Pildot valsts akciju sabiedrības "Latvenergo" stratēģisko mērķu sasniegšanu saistībā ar atjaunīgās enerģijas resursu (AER) jaudu izveidi līdz 2030. gadam, koncerna meitasuzņēmums "Elektrum Lietuva" pagājušajā gadā uzbūvēja vēja parku Akmenes administratīvajā teritorijā, savukārt "Latvenergo" no privāta attīstītāja iegādājās vēja parku Latvijas pierobežā, Telšu pašvaldību administratīvajās teritorijās.
"Latvenergo" piederošā vēja elektrostacija (VES) Akmenes apkaimē ar uzstādīto jaudu 19,6 MW jau ir nodota ekspluatācijā, un saražoto uzņēmums pārdod saviem klientiem mazumtirdzniecībā, gan arī vairumtirdzniecības tirgū biržā ("Nordpool"). Savukārt Telšu apkaimes VES ("Telšių vėjo parkas UAB") ir aktīvā būvniecības stadijā. Paredzēts, ka vēja enerģijas ražošanu ar 124 megavatu (MW) jaudu tai jāsāk nākamā gada pirmajā pusē. Projekta ietvaros tur tiek uzstādīta arī sava elektroenerģijas pārvades apakšstacija un 20 mūsdienīgas dāņu firmas "Vestas" 6,2 MW vēja turbīnas, kas nodrošinās elektroenerģiju, ekvivalentu vairāk nekā 125 000 mājsaimniecību ikgadējam patēriņam.
Kādēļ Lietuva?
Publiski jau izskanējis, ka Akmenes VES "Latvenergo" ieguldījis apmēram 30 miljonus eiro, savukārt investīcijas Telšu vēja parkā pārsniegs 200 miljonus eiro. Liela nauda, kādēļ tā būtu jāiegulda kaimiņvalstī?
""Latvenergo" ir arī ievērojama klientu bāze Lietuvā. Līdz ar to ir tikai loģiski, ka šajā tirgū mums jābūt arī savam ģenerācijas apjomam. Tas būtu pirmkārt. Ne mazāk būtiski ir arī tas, ka mēs labi redzam un saprotam – VES ziņā Lietuva vairāku apstākļu sakritības dēļ ir tikusi daudz tālāk nekā Latvija. Pagājušais gads faktiski bija pēdējais, kad šajā "vilcienā" varēja iekāpt, lai ieguldījumus saprātīgos termiņos arī atpelnītu, jo tur strauji attīstās ne tikai pašu lietuviešu, bet arī igauņu, vācu un skandināvu izcelsmes kapitālam piederoši VES.
"Latvenergo" ir vadošais atjaunīgās enerģijas ražotājs Baltijas valstīs. Šo pozīciju esam gatavi vēl vairāk nostiprināt, jo mūsu rīcībā ir attīstīti atjaunīgās enerģētikas galveno resursu avoti – hidroenerģētika, saules un vēja enerģētikas projekti. "Latvenergo" koncerna stratēģiskais mērķis ir izveidot jaunas atjaunīgās enerģijas ražošanas jaudas 2,3 GW apmērā visā Baltijā, līdz 2026. gada beigām atjaunīgās enerģijas portfeli papildinot vismaz par 730 MW, kas būtu vairāk nekā Rīgas un Ķeguma HES jaudas kopā. Jau tuvākajā nākotnē kopā ar Latvijā īstenotajiem vēja parku projektiem "Latvenergo" VES Lietuvā būs nozīmīgs ieguldījums ne tikai saražotās elektroenerģijas daudzumā, bet arī Baltijas reģiona energoneatkarībā. Būtiski arī uzsvērt, ka ienākumi no mūsu VES Lietuvā plūdīs uz Latviju," Latvijas koncerna stratēģiskās izvēles un rīcību skaidro "Latvenergo" piederošā SIA "Latvijas vēja parki" valdes priekšsēdētājs un "Telšių vėjo parkas UAB" direktors Jānis Urtāns.
""Latvenergo" VES portfelis jebkurā gadījumā ir un būs lielāks Latvijā, nevis citās valstīs, lai gan tas, kā rāda globālās tendences, ir ienesīgs bizness. Enerģētikas ekspertu aprēķini rāda, ka vēja enerģija tagad ir viens no lētākajiem elektroenerģijas iegūšanas avotiem Eiropā. Izlīdzinātajās ražošanas izmaksās, tas ir, ierēķinot staciju uzstādīšanu un uzturēšanu, saules paneļu elektrība izmaksā 46–61 eiro par megavatstundu (MWh), savukārt sauszemes VES 44–66 eiro par MWh. Jūras atkrastes VES enerģijas pašizmaksa sarežģīto uzstādīšanas tehnoloģiju dēļ jau ir gandrīz divkārt dārgāka, svārstoties starp 60 un 106 eiro par MWh, bet no gāzes TEC iegūtā enerģija Eiropā tagad izmaksā visvairāk – no 122 līdz 131 eiro par MWh.
Šopavasar ar kolēģiem bijām starptautiskā enerģētikas izstādē un ar interesi vērojām, kā, piemēram, Itālijas valstij piederošs uzņēmums "ENEL" lepojās, ka viņiem ir lieli VES projekti ne tikai ES valstīs, bet arī Brazīlijā un citur Dienvidamerikā. Tā esot lieliska iespēja nopelnīt un maksāt dividendes savā valstī. Mūsu koncernam stratēģiskie mērķi ir citi, koncentrējamies uz Baltiju un darām visu, lai enerģijas cenas kļūtu zemākas arī mūsu reģionā. Lietuvā mūsu VES staciju jauda tagad jau būs 144 MW, plānojam, ka kopumā vēl kādas septiņas vēja turbīnas varētu būt pie Panevēžas un Kauņas. Vairāk gan VES Lietuvā investēt nav paredzēts, turpināsim Latvijā, kur jau tagad mums ir 260 MW VES būvniecības procesā un vairāki projekti ietekmes uz vidi novērtēšanas (IVN) stadijā," papildina Lauris Baltiņš, "Latvenergo" Vēja un saules parku attīstības projektu atbalsta daļas vadītājs.
"Drīz tur arī marmora baseinos varēs peldēt!"
Izmantojot iespēju pievienoties "Latvenergo" speciālistu darba vizītes braucienam uz "Elektrum Lietuva" un "Telšių vėjo parkas UAB" uzņēmuma objektiem, "Latvijas Avīze" pagājušajā nedēļā pabija Lietuvā. Industriāli attīstītais Akmenes rajons atrodas tiešā Latvijas pierobežā, Telšu – mazliet tālāk Žemaitijā.