Vai koku ciršana noteiktās mēness fāzēs patiešām ietekmē kokmateriālu īpašības? Jautā Aivars L.

Balstās uz pieredzi

“Esmu amatnieks, un amatnieki zināšanas ir ieguvuši caur citu un savu pieredzi, nododot to no paaudzes paaudzē daudzu tūkstošu gadu garumā. Savukārt zinātnieki dabā esošās norises apstiprina ar zinātniskām metodēm. Piemēram, visi zina, ka uguns ir karsta, taču tikai tad, kad radīja termometru, mēs uzzinājām, cik karsta tā ir,” skaidro Latvijas Amatniecības kameras meistars Tālis Sala.

Daudz pamācību un zināšanu ir mūsu pašu tautasdziesmās: “Netīšām es nocirtu sava tēva ozoliņu, no celmiņa bungas daru, no zariņa stabulīti, no tā paša viduklīša bitītei namu daru.”

Cilvēcei ir arī bagāta pieredze koku ciršanā, kuras pareizība ir apstiprinājusies praktiski, piemēram, pāļi zem Rīgas vai pāļi, uz kuriem uzcelta Venēcija. Šie nocirstie koki ir spējuši saglabāt savas īpašības cauri gadsimtiem.

Svarīgs var būt arī zvaigznājs

Cilvēki gadu simteņu, pat tūkstošu laikā ir ievērojuši un piefiksējuši, kā mainās koka īpašības atšķirībā no brīža, kad tas tiek nocirsts. Turklāt, lai iegūtu koksni ar noteiktām īpašībām, svarīga ir ne tikai mēness fāze, bet pat zvaigznājs.

Piemēram, literatūrā minēts, ka Venēcijā izmantotie pāļi cirsti pēdējās divās marta dienās, taču tikai tad, ja valdošais bijis Zivju zvaigznājs. Šāda situācija nav piedzīvojama katru gadu.

Savukārt koks maizes lizei, lai tā spētu pretoties ugunij, cērtams marta pēdējā dienā pēc saules rieta. Tāpat šajā laikā cērtami koki alpīnistu mājiņām.

Jānoķer prāva īpašību buķete

Kokiem, ko cērt, piemēram, guļbūvēm, ir vajadzīgs noteiktu koksnes īpašību kopums, kas atbilst mēbeļu kvalitātei. Nepieciešams, lai baļķi mazāk plaisātu, lai mazāk ruktu, lai būtu izturīgi pret koksnes trupēšanu un citām sēnēm.

Jānoķer prāva īpašību buķete, un te vairs nevar runāt par konkrētām stundām, bet gan par laiku, kad iegūstams kāds vidējs īpašību kopums.