8.9 °C
1876. gada 13. oktobrī. Pirms 150 gadiem Pierīgas Mazjumpravmuižā, tirgotāja ģimenē kā Antonija Sofija Meldere-Millere piedzima 20. gadsimta pirmās puses literāte, politiskās jomas un sieviešu tiesību aktīviste Ivande Kaija – šo literāro segvārdu viņa pieņēma 1913. gadā jau kā populārā mediķa Fēliksa Lūkina dzīvesbiedre.
Ivande Kaija latviešu presē ir pirmā sieviete ievadrakstu autore. "Viņu var uzskatīt par vienu no pirmajām eiropeiska vēriena latviešu sievietēm, kas pirms savas literārās darbības uzsākšanas nodevās plašām studijām un savas personības izkopšanai. 1910.–1913. gadā viņa apceļo Rietumeiropu, studē filozofiju Bernē, vēlāk Leipcigā un Sorbonnā, kā arī apmeklē žurnālistu skolu Parīzē," pēc rakstnieces aiziešanas 1942. gadā atzīmēja laikabiedre un literāte Paula Balode. Vācu okupācijas apstākļos aiz kadra palika fakts, ka Īvande Kaija jeb Tonija Lūkina bija pārliecināta Latvijas valsts patriote un demokrātiskās iekārtas piekritēja. Latvijas neatkarības pirmajos gados viņa strādāja Ārlietu ministrijas Informācijas nodaļā, darbojās Sieviešu palīdzības korpusā un vadīja tā izveidoto Zelta fondu, kura uzdevums bija ziedojumu kārtā vākt līdzekļus un vērtslietas Latvijas finansiālā pamata veidošanai. Jāatzīmē, ka Ivande Kaija prata vācu, franču, krievu, angļu, itāļu, latīņu valodu un latviešu preses izdevumos ar publicistiku nodarbojās kopš 1910. gada. Viņas debijas romāns "Iedzimtais grēks" (1913) sabiedrībā tika uztverts kā sensācija, jo tam laikam šķita pārāk feministisks, erotisks, ar drosmīgiem vīrieša un sievietes attiecību attēlojumiem. Tik atklāti nebija rakstījusi pat Aspazija, kuru autore uzskatīja par piemēru. Citi romāni ir "Sfinksa", "Jūgā" un pēdējais – vēsturiskais "Dzintarzeme", kas iznāca 1921. gadā, bet palika autores tā arī līdz galam nenoslīpēts un nepabeigts. Rakstniecei tapušas arī vairākas lugas, stāsti un noveles. No vēsturnieku viedokļa vērtīgākās tomēr ir Ivandes Kaijas dienasgrāmatas par 1911.–1921. gadu, īpaši tā daļa, kas attiecas uz valstiskuma sākumiem.
Emocionālā un daudzpusīgā Ivande Kaija darbojās, sevi nežēlojot. Sekas bija pārpūle un insults 1921. gada 7. aprīlī Valmierā, kur viņa ieradās, lai uzstātos ar priekšlasījumu "Par sabiedriskiem un tikumiskiem dienas jautājumiem". Atlikušo mūža daļu rakstniece pavadīja, būdama daļēji paralizēta, bez dzirdes un runas spējām. Saziņa ar apkārtējiem notika, rakstot ar kreiso roku. Publiskajā apritē viņa vairs neparādījās. 1941. gada Ziemassvētku vakarā Ivandi Kaiju vācu okupētajā Rīgā, ceļā uz veco Sv. Ģertrūdes baznīcu pārejot ielu, notrieca automašīna. Viņa nomira Rīgas pilsētas 1. slimnīcā 1942. gada 2. janvārī.
Ko avīzes rakstīja pirms 100 gadiem
"Brīvā Tēvija", 1926. gada 13. oktobrī
Laika ziņas radiofonā divreiz dienā. Ar šo nedēļu Rīgas radiofons noraida pa radiofonu saviem abonentiem vētras brīdinājumus, kā arī ziņas par nākošā dienā gaidāmo laiku arī plkst. 12.30 dienā. Līdz šim šīs ziņas noraidīja tikai vakaros. Gaidāmo laiku un vētras brīdinājumus sniegs pēc meteoroloģiskā pareģojuma no tā paša rīta laika kartes. Meteoroloģiskais birojs aizrāda, ka laika pareģojums, kuru noraida plkst. 12.30 dienā, dažos gadījienos nesakrīt ar vakarā sniegto prognozi strauju ciklonu pārvietošanās dēļ. Vakarā sniegtā laika prognoze uzskatāma par pareizāku.
Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, X, Bluesky, Draugiem, Threads vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu.
Pieraksties LASI.LV redaktora vēstkopai šeit.
Pieraksties vēstkopai un divas reizes nedēļā saņem padziļinātu LASI.LV galvenā redaktora aktuālo ziņu, kompetentu viedokļu un interesantāko interviju apkopojumu.
Ko tu saņemsi:
- Daudzveidīgus komentārus un kompetentus Latvijas Mediju žurnālistu un autoru viedokļus par aktuālo
- Ekspertu komentārus par dažādiem praktiskiem, noderīgiem tematiem
- Aizraujošus materiālus par vēsturi, psiholoģiju, kultūru
- Gata Šļūkas karikatūru
- Tavā e-pasta kastītē katru ceturtdienu
1876. gada 13. oktobrī. Pirms 150 gadiem Pierīgas Mazjumpravmuižā, tirgotāja ģimenē kā Antonija Sofija Meldere-Millere piedzima 20. gadsimta pirmās puses literāte, politiskās jomas un sieviešu tiesību aktīviste Ivande Kaija – šo literāro segvārdu viņa pieņēma 1913. gadā jau kā populārā mediķa Fēliksa Lūkina dzīvesbiedre.
Ivande Kaija latviešu presē ir pirmā sieviete ievadrakstu autore. "Viņu var uzskatīt par vienu no pirmajām eiropeiska vēriena latviešu sievietēm, kas pirms savas literārās darbības uzsākšanas nodevās plašām studijām un savas personības izkopšanai. 1910.–1913. gadā viņa apceļo Rietumeiropu, studē filozofiju Bernē, vēlāk Leipcigā un Sorbonnā, kā arī apmeklē žurnālistu skolu Parīzē," pēc rakstnieces aiziešanas 1942. gadā atzīmēja laikabiedre un literāte Paula Balode. Vācu okupācijas apstākļos aiz kadra palika fakts, ka Īvande Kaija jeb Tonija Lūkina bija pārliecināta Latvijas valsts patriote un demokrātiskās iekārtas piekritēja. Latvijas neatkarības pirmajos gados viņa strādāja Ārlietu ministrijas Informācijas nodaļā, darbojās Sieviešu palīdzības korpusā un vadīja tā izveidoto Zelta fondu, kura uzdevums bija ziedojumu kārtā vākt līdzekļus un vērtslietas Latvijas finansiālā pamata veidošanai. Jāatzīmē, ka Ivande Kaija prata vācu, franču, krievu, angļu, itāļu, latīņu valodu un latviešu preses izdevumos ar publicistiku nodarbojās kopš 1910. gada. Viņas debijas romāns "Iedzimtais grēks" (1913) sabiedrībā tika uztverts kā sensācija, jo tam laikam šķita pārāk feministisks, erotisks, ar drosmīgiem vīrieša un sievietes attiecību attēlojumiem. Tik atklāti nebija rakstījusi pat Aspazija, kuru autore uzskatīja par piemēru. Citi romāni ir "Sfinksa", "Jūgā" un pēdējais – vēsturiskais "Dzintarzeme", kas iznāca 1921. gadā, bet palika autores tā arī līdz galam nenoslīpēts un nepabeigts. Rakstniecei tapušas arī vairākas lugas, stāsti un noveles. No vēsturnieku viedokļa vērtīgākās tomēr ir Ivandes Kaijas dienasgrāmatas par 1911.–1921. gadu, īpaši tā daļa, kas attiecas uz valstiskuma sākumiem.
Emocionālā un daudzpusīgā Ivande Kaija darbojās, sevi nežēlojot. Sekas bija pārpūle un insults 1921. gada 7. aprīlī Valmierā, kur viņa ieradās, lai uzstātos ar priekšlasījumu "Par sabiedriskiem un tikumiskiem dienas jautājumiem". Atlikušo mūža daļu rakstniece pavadīja, būdama daļēji paralizēta, bez dzirdes un runas spējām. Saziņa ar apkārtējiem notika, rakstot ar kreiso roku. Publiskajā apritē viņa vairs neparādījās. 1941. gada Ziemassvētku vakarā Ivandi Kaiju vācu okupētajā Rīgā, ceļā uz veco Sv. Ģertrūdes baznīcu pārejot ielu, notrieca automašīna. Viņa nomira Rīgas pilsētas 1. slimnīcā 1942. gada 2. janvārī.
Ko avīzes rakstīja pirms 100 gadiem
"Brīvā Tēvija", 1926. gada 13. oktobrī
Laika ziņas radiofonā divreiz dienā. Ar šo nedēļu Rīgas radiofons noraida pa radiofonu saviem abonentiem vētras brīdinājumus, kā arī ziņas par nākošā dienā gaidāmo laiku arī plkst. 12.30 dienā. Līdz šim šīs ziņas noraidīja tikai vakaros. Gaidāmo laiku un vētras brīdinājumus sniegs pēc meteoroloģiskā pareģojuma no tā paša rīta laika kartes. Meteoroloģiskais birojs aizrāda, ka laika pareģojums, kuru noraida plkst. 12.30 dienā, dažos gadījienos nesakrīt ar vakarā sniegto prognozi strauju ciklonu pārvietošanās dēļ. Vakarā sniegtā laika prognoze uzskatāma par pareizāku.
Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, X, Bluesky, Draugiem, Threads vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu.
Pieraksties LASI.LV redaktora vēstkopai šeit.
Pieraksties vēstkopai un divas reizes nedēļā saņem padziļinātu LASI.LV galvenā redaktora aktuālo ziņu, kompetentu viedokļu un interesantāko interviju apkopojumu.
Ko tu saņemsi:
- Daudzveidīgus komentārus un kompetentus Latvijas Mediju žurnālistu un autoru viedokļus par aktuālo
- Ekspertu komentārus par dažādiem praktiskiem, noderīgiem tematiem
- Aizraujošus materiālus par vēsturi, psiholoģiju, kultūru
- Gata Šļūkas karikatūru
- Tavā e-pasta kastītē katru ceturtdienu
