Nav noslēpums, ka daudziem pat mūsdienās – ārkārtīgi straujās tehnoloģiju un medicīnas attīstības laikmetā – ir bail ieiet zobārsta kabinetā. Līdz ar to atliek vien spēt iedomāties, ko sajutuši ļaudis senatnē, kad pēkšņi sācis sāpēt zobs. Interesanti, kā gan tajos laikos ļaudis pārvarēja savas problēmas ar zobiem, un ko tieši zobu ārstēšanas manipulācijām izmantoja senie speciālisti?

Vispirms ar maziem rokas borīšiem

Sākumā var piebilst, ka arheologi savos izrakumos itin bieži atraduši ar I tūkstošgadi pirms mūsu ēras datētas cilvēku atliekas ar faktiski ideāliem zobiem, un tā tas saglabājies apmēram līdz 9. gadsimtam. Tas licis secināt, ka senatnē cilvēkiem tikai ļoti retos gadījumos nācies izjust zobu sāpes.

Tam varētu būt pietiekami racionāls izskaidrojums: seno cilvēku ikdienas pārtiku veidoja svaigi dārzeņi un rupja barība, kas nodrošināja pietiekami efektīvu smaganu masāžu. Tajā laikā cilvēku rīcībā nebija cukura un vispār nekādu saldumu, kuru lietošana uzturā, kā zināms, ļoti nelāgi iedarbojas uz zobu emalju, spējot to pilnībā sagraut. Turklāt senajos laikos cilvēki dzīvoja neticami īsu mūžu, proti, akmens laikmetā tie bija vidēji 20–25 gadi, un tas arī mūsdienās ir laiks, kurā ne gluži visiem paspēj sabojāties zobi, arī ar visu pārmērīgo saldumu lietošanu kopš bērnības.