Vai tikai tas nav ieprogrammēts vecais labais komunisma vienlīdzības un ziedošanās “aromāts” vai varbūt kādas cilvēka interpretētas reliģijas ietekme par “pēdējā sava otram atdošanu”?

Kas mēs esam, un kas mūs definē? Vai tas, ko citi domā un redz par mums? Vai garīgie skolotāji, dziednieki, visi, kas šo lasām, apzināmies savu spēju, ieguldījuma, nozīmības vērtību? Vai to, ko mācām, nododam tālāk un dziedinām, pielietojam arī paši savā ikdienā?

Cik patiesi esam pret sevi, un cik ļoti ticam savām spējām? Vai tik ļoti, lai palīdzētu primāri sev? Vai mēs ietu pie skaistumkopšanas speciālista vai fitnesa trenera, ja speciālists pats nereprezentētu savu jomu ar savu ikdienu?

No laika gala vairākumā pasaku filmu ļaunās raganas parādītas skaistas un jaudīgas, turpretī vecās, labās sirmmāmiņas – kā vienīgās dziednieces un labdares, iekodējot, kā jāizskatās labajam un kā – ļaunajam. Vai varam saņemt garīgu vadību un atbalstu, ja paši ikdienā nepielietojam savas spējas un mūsu ikdiena atspoguļo maz no tā, ko nododam? Viss ir iespējams, taču mani personīgi tas pārāk neiedvesmo, jo tas ir, manuprāt, vieglākais ceļš. Iemācīties dzīvē apvienot materiālo un garīgo, spēt pielietot gan garīgās mācības, gan dot spēku, enerģiju, dziedinājumus sev un citiem, gan arī vienlaikus dzīvot fiziski veselīgu, piesātinātu, skaistu un interesantu Zemes dzīvi – tas ir jāmāk! Vai to var izdarīt? VAR! Iesim uz priekšu pa solim, ar katru teikumu un vārdu tu saņemsi enerģētisku dziedinājumu un aktivāciju, kas palīdzēs palīdzēt sev.