Šajā karstajā, saulainajā laikā īpaši jārūpējas par ādas aizsardzību. Saules aizsargkrēma lietošana ievērojami samazina melanomas, ādas plakanšūnu karcinomas un citu ļaundabīgu ādas veidojumu attīstību, taču to sastāvā var būt arī ķīmiskas vielas, kas kaitē cilvēka veselībai un apkārtējai videi.

Drošāk uzturēties paēnā


Slimību profilakses un kontroles centra speciālisti iesaka 20 minūtes pirms došanās ārā uz ādas bagātīgi uzziest plaša spektra saules aizsargkrēmu ar aizsargfaktoru (SPF) vismaz 20 un vairāk, bet bērniem no gada vecuma – 50 un vairāk, atkārtoti uzklājot to ik pēc divām stundām. Svarīgi, lai krēms pasargātu ne tikai no UVB stariem, kas atbild par saules apdeguma veidošanos, bet arī no kaitīgajiem UVA stariem, kuri veicina ādas novecošanu un ļaundabīgu ādas veidojumu rašanos. Ilgstoši uzturoties saulē, jālieto aug­stākas SPF pakāpes plaša spektra aizsarglīdzekļi – SPF 30 un SPF 50.


Cilvēkiem ar gaišu ādu, kas viegli apdeg, vienmēr vajadzētu izvēlēties iespējami augstākas aizsardzības pakāpes saules aizsargkrēmu.


“Lielākā daļa saules aizsargkrēmu bloķē galvenokārt UVB starus, tādējādi bloķējot arī D vitamīna sintēzi un organisma dabiskos aizsargmehānismus. UVB ir īsāka garuma viļņi un dabiski nodrošina ādas ietonējuma rašanos, kas veicina aizsardzību pret kaitīgo UVA starojumu. Zona, kurā rodas melanomas šūnas, atrodas dziļāk – tiešā garāko UVA viļņu ietekmē. No tiem aizsargkrēmi nepasargā vai dara to ļoti minimāli, jo drošākie un efektīvākie filtri pret šā viļņu garuma UV starojumu vēl joprojām tiek pētīti. Turklāt UVA aizsardzībai paredzētajos saules aizsargkrēmos tās līmenis visbiežāk sasniedz tikai trešdaļu no tā, kurš norādīts uz iepakojuma un kura minimālo vērtību paredz Eiropas Savienības likumdošana,” stāsta Rīgas Tehniskās universitātes Ūdens pētniecības un vides biotehnoloģiju laboratorijas vadošā pētniece Kristīne Veģere.