1845. gada 10. decembrī. Pirms 180 gadiem skotu izgudrotājs un uzņēmējs Roberts Viljams Tomsons (1822–1873), būdams 23 gadus vecs dzelzceļu inženieris, Lielbritānijā saņēma patentu "gaisa ritenim" – mūsdienu pneimatisko autoriepu priekštecim.
Tomsons jau pirms tam bija guvis ievērību kā vairāku jaunievedumu autors. Viņš, piemēram, izstrādāja sistēmu, kas, veidojot dzelzceļu trases cauri klintīm, ļāva veikt drošus spridzināšanas darbus ne vairs ar degauklas, bet elektriskā impulsa palīdzību. Vienlaikus konstruktoram rūpēja, kā padarīt ar metālu apstīpotos važoņu ratu riteņus klusākus, stabilākus uz ceļa un lai arī braucējus ratos un karietēs kratītu mazāk. Gadu pirms Tomsona patenta, 1844. gadā cits izgudrotājs, amerikānis Čārlzs Gudjīrs savā zemē bija atklājis un reģistrējis kaučuka vulkanizēšanas metodi, kas nozīmēja gumijas izgudrošanu un perspektīvā pavēra iespēju radīt tādus riteņus, kādus redzam mūsdienās. Tomsona piedāvātie "gaisa riteņi" sastāvēja no koka karkasam pieskrūvētas ādas aizsargcaurules, kurā savukārt bija ievietota no gumijota audekla izgatavota un ar gaisu piepūsta kamera. Tomsons pieļāva, ka rati ar tādiem varētu klusi un elastīgi pārvietoties arī pa sliedēm. Pēc Lielbritānijas viņš nodrošinājās ar patentiem Francijā un ASV.
Publiskais jauno riteņu paraugdemonstrējums notika 1847. gada martā Londonas karaliskajā Rīdženta parkā. Tomsons bija apgādājis ar savu izgudrojumu vairākus ratus un karietes. Tās tiešām pārvietojās klusi, ar krietni lielāku komfortu braucējiem nekā tradicionālajā variantā. Trūkumi – šāda ritošā daļa bija dārga un remonts plīsuma gadījumā izvērtās sarežģīts. No otras puses, izmēģinājumi parādīja, ka ādu apvilktais "gaisa ritenis" bez kļūmēm spēj izturēt ap 2000 kilometru tālu nobraukumu. Nepilnību dēļ Tomsona izgudrojums tomēr neizvērtās plaši lietotā, komerciālā panākumā, lai arī inženieris to turpmākajos gados uzlaboja gan konstruktīvā, gan materiālu izturības ziņā. Tādēļ pirmo praktiski izmantojamo pneimatisko gumijas riepu ieviešanas godu parasti atvēl citam skotu izgudrotājam – Džonam Boidam Danlopam, kurš savu priekšlikumu patentēja 1888. gadā.
"Latvis", 1925. gada 10. decembrī
Dibināmam "Romas fondam" Latvijas Mākslas akadēmija saņēma no kādas Hamburgas lielākas firmas ģenerāldirektora Makša Levina 10 000 mārciņu zelta markas, kuras akadēmija noguldīs Latvijas bankā. Ziedojums novēlēts Mākslas akadēmijas audzēkņu komandēšanai uz Itāliju. Tuvākus noteikumus patlaban izstrādā Mākslas akadēmijas padome. Izlietos tikai fonda procentes un fondu palielinās ar ziedojumiem un Kultūras fonda pabalstiem, lai akadēmija varētu katru gadu vismaz vienu mākslinieku sūtīt papildināties uz Itāliju.
Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, X, Bluesky, Draugiem vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu.
Abonē LASI.LV gadam vai kādu no "Latvijas Mediju" periodiskajiem izdevumiem 2026. gadam, un laimē 1500 eiro vai Philips kafijas automātu. Loterijas atļaujas nr. 8744.
Pieraksties LASI.LV redaktora vēstkopai šeit.
Pieraksties vēstkopai un divas reizes nedēļā saņem padziļinātu LASI.LV galvenā redaktora aktuālo ziņu, kompetentu viedokļu un interesantāko interviju apkopojumu.
Ko tu saņemsi:
- Daudzveidīgus komentārus un kompetentus Latvijas Mediju žurnālistu un autoru viedokļus par aktuālo
- Ekspertu komentārus par dažādiem praktiskiem, noderīgiem tematiem
- Aizraujošus materiālus par vēsturi, psiholoģiju, kultūru
- Gata Šļūkas karikatūru
- Tavā e-pasta kastītē katru ceturtdienu
6.2 °C






















































































































































































































































