Lielākajai daļai mednieku vasaras sākumā prātu nodarbina āžu medības. Taču jau kādu laiku atkal ir iespēja nodoties bebru medībām. 15. jūlijs ir tas datums, kad Latvijas Medību likums atļauj pievērsties šo lielo grauzēju populācijas apsaimniekošanai medījot.
Taču ir atšķirība no medībām ziemas un pavasara mēnešos kopš brīža, kad augu valsts pārņēmusi gan sauszemi, gan ūdenstilpes. Apskatīšu, kā pamanīt bebru, pirms viņš pamana mednieku, vasaras aizaugušajos ūdeņos. Kā tikt līdz medījumam, kad niedru un kalmju sienas slejas krietni pāri mednieka galvai? Protams, no kažokādas viedokļa vasara nav tas labākais laiks medībām, bet, ja jānovērš postījumi, medniekam nekas cits neatliek kā bebru medīt.
Jāatceras, ka šie dzīvnieki mēdz dzīvot ūdenī, bet parasti barojas uz sauszemes. Patiesībā viņu galvenais barības avots ir ārpus ūdens, tāpēc jāmēģina tos pamanīt laikus un sagaidīt savu iespēju uz sauszemes, kur tie barojas. Jāņem vērā, ka vasara ir savā ziedonī un ka ievērot un arī veiksmīgi izšaut ir daudz grūtāk nekā agrā pavasarī. Tomēr šāviens ūdenī nešķiet laba ideja arī no rikošeta iespējamības skatupunkta. Nesekmīga trāpījuma gadījumā lode var atsisties pret ūdens virsmu un doties nezināmā virzienā, kas gan vairāk attiecas tieši uz gludstobra ieroci. Vēl jo vairāk, ja medniekam līdzi nav labi apmācīta medību suņa vai ārkārtīgi nepārvarama vēlme nopeldēties pašam, labāk tomēr paciesties un sagaidīt sekmīga šāviena iespēju, kaut kur no niedrāja brīvā vietā uz sauszemes.
Lai iemācītos medīt bebrus, ir jāpraktizē, krājot pieredzi un medījot kopā ar pieredzējušajiem medniekiem. Bebri ir ļoti vērīgi un gudri. Viņi dzīvo kolonijās un izmanto ožu un dzirdi kā aizsardzības mehānismus. Lai palielinātu veiksmīgu medību iespējamību, ir svarīgi iemācīties to uzvedību un būt disciplinētam, tos medījot.