15 °C
Daudzi Latvijas iedzīvotāji, galvenokārt lauku cilvēki un privātmāju saimnieki, jau patlaban šķiro bioloģiskos atkritumus.
Nākamā gada 1. janvārī tas kļūs par obligātu nosacījumu visās pašvaldībās. Tomēr, tuvojoties gada nogalei, aizvien drošāk top skaidrs – bioloģisko atkritumu šķirošanu visā Latvijas teritorijā no nākamā gada sākuma nodrošināt vēl neizdosies.
Būvē pārstrādes rūpnīcas
"Latvijas Avīzes" žurnālisti aizvadītajā nedēļā Liepājā pārliecinājās, ka daudzi liepājnieki pārtikas produktu pārpalikumus, kā arī dārza un parka zaļos atkritumus šķiro jau desmitiem gadu, turklāt atkritumu apsaimniekošanā ietaupītā nauda viņiem ir "viens no", nevis svarīgākais šķirošanas nosacījums.
Tomēr, šķiet, ka Latvijas sabiedrības lielākā daļa par pārtikas un citu bioloģisko atkritumu šķirošanu aizvien neko nezina. SIA "Norstat" un SIA "Getliņi Eko" šā gada septembra aptauja rāda, ka šā gada septembrī par obligātās bio šķirošanas ieviešanu neinformēto cilvēku īpatsvars pavisam ir 78%. Taču, visticamāk, ledus ir sakustējies vai tūlīt sāks kustību šomēnes. Novembra sākumā ar ES atbalstu Liepājā, Saldū, Grobiņā (visas pilsētas Dienvidkurzemes novadā), Cēsīs un Ropažu novadā 5000 cilvēku, kā arī biroji un sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumi iesaistījās pilotprojektā, kustībā "Bio cikls", kuras mērķis ir pārliecināt iedzīvotājus par bioloģisko atkritumu šķirošanas svarīgumu, toskait arī vērtējot ekonomisko izdevīgumu un šķirošanas modeļus (ar vai bez bioloģiski noārdāmā maisiņa).
Tomēr pēc "Latvijas Avīzes" Dienvidkurzemes un Vidzemes pašvaldību un atkritumu poligonu apmeklējuma var droši teikt, ka diemžēl no 1. janvāra obligātā bioloģisko atkritumu šķirošana Dienvidkurzemē un Vidzemē, visticamāk, arī Rīgā, vēl nedarbosies. Iemesli citstarp ir vairāki,
toskait nav notikuši bioloģisko atkritumu konteineru iepirkumi un vēl nav līdz galam pabeigta bioloģisko atkritumu pārstrādes rūpnīcu būvniecība.
Tas nozīmē, ka bioloģisko atkritumu pūšanas laikā turpināsies par ogļskābo gāzi desmitiem reižu kaitīgākās metāna gāzes noplūdes atmosfērā un Latvijas cilvēki aizvien pārmaksās par atkritumu apsaimniekošanu. Dienvidkurzemes sadzīves atkritumu poligonā bioloģisko atkritumu pārstrādes rūpnīcu, kas būs pirmā ārpus Rīgas, atklās 17. novembrī, bet Daibē Vidzemes atkritumu apsaimniekošanas uzņēmuma "ZAAO" atkritumu poligonā 8. decembrī.
Kompostēšanu diktē dzīvesveids
Atkritumi ir jāšķiro ikvienam, tomēr to centralizēta nodošana apsaimniekotājiem un pārstrāde fermentācijas procesā lauku rajonos var būt arī nesaimnieciska. Piemēram, vācot bioloģiskos atkritumus no lauku viensētām. Turklāt lauku rajonos un pilsētu privātmājās latvieši jau izsenis gatavo kompostu, kas pēc būtības ir bioloģisko atkritumu pārstrāde – pārvēršana vajadzīgā produktā. "Kompostu gatavoju, cik vien sevi atceros. Kad vēl dzīvojām pilsētas dzīvoklī, vedām vecmāmiņai uz laukiem dažādus produktus, kas sadalās, gan lopbarībai, piemēram, vistiņām, gan arī komposta gatavošanai. Šķirošana jau bērnībā bija izveidojusies par ikdienas paradumu," teic Liepājas Strautu ielas iedzīvotāja Vita Vīlistere. Pēc Vīlisteru ģimenes pārcelšanās uz Strautu ielas privātmāju pirms desmit gadiem Vitas dzīvesbiedram pirmais būvniecības "projekts" bija komposta kastes izveide. Kopš 2022. gada viņas mājsaimniecība un arī kaimiņa Edija Sproģa mājsaimniecība ir iesaistījusies LIFE programmas bioloģisko atkritumu pilotprojekta "Atkritumi kā resursi Latvijā" apakšaktivitātē "Risinājumi bioloģisko un pārtikas atkritumu samazināšanai", kura laikā notiek bioloģisko atkritumu sastāva un daudzuma pētīšana, lai sagatavotu metodiku komposta uzskaitei privātmājās un citviet. Projekts noslēgsies 2028. gadā. Uz jautājumu, kas tomēr rosina darīt to, ko Latvijā daudzi aizvien nedara, proti, šķirot atkritumus, Vita atbild, ka vēlas saudzēt dabu.
Turklāt no tā, ko daudzi uzskata par atkritumiem, Vīlisteru ģimenē iegūst augstas kvalitātes produktu – komposta augsni.
To izmanto gan dobēs, gan arī mauriņa ielabošanai. Svarīgi esot pielikt savu plecu klimata izmaiņu mazināšanā, kas būtu jādara ikvienam cilvēkam tāpēc, ka paši vien esam tās rosinājuši. No šķirošanas ir arī ieguvums naudas izteiksmē – mazāki atkritumu apsaimniekošanas rēķini.
