Labs paredzētājs ir spējīgs izmantot savu iztēli, lai no trigrammām radītu stāstu.

Šo metodi cilvēki mācās gadiem, un skaidrs, ka to neapgūsi, izlasot vienu rakstu. Bet varbūt tas ieinteresēs pētīt tālāk? Varbūt šis kļūs par jaunu instrumentu tavā arsenālā?

Kopš Lielā Sprādziena laikiem Universs mainās ikkatru brīdi. Vienas pārmaiņas rosina nākamās, un mēs redzam nebeidzamu pārmaiņu secību. Nekas nav nemainīgs, pat patiesība. Visas lietas mainās laikā un telpā, visas idejas mainās laikā un telpā. Pārmaiņas un reakcija uz pārmaiņām noved pie iznākuma. Iznākums savukārt var būt labs vai slikts atkarībā no novērotāja subjektīvā skatpunkta.

Piemērošanās pasaules pārmaiņām ir veids, kā sugas izdzīvo un vairojas. Pārmaiņu izzināšana – iemeslu, seku vērtēšana un reaģēšana uz pārmaiņām, lai iegūtu iespējami labāko iznākumu, – ir tas, ko cilvēki ar lielām pūlēm centušies sasniegt laiku laikos. Seno laiku Ķīnā šīs idejas tika pārbaudītas un dokumentētas. Tās tika rakstītas uz orākulu kauliem, bruņurupuču čaulām, vēlākos laikos arī uz bronzas priekšmetiem, zīda tīstokļiem un papīra. Šis zināšanu kopums ir pazīstams kā “I-dzin” jeb “Pārmaiņu grāmata”.

Līdz mūsdienām saglabājusies Wen Wang un dēla 1130.–1100. gadā p. m. ē. rakstītā versija “Zhou Yi” jeb “Džou dinastijas pārmaiņas” – tā ir grāmata, kas pati par sevi satur pārmaiņas. Dažiem cilvēkiem tā ir paredzēšanas grāmata, citiem tā ir grāmata, kas satur absolūtu filozofiju. Nav nozīmes, kā uz to skaties vai kāda tā šķiet – tā vienkārši ir lieliska grāmata. Vienalga, vai tā būtu metafizikas vai filozofijas grāmata, tā piedāvā ieteikumus un padomus cilvēkiem, kas to izmanto.