Sabiedrības attieksme pret vēja parku būvniecību nebūt nav viennozīmīga. Pavasarī "Norstat Latvija" veiktās aptaujas dati liecināja, ka 62% respondentu atbalsta un drīzāk atbalsta vēja enerģijas projektu attīstību, savukārt vietnē "manabalss.lv" pāris mēnešu laikā ir savākti vairāk nekā 10,3 tūkstoši iedzīvotāju parakstu iniciatīvas "Par Latviju bez vēja parkiem" atbalstam.
Pagājušā gada rudenī valdība lēma, ka vietējai pašvaldībai un apkārtnes iedzīvotājiem, kuru īpašumi atrodas līdz divu kilometru attālumā no šobrīd projekta stadijā esošajiem vēja parkiem, būs jāmaksā ikgadēja kompensācija kopienai 2500 eiro gadā bez pievienotās vērtības nodokļa par katru vēja elektrostacijas nominālās jaudas megavatu (MW). Šie līdzekļi ik gadu tiks maksāti vietējās pašvaldības kontā, un tā veiks tiešos maksājumus tuvumā esošajām mājsaimniecībām. Tiesa gan, atbalsts iedzīvotājam būs no vienas līdz trim minimālajām algām, kas pēc šī gada aprēķiniem ir no 740 līdz 2220 eiro gadā.
Jārēķinās ar tiesvedībām
Vēja enerģijas asociācija (VEA), kas tikusi iesaistīta kopienu maksājuma mehānisma izstrādē, uzskata – lai arī sākotnēji piedāvātais risinājums bija citāds, kompromisa rezultātā tas ir pieņemams visām pusēm. "Vēja enerģijas nozare kopumā pozitīvi vērtē ieviesto kompensācijas mehānismu. Gan tādēļ, ka ar laiku tas veicinās iedzīvotāju atbalstu vēja parku būvniecībai, gan arī tādēļ, ka pašvaldībām būs iespēja šos līdzekļus izmantot savu teritoriju attīstībai un iedzīvotāju labklājības celšanai. Ņemot vērā, ka vēja parki tiek attīstīti lauku reģionos, kur nereti ir samērā zema ekonomiskā aktivitāte, šāda papildu maksājuma ienākšana veicinās vietējo patēriņu," saka VEA izpilddirektore Katrīna Duka-Gulbe, norādot, ka ir ļoti svarīgi, lai šī jaunā mehānisma ieviešana notiktu caurspīdīgi un saprotami visām pusēm, lai iedzīvotājiem būtu iespēja piedalīties lēmumu pieņemšanā par pašvaldībām piešķirtā finansējuma izmantošanu.
"Viens no riskiem, ar ko jārēķinās, ir tiesvedības, ja jauno regulējumu viennozīmīgi nevarēs piemērot vai tā piemērošanā tiks saskatītas diskriminējošas situācijas.
Tāpat, iespējams, radīsies situācijas, kad vēja parks tiks uzbūvēts vienas pašvaldības teritorijā, bet iedzīvotāji, uz kuriem attieksies maksājums, atradīsies citas pašvaldības teritorijā. Arī Lietuvā, kur jau tiek īstenots atbalsta mehānisms, sabiedrībā daudz tiek runāts tieši par ieviešanas nepilnībām," stāsta VEA izpilddirektore.
Kompensāciju aprēķini atšķiras
"Citu valstu, piemēram, Dānijas, Vācijas un Beļģijas, pieredze rāda, ka, nodrošinot vietējai kopienai taustāmu labumu, tiek uzlabota sabiedrības iesaistīšanās un panākta pozitīvāka attieksme pret vēja parku būvniecību. Piemēram, Dānija ir noteikusi kompensācijas, kas nav apliekamas ar nodokļiem tiem iedzīvotājiem, kuri dzīvo tuvāk par astoņiem maksimālajiem vēja enerģijas staciju augstumiem," stāsta K. Duka-Gulbe. Savukārt Igaunijā kompensācijas apmērs ir atkarīgs no saražotās elektroenerģijas daudzuma un elektroenerģijas tirgus cenas. "Summu aprēķina reizi gadā un vienlīdzīgi sadala starp vietējiem iedzīvotājiem un pašvaldību. Maksimālā summa vienam iedzīvotājam ir sešu mēnešu minimālā alga. Igaunijā standarta likme ir "1%+" no vēja parka ieņēmumiem. "1+" izriet no tā, ka aprēķins ir balstīts uz ceturkšņa vidējo cenu, nevis stundas cenu, par kādu vēja parks saražojis elektroenerģiju. Atbalsts sabiedrībai ar šādu modeli veidojas apmēram 1,2% apmērā no vēja parka ieņēmumiem. 1 MW turbīna saražo aptuveni 3300 megavatsundas (MWh) elektroenerģijas gadā (ar 38% jaudas koeficientu). Ja vidējā cena ir 100 eiro/MWh, tad 1 MW saražo ap četriem tūkstošiem eiro ikgadējā atbalsta. Vēja turbīnas jauda parasti ir aptuveni 6 MW, kas veido ap 24 tūkstošiem eiro par vienu turbīnu gadā. Ja vidējā elektroenerģijas cena ir 50 eiro/MWh, atbalsts būtu aptuveni 12 tūkstoši eiro par vienu turbīnu gadā," kaimiņvalsts kompensācijas aprēķina metodoloģiju skaidro VEA izpilddirektore, atzīstot – lai arī Igaunijā līdz šim pieredze ar šādu modeli ir bijusi pozitīva, pašvaldības, kurās vēl nav vēja parku, bieži vien iebilst, ka kompensācijas summai vajadzētu būt vēl lielākai.
Lietuvā vēja enerģijas ražotājam jāmaksā viens eiro par katru saražoto MWh. "15% no šīs summas tiek novirzīti piecu kilometru rādiusā no vēja parkiem dzīvojošajiem iedzīvotājiem, par ko sabiedrībā notiek diskusijas, jo vislielāko ietekmi no vēja parkiem var izjust tie iedzīvotāji, kas dzīvo viena kilometra attālumā, līdz ar to pastāv uzskats, ka esošais princips nav taisnīgs pret tuvāk dzīvojošajiem. Tāpat arī nav skaidra mehānisma, kā vispār šis finansējums tiek sadalīts un kā tas tiek izmantots vietējo kopienu labā. Pašlaik Lietuvas atbildīgās institūcijas domā, kā šo mehānismu pilnveidot," informē VEA izpilddirektore.
Ekonomiskie ieguvumi jāvērtē plašāk
K. Duka-Gulbe norāda, ka kompensācijas maksājuma ieviešana nebūt nav vienīgais instruments, kā tiek atbalstītas vietējās kopienas. "Daudzi no attīstītājiem sarunājas ar iedzīvotājiem jau vēja parku plānošanas posmā un iesaista viņus lēmumu pieņemšanā. Piemēram, tiek organizēti projektu konkursi, kur iedzīvotājiem ir iespēja pieteikt savas iniciatīvas, kuras tiek finansiāli atbalstītas. Tā top jauni sporta un spēļu laukumi, tiek ierīkots videi draudzīgāks apgaismojums, kā arī tiek atbalstītas dažādas jauniešu un senioru iniciatīvas.
Būtiski, ka šādā veidā vietējā sabiedrība tiek arī saliedēta, tiek veidoti jauni paradumi sadarboties arī citos jautājumos,"
uzsver K. Duka-Gulbe, atzīstot, ka ieguvumi no vēja enerģijas ir jāskata plašākā kontekstā ar kopējiem ekonomiskajiem ieguvumiem, kas paredz zemākas elektroenerģijas cenas un vairāk saražotās elektroenerģijas, kas savukārt investoriem palīdzēs pieņemt gala lēmumu attīstīt ražotnes Latvijā. "Nereti pašvaldības norāda, ka vēja parkus atbalstīs tad, ja tiks garantēta kādas lielas ražotnes ienākšana viņu teritorijā, taču investors domā pretēji – viņš savu ražotni attīstīs tur, kur viņam piedāvās viņa vajadzībām atbilstošu elektroenerģijas daudzumu par zemu cenu."WindEurope" dati liecina, ka viena jauna vēja turbīna dzīves cikla laikā rada ekonomisko pienesumu 16 miljonu eiro vērtībā," uzsver VEA izpilddirektore.