Droši turpiniet “laimīgi baidīties” un mīlēt izdomātos ļaundarus, ja vien spējat reālajā dzīvē uzvesties pilnībā normāli un sabiedrībai pieņemami.

Kāds no dāņu pētnieku veikumiem apliecinājis: cilvēkus ar psihopātiskiem vai narcistiskiem vaibstiem vairāk piesaista visu iespējamo veidu tā dēvētie superļaundari un ievērojami mazāk – augstas morāles pozitīvie varoņi. Vismaz tā tas ir patērnieciskā posta skartajā Rietumu sabiedrībā. Pētnieki izvirzījuši pieņēmumu, ka cilvēkiem piemītošā nosliece burtiski iemīlēt izdomātus ļaundarus saistīta ar to, ka viņiem pašiem piemīt tā dēvētā personības tumšā puse. Un daudz kas liecina, ka šī teorija jau vairs nav nekāda teorija, bet gan absolūta realitāte.

Dāņu pētnieki jautā: vai jūs uzskatāt, ka vēstījumā par Betmenu vis­interesantākais personāžs ir Džokers; jūs saprotat darbā “Psiho” savu māti nogalinājušā Normana Beitsa motivāciju; skatoties “Zvaigžņu karus”, jūs allaž cerat, ka Dārtam Veideram izdosies īstenot apvērsumu Galaktiskajā impērijā, un tamlīdzīgi? Un paši faktiski arī skaidrojoši atbild: tādā gadījumā, visdrīzāk, jums piemīt vairāk “tumšo” psiholoģisko iezīmju nekā citiem ļaudīm.

Attiecīgajā pētījumā bija iesaistīti 1805 brīvprātīgie dalībnieki – aptuveni uz pusēm vīrieši un sievietes, un tajā pētnieki noskaidroja, vai nosliece burtiski iemīlēt izdomātos ļaundarus atsevišķiem cilvēkiem patiešām saistīta ar to, ka viņiem pašiem ir personības tumšā puse. Kā jau iepriekš pausts, pētnieki uzskata, ka šī teorija izrādījusies pilnībā pamatota. Viens no pētījuma vadošajiem autoriem Jenss Kjeldgārds-Kristiansens, kurš pārstāv Orhūsas universitātes komunikāciju un kultūras katedru, paudis, ka cilvēki ar tumšām rakstura iezīmēm ievērojami labvēlīgāk izturas pret izdomātiem ļaundariem praktiski visos parametros, kurus aplūkoja pētījuma ietvaros. Šie tēli viņiem šķiet simpātiski, viņi par tiem interesējas un labāk saprot tos.