Krievija meklē vainīgos Rietumos, bet pati neiesniedz datus; pensijas Latvijā aizkavējas jau mēnešiem

Krievijas Federācijas Pensiju un sociālās apdrošināšanas fonds joprojām nav pārskaitījis naudu par šī gada pirmo ceturksni Latvijā dzīvojošajiem Krievijas pilsoņiem, Latvijas nepilsoņiem, kā arī Latvijas pilsoņiem, kas strādājuši Krievijā un tur nopelnījuši savu pensiju.

Līdzīga situācija ir arī Igaunijā. Latvijā tie ir apmēram 9700 cilvēki (2024. gada 4. ceturkšņa dati), kuriem kopā par trim mēnešiem būtu jāizmaksā 3,5 miljoni eiro. Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA) no Krievijas aprīļa sākumā saņēma vien 21 369 eiro, turklāt bez izmaksājamo pensiju saraksta, kas, ņemot vērā starp Latviju un Krieviju noslēgto līgumu, jāatsūta vispirms, lai veiktu nepieciešamo pārbaudi, vai konkrētie cilvēki vispār atrodas Latvijā, un tikai pēc tam vajadzīgā naudas summa. Pēc atkārtotiem aicinājumiem Krievijas Federācijas vēstniecība 22. aprīlī aģentūrai iesniegusi izmaksājamo pensiju sarakstu deviņām personām.

Krievijas Federācija pēc atkārtotiem VSAA aicinājumiem joprojām neesot iesniegusi pilnu sarakstu, kurām personām pienākas Krievijas pensija, kā to paredz starp abām valstīm noslēgtais līgums. Maijā Krievijas Federācijai jāveic pārskaitījums jau par šī gada otro ceturksni, taču nekas neliecinot, ka nauda tiks saņemta.

Krievijas vēstniecība sociālajos tīklos raksta, ka kavēšanās ar pensiju pārskaitīšanu esot notikusi nevis Krievijas puses vainas dēļ, bet gan tādēļ, ka rietumvalstis pret Krieviju regulāri ieviešot un arvien pastiprinot sankcijas. Krievijas bankas esot atslēgtas no starptautiskās maksājumu sistēmas SWIFT. Šo pastāstiņu izplata arī Krievijas pilsoņu interešu pārstāve Daugavpilī Olga Petkeviča. Viņa "TikTok" un "Facebook" ir ievietojusi video, kurā stāsta, ka saņemot daudz zvanu no satrauktajiem cilvēkiem, bet neko īsti darīt nevarot. Viņa min, ka izmaksas esot kavējušās it kā bankām uzliktu sankciju dēļ: "Attiecīgi viena puse pārskaitīja, otra nevarēja saņemt. Un, kamēr process ilgst, cilvēki sēž bez naudas un visiem mūsu valstī diemžēl vienalga, kā viņi izdzīvos."

Ar "Gazprombank" bez šķēršļiem

Latvijas Ārlietu ministrija informē, ka mūsu valsts pusē neesot nekādu šķēršļu, lai no Krievijas "Gazprombank" (galvenokārt ar šīs bankas starpniecību iepriekš veikti pārskaitījumi) saņemtu maksājumus un izmaksātu Krievijas Federācijas pensijas un pabalstus. 

Pensiju izmaksai paredzētā finansējuma pārskaitījumu veikšanu neierobežojot sankcijas, jo uz šiem maksājumiem ir attiecināti izņēmumi no sankciju režīma, saņemot nepieciešamās OFAC (Ārvalstu kapitāla kontroles birojs) atļaujas,

skaidroja ministrijas preses sekretāre Diāna Eglīte. Maksājumu kavēšanas iemesli meklējami Krievijas pusē.

Ārlietu ministrija pieprasījusi oficiālu skaidrojumu par maksājumu kavējuma iemesliem no Krievijas Federācijas vēstniecības Latvijā pagaidu pilnvarotā lietveža Dmitrija Kasatkina. Krievija neesot sniegusi Latvijai oficiālu skaidrojumu par maksājumu kavējuma iemesliem.

Arī Latvijas Finanšu ministrija uzskata, ka Krievijai netiek likti šķēršļi naudas pārskaitījumiem pensijām. Kaut "Gazprombank" kopš 2024. gada 21. novembra ir pakļauta ASV sankcijām, tas neliedzot veikt pensiju maksājumus ar šo banku, darījuma veikšana esot saskaņota.

Vilcināšanās – apzināta rīcība

Bet izrādās, ka visi pensionāri Krievijā nav vienādi – daļa ir augstāk vērtēti par citiem, un tie ir Latvijā mītošie Krievijas Federācijas militārie pensionāri. Latvijas Ārlietu ministrija informē, ka viņiem pensiju izmaksā nevis VSAA, bet gan Krievijas vēstniecība un to viņi esot saņēmuši jau pusgadu uz priekšu. "Tas nozīmē, ka naudu var pārskaitīt bez problēmām, un vilcināšanās šajā ziņā ir apzināta rīcība, kas iekļaujas jau zināmajā Krievijas propagandas stāstā par ārējo ienaidnieku, kas apspiež Krievijas pilsoņus Baltijas valstīs, šajā gadījumā, atstājot viņus bez uztura līdzekļiem," uzskata Saeimas Nacionālās drošības komisijas vadītājs Ainars Latkovskis.

Neoficiāli zināms, ka Krievijas militārajiem pensionāriem paredzētā pensiju nauda Krievijas vēstniecībai ieskaitīta no Ungārijas bankas "OTP". Tātad arī šāds naudas pārskaitīšanas ceļš ir iespējams.

Pensiju krāpnieki nav izzuduši

"Līgums par sadarbību sociālās drošības jomā noteic, ka Latvija pensionāram maksā par Latvijā nostrādāto darba stāžu, savukārt Krievija par darba stāžu, kas iegūts šajā valstī. Abi darba stāži nedrīkst pārklāties," skaidro VSAA pensiju metodiskās daļas vadītāja Egita Garā. Joprojām esot tādi Krievijas pensijas saņēmēji, kuri nav snieguši patiesu informāciju. Viņi tiekot pamanīti pēc tam, kad vēršas aģentūrā, lai saņemtu Latvijā nopelnīto pensiju. 

"Tiklīdz mēs uzzinām, ka konkrētai personai jau ir piešķirta pensija Krievijā un viņa to saņem arī Latvijā, mēs pārskatām Latvijas pensiju, un ir bijuši gadījumi, kad Krievijas pensionāram zūd tiesības uz Latvijas pensiju 

vai arī tās apmērs tiek pamatīgi samazināts. Bijušas situācijas, kad cilvēks savā laikā ir aizbraucis uz Krieviju, pastrādājis, pieprasījis tur pensiju, bet patlaban atgriezies Latvijā un cenšas pieprasīt Latvijas pensiju. Taču mēs uzzinām, ka viņam pensija jau ir piešķirta Krievijā. VSAA, neskatoties uz to, ka šai personai ir darba stāžs arī Latvijā, nedrīkst ņemt vērā nostrādātos darba gadus līdz 1991. gadam, jo saskaņā ar līgumu šis darba stāžs ir jāiekļauj Krievijas pensijas aprēķinā," situāciju skaidro E. Garā.

Ņemot vērā 2024. gada pēdējā ceturkšņa datus, Latvijā dzīvojošo Krievijas pensionāru vidējā pensija mēnesī ir 119,97 eiro.

Var lūgt pabalstu

Krievijas pensiju saņēmējiem, tāpat kā jebkuram Latvijas iedzīvotājam, ir tiesības vērsties pēc finansiālās palīdzības pašvaldību sociālajā dienestā. Viņi netiekot izdalīti kaut kā īpaši pārējo klientu vidū. Antra Gabre, Rīgas pašvaldības Komunikācijas pārvaldes ārējās komunikācijas nodaļas projektu koordinatore, teic, ka Rīgas Sociālajā dienestā pēc sociālās palīdzības pēdējā mēneša laikā vērsušies apmēram 60 cilvēki, bet no tiem neesot iespējams izdalīt tieši Krievijas pensiju saņēmējus. Tādu datu neesot, jo nevienam netiekot jautāts, kuras valsts pensiju viņš saņemot.

A. Gabre: "Nav arī tā, ka cilvēkam, kurš vēršas pēc palīdzības, uzreiz tiek piešķirta konkrēta summa. Pieņemsim, ka sociālo palīdzību lūdz Krievijas pensijas saņēmējs, kuram Krievija nav ieskaitījusi pensiju. Tad tiek izvērtēta konkrētā cilvēka finansiālā situācija, un tikai tad, ja tā atbilst sociālās palīdzības saņēmēja kritērijiem, viņam piešķir pienākošos pabalstu, teiksim, pabalstu krīzes situācijā u. tml., vai vairākus pabalstus, vai cita veida atbalstu. 

Jāņem vērā, ka Krievijas pensiju saņēmējiem var būt arī citi ienākumi, ne tikai pensija."

Arī Daugavpils sociālajā dienestā netiekot atsevišķi izdalīti tie iedzīvotāji, kuri nav saņēmuši Krievijā nopelnīto pensiju un vēršas sociālajā dienestā pēc palīdzības, informēja pašvaldības sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Natalja Bikovska.

Daugavpils glābēja

Toties Daugavpilī palīdzību meklē pie Krievijas pilsoņu aizstāves Olgas Petkevičas. Vaicāju viņai, no kurienes versijas, ka Krievijas bankas naudu nepārskaita rietumvalstu uzlikto sankciju dēļ. O. Petkeviča: "Nesen man stāstīja, ka autobusā Daugavpilī kāda sieviete staigājusi un stāstījusi, ka esot Krievijas pensionāre, ka pensiju neesot saņēmusi un viņai neesot naudas, lai nopirktu pārtiku. Lūgusi ziedot. Es varu personīgi palīdzēt, lūgt to darīt draugiem, un mēs aicinām publiski ziedot labdarības fondam. Bet tik un tā ar šiem avotiem nepietiek, lai palīdzētu visiem. Pensionāri gan interesējas, kā var būt tā, ka 21 tūkstoti eiro Krievija pārskaitīja, arī militārie pensionāri ir saņēmuši savu pensiju, bet pārējie palikuši tukšā. Bet kopumā reakcija ir tāda, ka pie tā nav vainojama Krievija, ka vainīga ir Latvija un Eiropa, kas bankās aiztur šo naudu. No savas puses es cenšos skaidrot un izplatīt visu informāciju, kas man ir pieejama un uz kuru es varu paļauties."

Arī Bulgārijā un Vācijā nemaksā

Izdevums "MK Latvija", kas iznāk Latvijā krievu valodā, 9. aprīlī plašā publikācijā pievērsies Krievijas pensiju tematam un arī nav guvis skaidru atbildi no Krievijas institūcijām. Izdevums citstarp min, ka Krievijas valsts domes deputāts Sergejs Mironovs paziņojis – Eiropas Savienībai "nekavējoties jāizbeidz sankcijas, kas novedušas pie genocīda pret krieviem Baltijas valstīs". Bet "MK Latvija" žurnāliste aizrāda – nez kāpēc deputāts piemin tikai Baltijas valstis, ja pensijas nesaņem arī Krievijas pilsoņi, kas dzīvo Vācijā, Bulgārijā.

Kāds "MK Latvija" lasītājs Aleksandrs stāstījis, ka neliela pensionāru 

delegācija devusies uz Krievijas konsulātu Latvijā, kur konkrētu informāciju neesot guvuši, bet atteikts tikai: "Gaidiet, nav izslēgts, ka naudu saņemsit otrā ceturkšņa beigās, tad saņemsit naudu par pusgadu."

Vietnē "mklat.lv" publicētajā rakstā arī lasāms pensionāres Eleonoras stāsts. Viņa saņemot divas pensijas no Krievijas – militāro pensiju par mirušo vīru (400 eiro mēnesī) un savu vecuma pensiju (68 eiro mēnesī). "Savu pensiju neesmu redzējusi kopš decembra," viņa stāstījusi. "Nākamgad man paliks 65 gadi, tad var iet pensijā pēc Latvijas likumiem. Esmu nolēmusi uzlabot latviešu valodas zināšanas, nokārtot Latvijas pilsonību." Tas viņai ļaušot atteikties no Krievijas pensijas un pieteikties Latvijas pensijai, kas iznākšot 380 eiro mēnesī. Tādējādi būšot pat labāk, nekā ar Krievijas pensiju.

Politologs: Tas ir politisks vēstījums

Andis Kudors, politologs, Krievijas ārpolitikas pētnieks uzskata – tas ir politisks vēstījums ar domu, lai tiktu noņemtas sankcijas un Krievija varētu parūpēties par saviem pensionāriem. "Krievija rīkojas līdzīgi kā Padomju Savienība Aukstā kara laikā, kad centās Rietumiem nodarīt jebkādas grūtības, pat tādas, kas neko neizmaina stratēģiskajā plāksnē, bet taktiski apgrūtina jebko, kas saistās ar rietumvalstu dzīvi un iekšpolitiku. Krievijas politikā viens no spilgtākajiem rīkiem ir sodīt Baltijas valstis, neļaujot krieviem integrēties šeit un nepārtraukti uzturot viņu diasporizāciju, lai šie cilvēki visu laiku justos tā, it kā viņi nebūtu vietējie un ir kaut kādā veidā piederīgi Krievijai, jo Maskava par viņiem parūpēsies. Tagad arī – "gribētu parūpēties, bet, redziet, sankciju dēļ nevaram jums pārskaitīt naudu"."

Eiropas Savienības finansēts. Paustie viedokļi un uzskati atspoguļo autora(-u) personīgos uzskatus un ne vienmēr sakrīt ar Eiropas Savienības vai Eiropas Izglītības un Kultūras izpildaģentūras (EACEA) viedokli. Ne Eiropas Savienība, ne EACEA nenes atbildību par paustajiem uzskatiem.

Foto: Latvijas Mediji

Līdzfinansē LR Kultūras ministrija.

Foto: Publicitātes