1905. gada 9. decembrī. Pirms 120 gadiem Francijā juridisku spēku ieguva parlamenta pieņemtais likums par valsts atdalīšanu no baznīcas, kas Franciju ierindoja starp pirmajām valstīm pasaulē, kurās valdība neiejaucas reliģiskos jautājumos, bet reliģiskās institūcijas neiejaucas valsts pārvaldē.

Reklāma

Katoļu baznīca nebaudīja vairs nekādas priekšrocības, kaut pienākums uzturēt baznīcu kā ēku nu lielā mērā gūlās uz valsts pleciem. Francija pasludināja sevi par laicīgu jeb sekulāru valsti. ASV šāds princips bija ieviests vēl agrāk, taču Eiropas zemēm par paraugu turpmākajās desmitgadēs kalpoja lielākoties Francijas likumdošana. Arī 1922. gadā pieņemtās Latvijas Republikas Satversmes 99. pants nosaka: "Ikvienam ir tiesības uz domas, apziņas un reliģiskās pārliecības brīvību. Baznīca ir atdalīta no valsts."

Francija kursu uz sekulārismu ieturēja kopš 19. gadsimta nogales. Likuma pieņemšanas brīdī sabiedrība to lielā mērā jau bija pieņēmusi, kamdēļ nemieri, kas brīžiem radās, nebija nozīmīgos mērogos. Nodalīšanās brīdī pie varas atradās centriski kreisā Emīla Komba valdība un liela iedzīvotāju daļa atbalstīja viedokli, ka konservatīvā katoļu baznīca pārlieku jaucas valsts lietās un bremzē reformu procesus. Par valsts laiciskošanas galveno ideologu uzskatīja tobrīd parlamenta deputātu, sociāldemokrātu Aristīdu Briānu. Vēl 20. gadsimta sākumā Francijā slēdza baznīcas skolas, likvidēja klosterus, bet armija atteicās no kapelānu dienesta.

1905. gada revolūcijas apstākļos ziņas no Parīzes pozitīvi vērtēja arī latviešu presē, kur gana precīzi atspoguļoja notikušā jēgu. Tā Rīgā iznākošais laikraksts "Apskats" skaidroja: 

"Baznīca ir pate par sevi, tāpat kā kura katra cita juridiski brīva sabiedrība. Kas grib, tas pieder pie tās, kas negrib, tas izstājas. 

Baznīcai ir tikai tiktāl vara par saviem piekritējiem, ciktāl pēdējie pie tās turas. Līdz ar to top katoļu bīskapu vara ļoti satricināta. Vairs nav neviens katoļu garīdznieks, nedz katoļu draudzes loceklis spiests bez pretošanās padoties bīskapu rīkojumiem, bet katram ir tiesības piestāties pie tādas reliģiozas sabiedrības, pie kādas tam sirds piekrīt. Šīs reliģiozās sabiedrības uzturas un pārvalda pašas sevi uz pašvaldības pamatiem. Tagadējā katoļu baznīca un viņas valdnieki ir ļoti uztraukti par šo likumu. Tie saprot itin pareizi, ka caur nolemto ticības sabiedrību brīvību tiek apdraudēta katoļu baznīcas valdošā vara un tiek dota iespēja celties un attīstīties viņas pašas vidū visādām patstāvīgām nošķirām. Arī visi tagadējie katoļu baznīcas milzīgie īpašumi pāriet valsts jeb sabiedrības rokās, no kurām baznīca tos dabū lietošanā, pirmajā laikā par nomu, bet vēlāk tie pāriet pilnīgi valsts īpašumā." Laikraksts vērtēja: "Francijā caur šo valdības nolēmumu sākas jauns laikmets, nevis vien ticības un reliģijas pilnīgas svabadības ziņā, bet arī valsts un sabiedrības dzīves uzplaukšanas ziņā. Līdz šim Francijas dzīve bija ļoti nomākta no katoļu klerikālisma iespaidiem – un šis Francijas klerikālisms bija Francijas republikāniskās satversmes un republikānisko principu lielākais ienaidnieks."

"Balss", 1925. gada 9. decembrī

Ledlauža velkoņa "Zibeņa" izcelšana. Vakarrīt iesākās nogrimušā velkoņa ledlauža "Zibeņa" izcelšana. Darbus vada ostas valdes priekšnieka palīgs kapteins Bergs. Notikuma vietā ieradās ledlauzis "Lāčplēsis" un ostas valdes velkoņi "Pīkols", "Staburags" un "Līgo" ar ūdenslīdēju un strādniekiem. Plkst. 11 atveda no Bolderājas lielo peldošo tvaika krānu. Ap plkst. 1 ieradās ostas valdes priekšnieks Raudseps ar vairākiem vietējo laikrakstu pārstāvjiem un fotogrāfu, bet plkst. pus 4 arī jūrniecības departamenta direktors Lonfelds un Saeimas deputāts Lauva. Līdz plkst. 3 pēc pusdienas ūdenslīdējs bija paspējis jau aplikt ap "Zibeņa" ķermeni stipras dzelzs ķēdes un ap plkst. 4 dienā sāka izcelt ap 200 tonnas smago kuģi no jūras dibena.

Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, X, Bluesky, Draugiem vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu. 

Abonē LASI.LV gadam vai kādu no "Latvijas Mediju" periodiskajiem izdevumiem 2026. gadam, un laimē 1500 eiro vai Philips kafijas automātu. Loterijas atļaujas nr. 8744.

Foto: Publicitātes

Pieraksties LASI.LV redaktora vēstkopai šeit.

Pieraksties vēstkopai un divas reizes nedēļā saņem padziļinātu LASI.LV galvenā redaktora aktuālo ziņu, kompetentu viedokļu un interesantāko interviju apkopojumu.

Ko tu saņemsi:

  • Daudzveidīgus komentārus un kompetentus Latvijas Mediju žurnālistu un autoru viedokļus par aktuālo
  • Ekspertu komentārus par dažādiem praktiskiem, noderīgiem tematiem
  • Aizraujošus materiālus par vēsturi, psiholoģiju, kultūru
  • Gata Šļūkas karikatūru
  • Tavā e-pasta kastītē katru ceturtdienu