7. oktobris vēsturē un senās avīzēs. Lata devalvācijas sekas

1936. gada 7. oktobrī. Pirms 90 gadiem finanšu ministrs Ludvigs Ēķis uz apspriedi aicināja Latvijas rūpniecības un saimniecības vadošās personības.

Mērķis bija apspriest pirmo iespaidu, kādu atstājis pirms vairāk nekā nedēļas – 28. septembrī – Kārļa Ulmaņa autoritārās valdības lēmums devalvēt latu, atraisot no zelta kursa un piesaistot Latvijas svarīgākās tirdzniecības partneres Lielbritānijas sterliņu mārciņai. Iepriekš viena mārciņa maksāja 15,58 latus, bet pēc 28. septembra jau 25,22 latus. Mērķis bija vienkāršot finanšu regulēšanas administratīvo sistēmu un uzlabot Latvijas uzņēmēju eksporta izredzes, sabalansējot tās ar pastāvīgi augošo importu. Pirms lata devalvācijas, cik noprotams, padziļinātas diskusijas ne ar rūpniekiem, ne tirgotājiem nebija notikušas. "Eksporta rūpniecība, bez šaubām, ir ļoti apmierināta ar pārgrozīto stāvokli, bet arī tai kā no finieru rūpniecības puses tika apspriedē aizrādīts, esot zināmas grūtības, jo paši eksportieri tagad it kā savā starpā konkurējot un nositot cenas ārzemēs saviem ražojumiem," sanāksmē runāto atreferēja "Jaunākās Ziņas". Tika konstatēts, ka lata piesaiste mārciņai radījusi papildu grūtības uzņēmējiem, kuri uztur darījumus ar Vāciju. No nozarēm visvairāk izrādījās skarta vilnas rūpniecība, kur ārzemēs iepirktās izejvielas un ražošanai nepieciešamais veidoja ap 50%. Kokvilnas un zīda rūpniecībai tie bija 40%, gumijas ražošanā 20%. Savukārt kosmētikas jomā uzņēmēji grasījās savus iepirkumus pārorientēt uz Franciju, jo darījumos ar to mārciņai piesaistītais lata kurss nu bija izdevīgāks. Ēķis brīdināja, ka rūpniekiem turpmāk jārēķinās ar spēcīgāku konkurenci un mazliet mazāku valsts aizsardzību, "kaut rūpniecība var sagaidīt pretimnākšanu no mūsu bankām kredītu ziņā un ārzemju izejvielu salētināšanā tur, kur līdz šim varbūt ir bijušas pārāk augstas muitas un kur vietējai rūpniecībai nebūtu panesama stingrāka konkurence ar konkurējošo ārzemnieku". Valdība pieprasīja uzņēmējiem uzturēt līdzšinējās cenas, tomēr ilgtermiņā lata devalvācija izraisīja loģisku cenu celšanos un banku ieguldījumu devalvāciju. Pēc 1936. gada pasākumiem iedzīvotāji, vēloties nodrošināties, sāka pastiprināti uzkrāt un noglabāt sudraba monētas. Īpaši pieclatniekus. Drīz pēc Otrā pasaules kara sākuma, 1939. gada 12. septembrī, Latvija, baidoties ekonomisko satricinājumu, atbrīvoja latu no vērtībā krītošās mārciņas. Toreiz valūtas stabilizācijas pasākumi valstij izmaksāja 3,8 miljonus latu, kurus sedza, pārdodot daļu valsts zelta.

Ko avīzes rakstīja pirms 100 gadiem

"Zemgales Balss", 1926. gada 7. oktobrī

Taurkalne. Kurpes aiznesušas jaunkundzi. Šejienes A. mājās kalponei Šautniecei nozudušas mīklainā kārtā kurpes. Aizdomas krita uz kādu kaimiņu kalponi Olgu. Tā uzaicināta uz ballīti, bet viņai nebijis kurpju, kāpēc atteikusies. Vēlāk tomēr redzēta ejam uz balli ar kurpēm kājās. Lietu izmeklējot, noskaidrojies, ka minētā Olga kurpju pazušanas vakarā bijusi A. mājās, kur tad, kā liekas, nejauši gadījies iekāpt svešās kurpēs, un tās tad viņu aiznesušas papriekš uz balli, bet vēlāk pāri visiem kalniem projām, jo, kad sāka pēc viņas meklēt, izrādījās, ka tā papriekš pārgājusi uz Bauskas un vēlāk uz Rīgas apriņķi. Pazudušo kurpju vērtība Ls 20. Ievērojamas tās tai ziņā, ka aiznesušas brašo Olgu, ka ne pēdu tai vairs nevar sadzīt. Gluži kā septiņjūdžu zābaki.