-7 °C
Daudzi Latvijas iedzīvotāji, galvenokārt lauku cilvēki un privātmāju saimnieki, jau patlaban šķiro bioloģiskos atkritumus.
Nākamā gada 1. janvārī tas kļūs par obligātu nosacījumu visās pašvaldībās. Tomēr, tuvojoties gada nogalei, aizvien drošāk top skaidrs – bioloģisko atkritumu šķirošanu visā Latvijas teritorijā no nākamā gada sākuma nodrošināt vēl neizdosies.
Būvē pārstrādes rūpnīcas
"Latvijas Avīzes" žurnālisti aizvadītajā nedēļā Liepājā pārliecinājās, ka daudzi liepājnieki pārtikas produktu pārpalikumus, kā arī dārza un parka zaļos atkritumus šķiro jau desmitiem gadu, turklāt atkritumu apsaimniekošanā ietaupītā nauda viņiem ir "viens no", nevis svarīgākais šķirošanas nosacījums.
Tomēr, šķiet, ka Latvijas sabiedrības lielākā daļa par pārtikas un citu bioloģisko atkritumu šķirošanu aizvien neko nezina. SIA "Norstat" un SIA "Getliņi Eko" šā gada septembra aptauja rāda, ka šā gada septembrī par obligātās bio šķirošanas ieviešanu neinformēto cilvēku īpatsvars pavisam ir 78%. Taču, visticamāk, ledus ir sakustējies vai tūlīt sāks kustību šomēnes. Novembra sākumā ar ES atbalstu Liepājā, Saldū, Grobiņā (visas pilsētas Dienvidkurzemes novadā), Cēsīs un Ropažu novadā 5000 cilvēku, kā arī biroji un sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumi iesaistījās pilotprojektā, kustībā "Bio cikls", kuras mērķis ir pārliecināt iedzīvotājus par bioloģisko atkritumu šķirošanas svarīgumu, toskait arī vērtējot ekonomisko izdevīgumu un šķirošanas modeļus (ar vai bez bioloģiski noārdāmā maisiņa).
Tomēr pēc "Latvijas Avīzes" Dienvidkurzemes un Vidzemes pašvaldību un atkritumu poligonu apmeklējuma var droši teikt, ka diemžēl no 1. janvāra obligātā bioloģisko atkritumu šķirošana Dienvidkurzemē un Vidzemē, visticamāk, arī Rīgā, vēl nedarbosies. Iemesli citstarp ir vairāki,
toskait nav notikuši bioloģisko atkritumu konteineru iepirkumi un vēl nav līdz galam pabeigta bioloģisko atkritumu pārstrādes rūpnīcu būvniecība.
Tas nozīmē, ka bioloģisko atkritumu pūšanas laikā turpināsies par ogļskābo gāzi desmitiem reižu kaitīgākās metāna gāzes noplūdes atmosfērā un Latvijas cilvēki aizvien pārmaksās par atkritumu apsaimniekošanu. Dienvidkurzemes sadzīves atkritumu poligonā bioloģisko atkritumu pārstrādes rūpnīcu, kas būs pirmā ārpus Rīgas, atklās 17. novembrī, bet Daibē Vidzemes atkritumu apsaimniekošanas uzņēmuma "ZAAO" atkritumu poligonā 8. decembrī.
Kompostēšanu diktē dzīvesveids
Atkritumi ir jāšķiro ikvienam, tomēr to centralizēta nodošana apsaimniekotājiem un pārstrāde fermentācijas procesā lauku rajonos var būt arī nesaimnieciska. Piemēram, vācot bioloģiskos atkritumus no lauku viensētām. Turklāt lauku rajonos un pilsētu privātmājās latvieši jau izsenis gatavo kompostu, kas pēc būtības ir bioloģisko atkritumu pārstrāde – pārvēršana vajadzīgā produktā. "Kompostu gatavoju, cik vien sevi atceros. Kad vēl dzīvojām pilsētas dzīvoklī, vedām vecmāmiņai uz laukiem dažādus produktus, kas sadalās, gan lopbarībai, piemēram, vistiņām, gan arī komposta gatavošanai. Šķirošana jau bērnībā bija izveidojusies par ikdienas paradumu," teic Liepājas Strautu ielas iedzīvotāja Vita Vīlistere. Pēc Vīlisteru ģimenes pārcelšanās uz Strautu ielas privātmāju pirms desmit gadiem Vitas dzīvesbiedram pirmais būvniecības "projekts" bija komposta kastes izveide. Kopš 2022. gada viņas mājsaimniecība un arī kaimiņa Edija Sproģa mājsaimniecība ir iesaistījusies LIFE programmas bioloģisko atkritumu pilotprojekta "Atkritumi kā resursi Latvijā" apakšaktivitātē "Risinājumi bioloģisko un pārtikas atkritumu samazināšanai", kura laikā notiek bioloģisko atkritumu sastāva un daudzuma pētīšana, lai sagatavotu metodiku komposta uzskaitei privātmājās un citviet. Projekts noslēgsies 2028. gadā. Uz jautājumu, kas tomēr rosina darīt to, ko Latvijā daudzi aizvien nedara, proti, šķirot atkritumus, Vita atbild, ka vēlas saudzēt dabu.
Turklāt no tā, ko daudzi uzskata par atkritumiem, Vīlisteru ģimenē iegūst augstas kvalitātes produktu – komposta augsni.
To izmanto gan dobēs, gan arī mauriņa ielabošanai. Svarīgi esot pielikt savu plecu klimata izmaiņu mazināšanā, kas būtu jādara ikvienam cilvēkam tāpēc, ka paši vien esam tās rosinājuši. No šķirošanas ir arī ieguvums naudas izteiksmē – mazāki atkritumu apsaimniekošanas rēķini.
Vīlisteru virtuvē pie izlietnes atrodas agrākais ledus trauks, kas tiek izmantots mizu un citu pārtikas produktu atlikumu krāšanai. "Oriģinālu trauku komposta sastāvdaļu vākšanai vēl neesam atraduši, tāpēc izmantojam šo," ar smaidu teic Vita. Ledus trauku ēdiena atliekām, kas rodas gatavošanas procesā, izmanto arī saimnieku dēls – pamatskolas skolnieks un meita studente. Trauks ar pārtikas produktu atlikumiem piepildās vairāku dienu laikā, un tad tā saturu nes uz spaini, kur to izber un aptuveni reizi divās nedēļās pievieno komposta veidošanas baktērijas. Komposta kastes saturu arī dažkārt pārcilā – tas vajadzīgs labākai trūdēšanas procesa nodrošināšanai. Vita atzīst – izaicinājums ir mušiņas virtuvē ap ledus trauku jūlijā un augustā. Tad to tukšojot biežāk. Piebildīsim, ka Vīlisteri šķiro arī citus produktus – pēc nevajadzīgajām burkām pie viņiem ierodas kāda kundze, pēc stādu izņemšanas no podiņiem tos atdod stādu audzētājam. Viņi savā mājsaimniecībā cenšas iespējami aktīvi veidot aprites ekonomikas mikromodeli.
Šāds dzīvesveids ļauj dzīvot tīrākā un patīkamākā vidē, kā arī ietaupīt naudu un vienlaikus dod gandarījumu par dalību globālu izaicinājumu risināšanā.
Piemēram, nešķiroto sadzīves atkritumu ir tik maz, ka apsaimniekotājs atkritumu konteineru iztukšot ierodas vienu reizi divās nedēļās. Turklāt pēc bioloģisko atkritumu atšķirošanas no sadzīves atkritumu konteinera neizdalās nepatīkama smaka.
Raksturīgi privātmāju saimniecībā
Savukārt Vitas kaimiņa, Vidusceļa ielas iedzīvotāja Edija Sproģa praksē pārbaudītās komposta gatavošanas atziņas ir šādas: viņa aptuveni 400 m2 lielajā dārzā aug arī augļu koki. Lai 1000 litru tilpuma komposta kaste tik ātri nepiepildītos, lapas ar maisiem ved uz savākšanas laukumu; nokritušos ābeļu zarus ar lapām ieteicams sašķeldot, tāpēc ka kaudzē sadalās vien mazi zariņi; ļoti labs komposta materiāls ir zāle. Sproģi gan to kompostā liek sezonas sākumā, tāpēc ka zāles pļaušanai izmanto mauriņa pļāvēju robotu, kas smalko pļāvumu atstāj sadalīties uz zemes; pārbaudīts un drošs līdzeklis pret grauzējiem ir komposta kastes apakšā novietotais smalkais siets; Edijs kompostam pārcilā vien nesatrūdējušo augšējo daļu. Viņš atzīst, ka pārcilāšanai ērtāk būtu turēt divas 500 litru kastes, nevis vienu 1000 litru tilpuma kasti; ja kaudzei lej virsū biokompostētāju, trūdēšana notiek ātrāk, komposta augsni var izmantot jau pēc dažiem mēnešiem.
