1925. gada 12. decembrī. Pirms 100 gadiem ASV Kalifornijas štata Sanlūisobispo pilsētiņā darbu sāka pasaulē pirmais motelis "Milestone Mo-Tel".
Nosaukums tika darināts no vārda "motor hotel", kas nozīmēja, ka šī ir īpaši autobraucējiem domāta ceļmalas viesnīca. Iestādes saimnieks un idejas autors bija arhitekts un izgudrotājs Arturs Heinemans. Vajadzība pēc moteļa tipa naktsmājām ASV bija radusies 20. gadsimta pirmajās divās desmitgadēs, kad tirgū parādījās pietiekami plašam iedzīvotāju lokam pieejamas, samērā lētas automašīnas, attiecīgi paplašinājās un uzlabojās šoseju tīkls un kļuva populāri ar auto ceļot arī lielākos attālumos. Vispirms autobraucēji, kas nevarēja atļauties dārgas pilsētas viesnīcas, gulēja savās automašīnās vai cēla pie tām teltis īpašos laukumos pirms iebraukšanas pilsētās. Tomēr ilgi tā nevarēja turpināties. Ap 1935. gadu specializētās viesnīcas – moteļi ieguva lielāku izplatību. Sāka atšķirties arī ērtību līmeņi. Kopš tā laika līdz pat mūsdienām Amerikas ainava bez moteļiem kļuvusi neiedomājama.
Latviešiem šā vārda jēga palika apslēpta vēl ilgi. Pirmie tās nozīmi saprata trimdinieki, kuri 40. gadu beigās un 50. gadu sākumā apmetās ASV. Kā redzams trimdinieku laikraksta "Latvija Amerikā" vienā no 1954. gada sākuma numuriem, lasītājs jautā: "Ko nozīmē "motel", un vai šī iestāde kaut kā atšķiras no parastajiem hoteļiem?" Avīze atbild: "Vārds "motel" ir atvasināts no vārdiem "motor" un "hotel", un, kā tie jau to norāda, ir galvenokārt hotelis autobraucējiem. Pilsētās hoteļi parasti atrodas netālu no to centra, un ceļotājam autobraucējam grūtības rada satiksme un automašīnas novietošana. Turklāt jāievēro arī dzeramnaudas daudzajiem ļaudīm, kas novieto viņa automašīnu, nes viņa saiņus un atver viņa istabas durvis. Toties moteļos, kas parasti atrodas lielceļa malā netālu no lielām un mazākām pilsētām, ceļotājs savu automašīnu var novietot savas istabas durvju priekšā un pats nest savus saiņus. Viņš var nākt un iet bez grūtībām un kavēkļiem."
"Latvijas Kareivis", 1925. gada 12. decembrī
Vilku briesmu apkarošana. Pēdējā laikā Latgales un Zemgales mežos parādījušies lielā skaitā vilki, kas nodara lielus zaudējumus apkārtējiem iedzīvotājiem. Lai vilkus iznīcinātu, mežu departaments izstrādājis un nosūtījis Latgales un Zemgales virsmežniecībām zīmējumu plānus vilku sprostiem. Tos izgatavos uz vietām. Vilku sprosts sastāv no divām stateniski zemē iesistām ap 2,5 metru garu un 10 cm resnu mietu rindām. Mietu augšgalus sasien ar stiepuli (drāti). Abējo sienu aploces diametrs apmēram 3 metri. Ārējā sienā ietaisīs apmēram 1 metru augstas un 60 cm platas durvis, kuras ierīkos tā, lai tās pastāvīgi svabadi stāvētu atvērtas. Sprosta vidū paredzēts ielikt kādu brēcošu kustoni – jēru, sivēnu, kazu, pīli vai suni, kuru uzdevums pievilkt vilku, ievilinot to caur durtiņām ejā starp abām mietu sienām. Šādā sprostā var noķert pat vairāk vilku uz reizi.
Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, X, Bluesky, Draugiem vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu.
Abonē LASI.LV gadam vai kādu no "Latvijas Mediju" periodiskajiem izdevumiem 2026. gadam, un laimē 1500 eiro vai Philips kafijas automātu. Loterijas atļaujas nr. 8744.
Pieraksties LASI.LV redaktora vēstkopai šeit.
Pieraksties vēstkopai un divas reizes nedēļā saņem padziļinātu LASI.LV galvenā redaktora aktuālo ziņu, kompetentu viedokļu un interesantāko interviju apkopojumu.
Ko tu saņemsi:
- Daudzveidīgus komentārus un kompetentus Latvijas Mediju žurnālistu un autoru viedokļus par aktuālo
- Ekspertu komentārus par dažādiem praktiskiem, noderīgiem tematiem
- Aizraujošus materiālus par vēsturi, psiholoģiju, kultūru
- Gata Šļūkas karikatūru
- Tavā e-pasta kastītē katru ceturtdienu
8.1 °C











































![Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. No senajām saimniecībām sešas ir muzeja pārziņā, bet "Lejasvēveri" un "Jaunvēveri" ir mantinieku privātīpašums. Interneta vietnē "visit.cesis.lv" teikts: "Vēveri ir Piebalgai raksturīga zemnieku amatnieku sētu grupa, kuras vēsture datējama, sākot ar 16. gs. vidu. 19. gs. galvenais peļņas avots Vēveros ir aušana, katrā mājā klaudzēja 2–4 stelles. Sākoties "Mērnieku laikiem" (19. gs. 70.–80. gadi), kad piebaldzēni izpērk zemi no muižas, Vēveros ir izveidojušās astoņas saimniecības. Mūsdienās dabā redzams šo astoņu sētu savstarpējais izkārtojums un apbūve. Lai saglabātu vēsturiski veidojušos kultūrainavu ar senatnīgām sētām, ēkām, ceļiem, koku stādījumiem, Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. [..] Vēveru ekspozīcijā aplūkojama ne tikai tradicionālā piebaldzēnu sētu apbūve, bet arī dažādi amatnieku un zemkopju darbarīki, mūsdienu cilvēkam neierasti mājsaimniecības priekšmeti un lietas. Vēveru kalna augstākajā vietā (226 m virs jūras līmeņa) slejas ap 1875. g. Kalna Vēveru saimnieka būvētās vējdzirnavas. No dzirnavu galerijas un augšējā stāva lieliski redzams Vēveru kopskats un Piebalgas tāles. Vēveros piedāvā meistarklasi maizes cepšanā īstā maizes krāsnī." Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. No senajām saimniecībām sešas ir muzeja pārziņā, bet "Lejasvēveri" un "Jaunvēveri" ir mantinieku privātīpašums. Interneta vietnē "visit.cesis.lv" teikts: "Vēveri ir Piebalgai raksturīga zemnieku amatnieku sētu grupa, kuras vēsture datējama, sākot ar 16. gs. vidu. 19. gs. galvenais peļņas avots Vēveros ir aušana, katrā mājā klaudzēja 2–4 stelles. Sākoties "Mērnieku laikiem" (19. gs. 70.–80. gadi), kad piebaldzēni izpērk zemi no muižas, Vēveros ir izveidojušās astoņas saimniecības. Mūsdienās dabā redzams šo astoņu sētu savstarpējais izkārtojums un apbūve. Lai saglabātu vēsturiski veidojušos kultūrainavu ar senatnīgām sētām, ēkām, ceļiem, koku stādījumiem, Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. [..] Vēveru ekspozīcijā aplūkojama ne tikai tradicionālā piebaldzēnu sētu apbūve, bet arī dažādi amatnieku un zemkopju darbarīki, mūsdienu cilvēkam neierasti mājsaimniecības priekšmeti un lietas. Vēveru kalna augstākajā vietā (226 m virs jūras līmeņa) slejas ap 1875. g. Kalna Vēveru saimnieka būvētās vējdzirnavas. No dzirnavu galerijas un augšējā stāva lieliski redzams Vēveru kopskats un Piebalgas tāles. Vēveros piedāvā meistarklasi maizes cepšanā īstā maizes krāsnī."](https://media.lasi.lv/media/cache/article__card__xl__jpeg/uploads/media/image/20251209210945693873f9205a6.jpg)











































































































































































































