Vai tādus pākšaugus kā vistērijas un cesalpīnijas var audzēt telpās?  Jautā Dagnija Alūksnē.

Telpaugu dažādība katru gadu paplašinās. No pākšaugu dzimtas telpās var audzēt gan krūmus, gan nokarenus, vijīgus un kāpelējošus augus.


1. Greznā cesalpīnija (Caesalpinia pulcherrima). Tās dzimtene ir Rietum­indija. Telpās augs izaug 1–2 m garš. Zied visu vasaru spilgti oranždzelteniem ziediem, kurus izceļ ļoti gari, spilgti sarkani putekšņmaciņu kāti. Šā iemesla dēļ cesalpīniju dēvē par papagaiļu jeb paradīzes putnu krūmu. Cesalpīniju laista regulāri, bet nedaudz, jo cieš no pārmērīga mitruma. Augu vasarā var iznest ārā, bet pirms salnām tas noteikti jāpārvieto telpās. Ziemā, miera periodā, cesalpīnija daļēji nomet lapas. Ziemā optimāla ir aptuveni +12 °C temperatūra. Augšanas laikā augu piebaro reizi divās nedēļās. Cesalpīniju pavairo ar spraudeņiem un sēklām. Spraudeņus apsakņot nav vienkārši, jo augsnei vajadzīga +25...+30 °C temperatūra. Sēklu apvalks ir ciets, tāpēc tās pirms sējas trīs dienas jāmērcē +40 °C siltā ūdenī. Līdztekus greznajai cesalpīnijai pazīstamas arī Caesalpinia coriaria, Caesalpinia echinata, bet tās ir grūtāk audzējamas. 


2. Japānas jeb daudzziedu vistērija (Wisteria floribunda), dēvēta arī par glicīniju, atceļojusi no Japānas. Tai izveidots ļoti daudz šķirņu. Labvēlīgos augšanas apstākļos izaug 6–8 m gara. Siltākos Latvijas reģionos piesedzot var audzēt dārzā. Vistēriju parasti audzē vēsās, plašās telpās. Līdz 50 cm garie, baltie, rozā vai violetie ziedu ķekari uzzied maijā, jūnijā un atkarībā no šķirnes var būt pildīti.