnē \"visit.cesis.lv\" teikts: \"Vēveri ir Piebalgai raksturīga zemnieku amatnieku sētu grupa, kuras vēsture datējama, sākot ar 16. gs. vidu. 19. gs. galvenais peļņas avots Vēveros ir aušana, katrā mājā klaudzēja 2–4 stelles. Sākoties \"Mērnieku laikiem\" (19. gs. 70.–80. gadi), kad piebaldzēni izpērk zemi no muižas, Vēveros ir izveidojušās astoņas saimniecības. Mūsdienās dabā redzams šo astoņu sētu savstarpējais izkārtojums un apbūve. Lai saglabātu vēsturiski veidojušos kultūrainavu ar senatnīgām sētām, ēkām, ceļiem, koku stādījumiem, Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. [..] Vēveru ekspozīcijā aplūkojama ne tikai tradicionālā piebaldzēnu sētu apbūve, bet arī dažādi amatnieku un zemkopju darbarīki, mūsdienu cilvēkam neierasti mājsaimniecības priekšmeti un lietas. Vēveru kalna augstākajā vietā (226 m virs jūras līmeņa) slejas ap 1875. g. Kalna Vēveru saimnieka būvētās vējdzirnavas. No dzirnavu galerijas un augšējā stāva lieliski redzams Vēveru kopskats un Piebalgas tāles. Vēveros piedāvā meistarklasi maizes cepšanā īstā maizes krāsnī.\"")
