8.1 °C
Trešdien, 10. decembrī svinīgi atklāts pašvaldības atjaunotais bērnu rotaļu laukumu Vērmanes dārzā. Tajā šoruden nomainītas novecojušās rotaļu iekārtas un segums, un laukums tagad pieejams apmeklētājiem, informē Rīgas pašvaldība.
"Mājsaimniecības ar bērniem Rīgā bieži vien dzīvo nepietiekami plašos un ģimenēm nepiemērotos mājokļos, tādēļ ģimenēm draudzīga ārtelpa ir ļoti svarīga ikdienas komforta, kustīga un veselīga dzīvesveida nodrošināšanai. Ģimenēm ar bērniem parks ir vieta, kur pavadīt kopīgu brīvo laiku, atpūsties un būt kustībā. Tāpēc ir ļoti svarīgi, lai šeit būtu mūsdienīgi un droši rotaļu laukumi, kas sniedz iespēju bērniem rotaļāties, bet vecākiem — justies mierīgiem un iesaistīties aktivitātēs.
Šādi atjaunoti laukumi veido vidi, kur ģimenes jūtas gaidītas un vērtētas,"
norāda Rīgas domes Mājokļu un vides komitejas un Latvijas Daudzbērnu ģimeņu apvienības valdes priekšsēdētāja Elīna Treija.
Rotaļu laukums veidots, iedvesmojoties no Vērmanes dārza vēsturiskās vides un tās nozīmes Rīgas kultūras dzīvē. Parks tika atvērts 1817. gadā un vairāk nekā divu gadsimtu gaitā kļuvis par vietu, kur satiekas rīdzinieku paaudzes un kur ik katrā solī jūt pilsētas stāstu. Bērnu rotaļu laukums plānots ar cieņu pret Vērmanes dārza raksturu un mierpilno ainavu. Laukuma atjaunošanas projekts izstrādāts iedvesmojoties no parka estrādes, kas savulaik bija zināma kā "Gliemežnīca" — vieta, kur skaņa un kustība saplūst vienotā harmonijā.
Esošais bērnu rotaļu laukums tika izveidots 2007. gadā, un tā atjaunošana bija paredzēta ar īpašu cieņu pret vēsturisko vidi —
saglabājot laukuma konfigurāciju un žogu ap to. Projektēšanas gaitā tika rūpīgi izpētīta Vērmanes dārza vēsturiskā attīstība un, cieši sadarbojoties ar Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldi, Rīgas pašvaldības Pilsētas attīstības departamentu un Latvijas Ainavu arhitektu asociāciju, ņemti vērā to ieteikumi un priekšlikumi, lai saglabātu parka raksturu, ainavu un arhitektoniskās vērtības.
Iedvesmojoties no vēsturiskās estrādes parkā, kura savulaik dēvēta par "Gliemežnīcu", projekta autori izvirzīja moto:
"Bērni kā pērles pērļnīcā, mirdz un attīstās par izcilām personībām."
Pērles motīvs kā simbols caurvij visu laukuma dizainu, kas atspoguļojas apaļās un pusapaļās rotaļu elementu formās. Laukumā paredzētās lodes un puslodes rotaļu elementos sasaucas ar šo ideju — tās nodrošina kustību un spēles iespējas, vienlaikus simboliski atgādinot par pērles formu un tādējādi telpiski papildinot projekta centrālo tēlu.
Ņemot vērā ka Vērmanes dārzs atrodas Rīgas vēsturiskajā centrā, tā tuvumā nav citu bērnu rotaļu laukumu, kā arī tajā notiek daudzi publiskie pasākumi, jaunās bērnu rotaļu iekārtas ir individuāli projektētas tieši Vērmanes dārzam, lai veidotu pievilcīgo publisko ārtelpu Rīgas centrā. Lai radītu mierpilnu un estētiski pievilcīgu vidi, laukuma atjaunošanā tika izmantoti dabas toņi — sūnu zaļš, smilšu krāsas, kā arī pelēkie un brūnie toņi, kuri harmoniski iekļausies apkārtējā parka ainavā.
Rekonstrukcijā īpaša uzmanība pievērsta tam, lai rotaļu laukums būtu pieejams pēc iespējas plašākam bērnu lokam.
Laukumā uzstādītas astoņas jaunas, mūsdienīgas un no dabīgiem vai pārstrādātiem materiāliem veidotas, piemērotas dažāda vecuma bērniem un bērniem ar īpašām vajadzībām un pieaugušo iekārta. Izveidoti trīs rotaļu kompleksi, divas šūpoles, divi karuseļi, viena pievilkšanās iekārta pieaugušajiem un informācijas stends. Vērmanes dārza rotaļu laukums ir viens no videi draudzīgākajiem pilsētas rotaļu laukumiem.
Esošais gumijas mulčas segums 500 kvadrātmetru platībā, kas bija sliktā tehniskā un vizuālā stāvoklī, aizstāts ar lieto gumijas segumu, izmantojot pārstrādātus materiālus.
Atjaunotais bērnu rotaļu laukums organiski kļuvis par daļu no Vērmanes dārza — vietu, kur satiekas vēsture un mūsdienas, tas aicina bērnus un vecākus spēlēties, ļaut vaļu fantāzijai un kopā radoši darboties.
Aptauja
Kā tu vēlētos lasīt portāla LASI.LV saturu?
Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, X, Bluesky, Draugiem vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu.
Abonē LASI.LV gadam vai kādu no "Latvijas Mediju" periodiskajiem izdevumiem 2026. gadam, un laimē 1500 eiro vai Philips kafijas automātu. Loterijas atļaujas nr. 8744.
Pieraksties LASI.LV redaktora vēstkopai šeit.
Pieraksties vēstkopai un divas reizes nedēļā saņem padziļinātu LASI.LV galvenā redaktora aktuālo ziņu, kompetentu viedokļu un interesantāko interviju apkopojumu.
Ko tu saņemsi:
- Daudzveidīgus komentārus un kompetentus Latvijas Mediju žurnālistu un autoru viedokļus par aktuālo
- Ekspertu komentārus par dažādiem praktiskiem, noderīgiem tematiem
- Aizraujošus materiālus par vēsturi, psiholoģiju, kultūru
- Gata Šļūkas karikatūru
- Tavā e-pasta kastītē katru ceturtdienu
![Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. No senajām saimniecībām sešas ir muzeja pārziņā, bet "Lejasvēveri" un "Jaunvēveri" ir mantinieku privātīpašums. Interneta vietnē "visit.cesis.lv" teikts: "Vēveri ir Piebalgai raksturīga zemnieku amatnieku sētu grupa, kuras vēsture datējama, sākot ar 16. gs. vidu. 19. gs. galvenais peļņas avots Vēveros ir aušana, katrā mājā klaudzēja 2–4 stelles. Sākoties "Mērnieku laikiem" (19. gs. 70.–80. gadi), kad piebaldzēni izpērk zemi no muižas, Vēveros ir izveidojušās astoņas saimniecības. Mūsdienās dabā redzams šo astoņu sētu savstarpējais izkārtojums un apbūve. Lai saglabātu vēsturiski veidojušos kultūrainavu ar senatnīgām sētām, ēkām, ceļiem, koku stādījumiem, Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. [..] Vēveru ekspozīcijā aplūkojama ne tikai tradicionālā piebaldzēnu sētu apbūve, bet arī dažādi amatnieku un zemkopju darbarīki, mūsdienu cilvēkam neierasti mājsaimniecības priekšmeti un lietas. Vēveru kalna augstākajā vietā (226 m virs jūras līmeņa) slejas ap 1875. g. Kalna Vēveru saimnieka būvētās vējdzirnavas. No dzirnavu galerijas un augšējā stāva lieliski redzams Vēveru kopskats un Piebalgas tāles. Vēveros piedāvā meistarklasi maizes cepšanā īstā maizes krāsnī."](https://media.lasi.lv/media/cache/article__card__xl__jpeg/uploads/media/image/20251209210945693873f9205a6.jpg "Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. No senajām saimniecībām sešas ir muzeja pārziņā, bet \"Lejasvēveri\" un \"Jaunvēveri\" ir mantinieku privātīpašums. Interneta vietnē \"visit.cesis.lv\" teikts: \"Vēveri ir Piebalgai raksturīga zemnieku amatnieku sētu grupa, kuras vēsture datējama, sākot ar 16. gs. vidu. 19. gs. galvenais peļņas avots Vēveros ir aušana, katrā mājā klaudzēja 2–4 stelles. Sākoties \"Mērnieku laikiem\" (19. gs. 70.–80. gadi), kad piebaldzēni izpērk zemi no muižas, Vēveros ir izveidojušās astoņas saimniecības. Mūsdienās dabā redzams šo astoņu sētu savstarpējais izkārtojums un apbūve. Lai saglabātu vēsturiski veidojušos kultūrainavu ar senatnīgām sētām, ēkām, ceļiem, koku stādījumiem, Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. [..] Vēveru ekspozīcijā aplūkojama ne tikai tradicionālā piebaldzēnu sētu apbūve, bet arī dažādi amatnieku un zemkopju darbarīki, mūsdienu cilvēkam neierasti mājsaimniecības priekšmeti un lietas. Vēveru kalna augstākajā vietā (226 m virs jūras līmeņa) slejas ap 1875. g. Kalna Vēveru saimnieka būvētās vējdzirnavas. No dzirnavu galerijas un augšējā stāva lieliski redzams Vēveru kopskats un Piebalgas tāles. Vēveros piedāvā meistarklasi maizes cepšanā īstā maizes krāsnī.\"")
