Saeimas deputāti ceturtdien Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (SEPLP) locekļa amatā apstiprināja sociālo zinātņu pētnieku Andri Saulīti.
Par Saulīti nobalsoja 48 deputāti, pret bija 36 deputāti, bet balsojumā atturējās septiņi deputāti.
Iepriekš Saulīša kandidatūra tika atbalstīta Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā.
Saulīša kandidatūru atbalstīja deputāti Jānis Zariņš (JV), Anna Rancāne (JV), Augusts Brigmanis (ZZS), Leila Rasima (P), Jānis Grasbergs (NA) un Didzis Zemmers (ZZS). Savukārt pret bija Aleksandrs Kiršteins, Jurģis Klotiņš (NA) un Maija Armaņeva (LPV). Nebalsoja "Stabilitātei" deputāts Iļja Ivanovs.
Saulītis komisijas deputātiem pie savām prioritātēm nosauca mākslīgo intelektu un tā darbību satura veidošanā sabiedriskajā medijā, kā arī adaptāciju lietotāju jaunajām satura patēriņa praksēm. Avots šiem mākslīgā intelekta modeļiem gan sabiedrisko mediju veidotajiem, gan jebkuriem, kas varētu tapt, ir kvalitatīva, objektīva un daudzveidīga žurnālistika, kas ne tikai atspoguļo dažādus sabiedrības viedokļus, bet tiek veidota redakcijās, kas ir daudzveidīgas un nav segregētas pēc etniskā principa, savu redzējumu klāstīja Saulītis.
Viņš uzskata, ka būtu nepieciešams veikt ieguldījumus attīstībā un pētniecībā, lai sabiedriskais medijs būtu eksportspējīgs uzņēmums lielākā mērā nekā tas ir šobrīd.
Paredzēts, ka Saulītis darbu SEPLP sāks 2. februārī. Tas saistīts ar to, ka tad, kad Saulītim tika paziņots, ka viņš nav uzvarējis otrajā Nevalstisko organizāciju (NVO) un Ministru kabineta (MK) sadarbības memoranda padomes (Memoranda padomes) organizētajā konkursā, viņš pieteicās SEPLP atklātajā iepirkumā par pētījuma veikšanu, un šajā iepirkumā uzvarēja. Tādējādi Saulītis šobrīd ir SEPLP pakalpojuma nodrošinātājs.
LETA jau vēstīja, ka Saeima šogad ir noraidījusi divus Memoranda padomes virzītus kandidātus SEPLP locekļa amatam. Vispirms tika izbrāķēts bijušais Latvijas Televīzijas vadītājs Ivars Belte, bet 13. novembrī - arī bijušais SEPLP un Latvijas Radio vadītājs Jānis Siksnis.
Pēc jau otrā kandidāta noraidīšanas padomes vadītāja vietnieks Georgs Rubenis aģentūrai LETA atzina, ka padome jūtas iedzīta strupceļā.
Savukārt Latvijas Mediju ētikas padome paziņoja, ka, izvērtējot SEPLP locekļa atlases procedūras gaitu, tā neredz iespēju turpināt darbu Memoranda padomes virzīta SEPLP kandidāta atlasē.
Ētikas padome uzskata, ka būtu lietderīgi atcelt normu, kas paredz, ka Memoranda padomes virzīto kandidātu apstiprina Saeima, tā vietā deleģējot kandidāta apstiprināšanu Memoranda padomei vai citai institūcijai, kas mazāk pakļauta politiskai konjunktūrai.
Līdz brīdim, kad šāds procedūras trūkums būs novērsts, Ētikas padomes pārstāvji nepiedalīsies turpmākajā SEPLP locekļa atlases procesā, paziņoja padome.
Aptuveni nedēļu vēlāk Memoranda padome ārkārtas sēdē 8. decembrī nolēma uz trešo SEPLP locekļa amata vietu apstiprināšanai Saeimā virzīt Saulīti.
SEPLP sastāvā ir trīs locekļi, kurus apstiprina Saeima. Vienu locekli apstiprināšanai izvirza Valsts prezidents, vienu - Memoranda padome, bet vēl vienu - Saeima. SEPLP locekli var apstiprināt amatā ne vairāk kā divas reizes pēc kārtas.
Saeima 19. jūnijā SEPLP locekļu amatos iecēla Unu Klapkalni un Sanitu Upleju-Jegermani. Līdzšinējo SEPLP locekli Upleju-Jegermani darbam padomē izvirzīja Valsts prezidents, bet bijušo Latvijas Radio valdes priekšsēdētāju Klapkalni - Saeimas deputāti. Līdz ar šīm pārmaiņām amatus SEPLP zaudēja Siksnis, kuru pirms vairākiem gadiem darbam padomē bija virzījusi Memoranda padome, un Jānis Eglītis, kurš savulaik bija Saeimas virzīts SEPLP loceklis.
SEPLP ir neatkarīga, pilntiesīga, autonoma institūcija, kas atbilstoši savai kompetencei pārstāv sabiedrības intereses sabiedrisko mediju jomā.
Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, X, Bluesky, Draugiem vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu.
Abonē LASI.LV gadam vai kādu no "Latvijas Mediju" periodiskajiem izdevumiem 2026. gadam, un laimē 1500 eiro vai Philips kafijas automātu. Loterijas atļaujas nr. 8744.
Pieraksties LASI.LV redaktora vēstkopai šeit.
Pieraksties vēstkopai un divas reizes nedēļā saņem padziļinātu LASI.LV galvenā redaktora aktuālo ziņu, kompetentu viedokļu un interesantāko interviju apkopojumu.
Ko tu saņemsi:
- Daudzveidīgus komentārus un kompetentus Latvijas Mediju žurnālistu un autoru viedokļus par aktuālo
- Ekspertu komentārus par dažādiem praktiskiem, noderīgiem tematiem
- Aizraujošus materiālus par vēsturi, psiholoģiju, kultūru
- Gata Šļūkas karikatūru
- Tavā e-pasta kastītē katru ceturtdienu
4.3 °C
























































































































































![Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. No senajām saimniecībām sešas ir muzeja pārziņā, bet "Lejasvēveri" un "Jaunvēveri" ir mantinieku privātīpašums. Interneta vietnē "visit.cesis.lv" teikts: "Vēveri ir Piebalgai raksturīga zemnieku amatnieku sētu grupa, kuras vēsture datējama, sākot ar 16. gs. vidu. 19. gs. galvenais peļņas avots Vēveros ir aušana, katrā mājā klaudzēja 2–4 stelles. Sākoties "Mērnieku laikiem" (19. gs. 70.–80. gadi), kad piebaldzēni izpērk zemi no muižas, Vēveros ir izveidojušās astoņas saimniecības. Mūsdienās dabā redzams šo astoņu sētu savstarpējais izkārtojums un apbūve. Lai saglabātu vēsturiski veidojušos kultūrainavu ar senatnīgām sētām, ēkām, ceļiem, koku stādījumiem, Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. [..] Vēveru ekspozīcijā aplūkojama ne tikai tradicionālā piebaldzēnu sētu apbūve, bet arī dažādi amatnieku un zemkopju darbarīki, mūsdienu cilvēkam neierasti mājsaimniecības priekšmeti un lietas. Vēveru kalna augstākajā vietā (226 m virs jūras līmeņa) slejas ap 1875. g. Kalna Vēveru saimnieka būvētās vējdzirnavas. No dzirnavu galerijas un augšējā stāva lieliski redzams Vēveru kopskats un Piebalgas tāles. Vēveros piedāvā meistarklasi maizes cepšanā īstā maizes krāsnī." Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. No senajām saimniecībām sešas ir muzeja pārziņā, bet "Lejasvēveri" un "Jaunvēveri" ir mantinieku privātīpašums. Interneta vietnē "visit.cesis.lv" teikts: "Vēveri ir Piebalgai raksturīga zemnieku amatnieku sētu grupa, kuras vēsture datējama, sākot ar 16. gs. vidu. 19. gs. galvenais peļņas avots Vēveros ir aušana, katrā mājā klaudzēja 2–4 stelles. Sākoties "Mērnieku laikiem" (19. gs. 70.–80. gadi), kad piebaldzēni izpērk zemi no muižas, Vēveros ir izveidojušās astoņas saimniecības. Mūsdienās dabā redzams šo astoņu sētu savstarpējais izkārtojums un apbūve. Lai saglabātu vēsturiski veidojušos kultūrainavu ar senatnīgām sētām, ēkām, ceļiem, koku stādījumiem, Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. [..] Vēveru ekspozīcijā aplūkojama ne tikai tradicionālā piebaldzēnu sētu apbūve, bet arī dažādi amatnieku un zemkopju darbarīki, mūsdienu cilvēkam neierasti mājsaimniecības priekšmeti un lietas. Vēveru kalna augstākajā vietā (226 m virs jūras līmeņa) slejas ap 1875. g. Kalna Vēveru saimnieka būvētās vējdzirnavas. No dzirnavu galerijas un augšējā stāva lieliski redzams Vēveru kopskats un Piebalgas tāles. Vēveros piedāvā meistarklasi maizes cepšanā īstā maizes krāsnī."](https://media.lasi.lv/media/cache/article__card__xl__jpeg/uploads/media/image/20251209210945693873f9205a6.jpg)
























































































