Liepājnieces Vitas Vīlisteres ģimene kopā ar privātmājas kaimiņa Edija Sproģa mājsaimniecību ir iesaistījusies LIFE programmas bioloģisko atkritumu šķirošanas pilotprojektā, kura laikā notiek bioloģisko atkritumu sastāva un daudzuma pētīšana.
Liepājnieces Vitas Vīlisteres ģimene kopā ar privātmājas kaimiņa Edija Sproģa mājsaimniecību ir iesaistījusies LIFE programmas bioloģisko atkritumu šķirošanas pilotprojektā, kura laikā notiek bioloģisko atkritumu sastāva un daudzuma pētīšana.
Foto: Dainis Bušmanis / Latvijas Mediji

Daudzi Latvijas iedzīvotāji, galvenokārt lauku cilvēki un privātmāju saimnieki, jau patlaban šķiro bioloģiskos atkritumus.

Reklāma

Nākamā gada 1. janvārī tas kļūs par obligātu nosacījumu visās pašvaldībās. Tomēr, tuvojoties gada nogalei, aizvien drošāk top skaidrs – bioloģisko atkritumu šķirošanu visā Latvijas teritorijā no nākamā gada sākuma nodrošināt vēl neizdosies.

Būvē pārstrādes rūpnīcas

"Latvijas Avīzes" žurnālisti aizvadītajā nedēļā Liepājā pārliecinājās, ka daudzi liepājnieki pārtikas produktu pārpalikumus, kā arī dārza un parka zaļos atkritumus šķiro jau desmitiem gadu, turklāt atkritumu apsaimniekošanā ietaupītā nauda viņiem ir "viens no", nevis svarīgākais šķirošanas nosacījums.

Tomēr, šķiet, ka Latvijas sabiedrības lielākā daļa par pārtikas un citu bioloģisko atkritumu šķirošanu aizvien neko nezina. SIA "Norstat" un SIA "Getliņi Eko" šā gada septembra aptauja rāda, ka šā gada septembrī par obligātās bio šķirošanas ieviešanu neinformēto cilvēku īpatsvars pavisam ir 78%. Taču, visticamāk, ledus ir sakustējies vai tūlīt sāks kustību šomēnes. Novembra sākumā ar ES atbalstu Liepājā, Saldū, Grobiņā (visas pilsētas Dienvidkurzemes novadā), Cēsīs un Ropažu novadā 5000 cilvēku, kā arī biroji un sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumi iesaistījās pilotprojektā, kustībā "Bio cikls", kuras mērķis ir pārliecināt iedzīvotājus par bioloģisko atkritumu šķirošanas svarīgumu, toskait arī vērtējot ekonomisko izdevīgumu un šķirošanas modeļus (ar vai bez bioloģiski noārdāmā maisiņa).

Tomēr pēc "Latvijas Avīzes" Dienvidkurzemes un Vidzemes pašvaldību un atkritumu poligonu apmeklējuma var droši teikt, ka diemžēl no 1. janvāra obligātā bioloģisko atkritumu šķirošana Dienvidkurzemē un Vidzemē, visticamāk, arī Rīgā, vēl nedarbosies. Iemesli citstarp ir vairāki, 

toskait nav notikuši bioloģisko atkritumu konteineru iepirkumi un vēl nav līdz galam pabeigta bioloģisko atkritumu pārstrādes rūpnīcu būvniecība.

Tas nozīmē, ka bioloģisko atkritumu pūšanas laikā turpināsies par ogļskābo gāzi desmitiem reižu kaitīgākās metāna gāzes noplūdes atmosfērā un Latvijas cilvēki aizvien pārmaksās par atkritumu apsaimniekošanu. Dienvidkurzemes sadzīves atkritumu poligonā bioloģisko atkritumu pārstrādes rūpnīcu, kas būs pirmā ārpus Rīgas, atklās 17. novembrī, bet Daibē Vidzemes atkritumu apsaimniekošanas uzņēmuma "ZAAO" atkritumu poligonā 8. decembrī.

Kompostēšanu diktē dzīvesveids

Atkritumi ir jāšķiro ikvienam, tomēr to centralizēta nodošana apsaimniekotājiem un pārstrāde fermentācijas procesā lauku rajonos var būt arī nesaimnieciska. Piemēram, vācot bioloģiskos atkritumus no lauku viensētām. Turklāt lauku rajonos un pilsētu privātmājās latvieši jau izsenis gatavo kompostu, kas pēc būtības ir bioloģisko atkritumu pārstrāde – pārvēršana vajadzīgā produktā. "Kompostu gatavoju, cik vien sevi atceros. Kad vēl dzīvojām pilsētas dzīvoklī, vedām vecmāmiņai uz laukiem dažādus produktus, kas sadalās, gan lopbarībai, piemēram, vistiņām, gan arī komposta gatavošanai. Šķirošana jau bērnībā bija izveidojusies par ikdienas paradumu," teic Liepājas Strautu ielas iedzīvotāja Vita Vīlistere. Pēc Vīlisteru ģimenes pārcelšanās uz Strautu ielas privātmāju pirms desmit gadiem Vitas dzīvesbiedram pirmais būvniecības "projekts" bija komposta kastes izveide. Kopš 2022. gada viņas mājsaimniecība un arī kaimiņa Edija Sproģa mājsaimniecība ir iesaistījusies LIFE programmas bioloģisko atkritumu pilotprojekta "Atkritumi kā resursi Latvijā" apakšaktivitātē "Risinājumi bioloģisko un pārtikas atkritumu samazināšanai", kura laikā notiek bioloģisko atkritumu sastāva un daudzuma pētīšana, lai sagatavotu metodiku komposta uzskaitei privātmājās un citviet. Projekts noslēgsies 2028. gadā. Uz jautājumu, kas tomēr rosina darīt to, ko Latvijā daudzi aizvien nedara, proti, šķirot atkritumus, Vita atbild, ka vēlas saudzēt dabu. 

Turklāt no tā, ko daudzi uzskata par atkritumiem, Vīlisteru ģimenē iegūst augstas kvalitātes produktu – komposta augsni. 

To izmanto gan dobēs, gan arī mauriņa ielabošanai. Svarīgi esot pielikt savu plecu klimata izmaiņu mazināšanā, kas būtu jādara ikvienam cilvēkam tāpēc, ka paši vien esam tās rosinājuši. No šķirošanas ir arī ieguvums naudas izteiksmē – mazāki atkritumu apsaimniekošanas rēķini.

Reklāma
Reklāma
Bioloģisko atkritumu šķirošana mājiniekiem liekas grūtības nesagādā. Attēlā – spainis bioloģiskajiem atkritumiem Vīlisteru mājsaimniecībā.

Vīlisteru virtuvē pie izlietnes atrodas agrākais ledus trauks, kas tiek izmantots mizu un citu pārtikas produktu atlikumu krāšanai. "Oriģinālu trauku komposta sastāvdaļu vākšanai vēl neesam atraduši, tāpēc izmantojam šo," ar smaidu teic Vita. Ledus trauku ēdiena atliekām, kas rodas gatavošanas procesā, izmanto arī saimnieku dēls – pamatskolas skolnieks un meita studente. Trauks ar pārtikas produktu atlikumiem piepildās vairāku dienu laikā, un tad tā saturu nes uz spaini, kur to izber un aptuveni reizi divās nedēļās pievieno komposta veidošanas baktērijas. Komposta kastes saturu arī dažkārt pārcilā – tas vajadzīgs labākai trūdēšanas procesa nodrošināšanai. Vita atzīst – izaicinājums ir mušiņas virtuvē ap ledus trauku jūlijā un augustā. Tad to tukšojot biežāk. Piebildīsim, ka Vīlisteri šķiro arī citus produktus – pēc nevajadzīgajām burkām pie viņiem ierodas kāda kundze, pēc stādu izņemšanas no podiņiem tos atdod stādu audzētājam. Viņi savā mājsaimniecībā cenšas iespējami aktīvi veidot aprites ekonomikas mikromodeli. 

Šāds dzīvesveids ļauj dzīvot tīrākā un patīkamākā vidē, kā arī ietaupīt naudu un vienlaikus dod gandarījumu par dalību globālu izaicinājumu risināšanā. 

Piemēram, nešķiroto sadzīves atkritumu ir tik maz, ka apsaimniekotājs atkritumu konteineru iztukšot ierodas vienu reizi divās nedēļās. Turklāt pēc bioloģisko atkritumu atšķirošanas no sadzīves atkritumu konteinera neizdalās nepatīkama smaka.

Raksturīgi privātmāju saimniecībā

Savukārt Vitas kaimiņa, Vidusceļa ielas iedzīvotāja Edija Sproģa praksē pārbaudītās komposta gatavošanas atziņas ir šādas: viņa aptuveni 400 m2 lielajā dārzā aug arī augļu koki. Lai 1000 litru tilpuma komposta kaste tik ātri nepiepildītos, lapas ar maisiem ved uz savākšanas laukumu; nokritušos ābeļu zarus ar lapām ieteicams sašķeldot, tāpēc ka kaudzē sadalās vien mazi zariņi; ļoti labs komposta materiāls ir zāle. Sproģi gan to kompostā liek sezonas sākumā, tāpēc ka zāles pļaušanai izmanto mauriņa pļāvēju robotu, kas smalko pļāvumu atstāj sadalīties uz zemes; pārbaudīts un drošs līdzeklis pret grauzējiem ir komposta kastes apakšā novietotais smalkais siets; Edijs kompostam pārcilā vien nesatrūdējušo augšējo daļu. Viņš atzīst, ka pārcilāšanai ērtāk būtu turēt divas 500 litru kastes, nevis vienu 1000 litru tilpuma kasti; ja kaudzei lej virsū biokompostētāju, trūdēšana notiek ātrāk, komposta augsni var izmantot jau pēc dažiem mēnešiem.

Edijs Sproģis: "Šķirot bioloģiskos atkritumus ir vienkārši! Mēs ģimenē ik pa laikam izmetam komposta kaudzē visus organiskos produktus, toskait pūstošos augļus un dārzeņus, olu čaumalas, kafijas biezumus. Iepriekš nosauktie produkti droši ir liekami kompostā, kur tie sadalīsies un dārzā būs papildu zemīte. 

Pilsētas privātmājā kompostēšana ir vislabākais pārtikas produktu un dārza atkritumu izmantošanas veids tāpēc, ka privātmājā ļoti noder papildu zeme. 

Lēšu, ka kompostē aptuveni 90% visu privātmāju saimnieku. Ir ļoti viegli visu izmest nešķiroto atkritumu konteinerā. Piekrītu, valstī ir izveidota atkritumu šķirošanas sistēma, tomēr ēdiena pārpalikumi aizvien galvenokārt nonāk pie nešķirotajiem sadzīves atkritumiem. Arī daudzdzīvokļu māju iedzīvotājiem pārtikas produktu atkritumi un ēdiena pārpalikumi būtu jāievieto šim mērķim paredzētajā brūnas krāsas konteinerā."

Daudzdzīvokļu māju pilotprojekts

Liepājas Ķempes ielas 26. nama iedzīvotājus pievērsties bioloģisko atkritumu šķirošanai rosinājuši bērni. "Viss notiek reāli, nevis formāli," teic M. Ķempes ielas 26. nama vecākā Tatjana Antonova. Viņas daudzdzīvokļu nams ar 108 dzīvokļiem ir viens no sešiem Dienvidkurzemes novada namiem, kura iedzīvotāji, iesaistoties projektā "Bio cikls", saņēma vēdināmo groziņu, kurā pārtikas atkritumi "žūstot, nevis pūstot", 50 bioloģiski noārdāmos maisiņus un bioloģisko atkritumu šķirošanas padomus. Nama iedzīvotāji pārtikas un citus bioloģiskos atkritumus šķiro vien nedaudz vairāk kā nedēļu – kopš 1. novembra. Projekta "Bio cikls" laikā vērtēs sašķiroto bioloģisko atkritumu saturu un salīdzinās šķirošanas rezultātus ar namiem, kur maisiņus neizmanto.

Daudzdzīvokļu nama vecākā Tatjana Antonova izrāda komplektu, ko saņēma katrs mājas iedzīvotājs, lai varētu iesaistīties bioloģisko atkritumu šķirošanas pilotprojektā – vaļēju groziņu un maisiņus, kas gatavoti no kukurūzas un sadalās tāpat kā tajos ievietotie bioloģiskie atkritumi.

"Šķirošanai bijām gatavi jau sen. Nebija iespējas! Ja šķirot atkritumus rosina bērni un jaunieši, tad šķirošana kļūst par prioritāti," tā T. Antonova. Enerģiskā Ķempes ielas nama vecākā piebilst, ka ļoti svarīgi ir cilvēkiem bez maksas piešķirtie groziņi un pašnoārdošie maisiņi, kas pagatavoti no kukurūzas. Ieguvēja no bioloģisko atkritumu šķirošanas, viņasprāt, būs daba, kā arī – ikviens liepājnieks, kas saņems mazāku atkritumu apsaimniekošanas rēķinu. Pavisam Saldū, Grobiņā un Liepājā "Bio cikla" pilotprojektā iesaistījušās 500 mājsaimniecību.

Reklāma
Reklāma

Nenovēršama kavēšanās vai sistēma?

Liepājas dome noraida pārmetumus par kavēšanos ar obligātās bioloģisko atkritumu šķirošanas ieviešanu, lai arī sola to piedāvāt iedzīvotājiem ne agrāk kā nākamā gada maijā.

"Bioloģisko atkritumu šķirošana ir ļoti vajadzīga. Tā dod iespēju pārstrādāt būtiski vairāk atkritumu. Vienlaikus šo atkritumu šķirošana un pārstrāde ārpus Rīgas ir jaunums, kas jāsaprot un jāievieš," prāto Liepājas domes izpilddirektora vietnieks Mārtiņš Tīdens. 

Viņš kā neiespējamu nosauc šā šķirošanas veida ieviešanu, tāpēc ka vēl 6. novembrī nebija izsludināts iepirkums par atkritumu apsaimniekošanu. 

Viens no svarīgākajiem kavēšanās iemesliem bija neskaidrība par atkritumu apsaimniekošanas reģiona robežām, ar kuru apstiprināšanu kavējās valdība. Šāda attieksme neļāva apstiprināt reģiona atkritumu apsaimniekošanas plānu un sludināt iepirkumu. "Vēl raizes sagādā, kur likt pārstrādātos bioloģiskos atkritumus. 17. novembrī atkritumu poligonā "Ķīvītes" Grobiņā atklās bioatkritumu pārstrādes rūpnīcu, kur tuneļos un tvertnēs fermentācijas procesā no šiem atkritumiem ražos biogāzi. Izaicinājums ir sausā pāri palikusī masa, kuru var izmantot vien atkritumu kalna pārklāšanai poligonā," tā M. Tīdens.

Liepājas dome līdzfinansē slēgtu atkritumu novietņu uzstādīšanu pie daudzdzīvokļu namiem. Šādas novietnes ir vajadzīgas, lai atkritumu konteinerus izmantotu tā nama cilvēki, kas par tiem maksā. Patlaban novietnes ir izveidotas pie 180 no pavisam 600 pilsētas namiem.

"Ritenis no jauna nav jāizgudro. Ir citu valstu pieredze, un tā rāda, ka šī šķirošana darbojas. Viss ir atkarīgs no cilvēku attieksmes un izpratnes, kāpēc ir jāšķiro. Mums būs daudz jāmācās, toskait arī bioloģisko atkritumu pārstrādes virzienā. Pirmie eksperimenti atkritumu poligonā jau notiek. 

Gaidīsim arī normatīvo aktu izmaiņas, lai pārstrādes rezultātā iegūto kompostu varētu plašāk izmantot," apņēmīgi teic M. Tīdens.

Latvijas Pašvaldību savienības padomniece Sniedze Sproģe zina stāstīt, ka arī citu valstu pieredze liecina: poligonos varēsim apglabāt vien desmit procentus sadzīves atkritumu ar nosacījumu, ja Latvijā veidosim līdzsadedzināšanu, kā to patlaban gatavojas darīt Jelgavā. Līdzsadedzināšanas būtība ir dedzināt nepārstrādājamus atkritumus, toskait plastmasu kopā ar šķeldu vai citu kurināmo un ražot siltumu un elektroenerģiju. Viņa ir arī pārliecināta, ka pašvaldībām nedrīkst pārmest kavēšanos ar bioatkritumu šķirošanas ieviešanu. "Pašvaldības ir viens nesakārtotās atkritumu apsaimniekošanas sistēmas posms," uzsver Sproģe, piebilstot, ka bioloģisko atkritumu šķirošanas ieviešana kārtējo reizi rāda, ka valsts vispirms kaut ko apņemas un tad ar kavēšanos sāk domāt, kā apņemšanos īstenot. 

Kas ir bioloģiski noārdāmie atkritumi?

  • visi pārtikas un zaļie dārza atkritumi
  • āda
  • koksne
  • dabiskais tekstils

Eksperta viedoklis

Jāaizdrīvē likumdošanas robi

Liene Jākobsone, vides eksperte.

Liene Jākobsone, vides eksperte: Ja vērtējam nosacījumus bioloģisko atkritumu šķirošanai plašākā tvērumā, redzam vairākus robus likumdošanā.

Piemēram, patlaban nav atļauta kompostēšana kopienai. Piemēram, ja ir māja ar 4–6 dzīvokļiem, maza māja ar dārziņu, tās iedzīvotājiem juridiski nav atļauts veidot kompostu kopīgi. Vai nu privāta mājsaimniecība kompostē savām vajadzībām, vai, ja esat vairāk nekā viena mājsaimniecība, tad jāņem brūnais konteiners, atkritumu izvedējs, bet pašu spēkiem kompostēšana nav atļauta.

Vēl viena ačgārnība – tas, ko dara privātmājās ar kompostu, pazūd "melnajā caurumā". Proti, neparādās nevienā atskaitē tāpēc, ka nav metodikas šo bioloģisko atkritumu uzskaitei. Šā iemesla dēļ notiek LIFE programmas projekts, tāpēc cilvēki kompostē, bet eksperti vērtē komposta sastāvu un daudzumu.

Publikācija sagatavota ar Latvijas Vides aizsardzības fonda finansiālo atbalstu. Par publikācijas saturu atbild AS "Latvijas Mediji".

 Latvijas Vides aizsardzības fonds.
"Zaļā Latvija".
Reklāma
Reklāma
Reklāma
LATVIJĀ PASAULĒ
Reklāma