13.3 °C
Sestdien, 31. augustā, apritēja 30 gadi, kopš tika pabeigta Krievijas Federācijas bruņoto spēku izvešana no Latvijas – 1994. gada 31. augustā Krievijas kā agrākās PSRS tiesiskās pēcteces okupācijas armijas pārstāvji pameta Latvijas teritoriju.
Piektdien, atzīmējot šā notikuma gadadienu, Rīgas pilī notika īpašs pasākums, kurā piedalījās bijušās amatpersonas – diplomāti, aizsardzības un iekšlietu resora pārstāvji, kuri sniedza būtisku ieguldījumu Krievijas okupācijas armijas izvešanā no Latvijas teritorijas.
"Kamēr šeit, Latvijā, atradās okupācijas varas – Krievijas Federācijas – karaspēks, tikmēr ne patiesa neatkarība bija iespējama, ne arī mūsu ceļš pievienoties Eiropas Savienībai un NATO," pasākumā teica Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs, atgādinot arī to, ka "tas ceļš nebija tik vienkāršs un tik skaists, kā varbūt tagad liekas".
"Tā arī bija viena ļoti plaša, varbūt skarba iekšpolitiska diskusija. Vienmēr likās, ka var paprasīt vairāk, var izdarīt vairāk. Bet
neaizmirsīsim, ka pats galvenais un pats būtiskākais stratēģiskais mērķis bija, lai pēc iespējas ātrāk Krievijas armija aizietu no Baltijas valstīm.
[..] Kas būtu, ja vēl pirms 10–20 gadiem Latvijas teritorijā atrastos kaut vai tas pats Skrundas lokators vai Liepājas jūras spēku bāze? Es domāju, ka mums īpaši daudz diskutēt nevajadzētu. Visticamāk, jau mēs šīs pils Baltajā zālē šodien netiktos un šo notikumu nesvinētu," prezidents sacīja, atgādinot Krievijas rīcību vēlāk Ukrainā. "Karstajos strīdos bija daudz diskusiju: cik lielā mērā saglabāt Skrundas lokatoru, ko darīt ar militārajiem pensionāriem? Vēl joprojām ir un būs daudz un dažādu viedokļu par to, cik varēja un cik nevarēja panākt, kā vajadzēja vai nevajadzēja piekāpties. Bet tas, ko es gribu teikt – tā laika mūsu valsts vadītāji – Valsts prezidents Ulmaņa kungs, Ministru prezidents Birkava kungs, ministri, Saeimas deputāti –, kuri pieņēma šos lēmumus diezgan karstās cīņās, manuprāt, izdarīja stratēģiski pareizāko lēmumu, kas arī šobrīd pozitīvi ietekmē mūsu valsts kopējo stratēģisko virzību."
Jāatgādina, ka saskaņā ar Latvijas un Krievijas toreiz noslēgto līgumu, Latvijā palika 22 320 Krievijas armijas pensionāru un viņu ģimenes.
Kā atzīmē eksperti, vārds "pensionārs" ir maldinošs, jo daļa virsnieku vēl nebija sasnieguši 50 gadu vecumu. Viņu vidū bija gan bijušie armijas izlūkošanas un pretizlūkošanas daļu speciālisti, gan politisko pārvalžu ideoloģiskie darbinieki, gan speciālo uzdevumu un desanta vienību karavīri.
"Es domāju, ka līgumu paketē par Krievijas armijas izvešanu, ko parakstījām 1994. gada 30. aprīlī, šī bija vissmagākā lieta ar vistālejošākajām sekām," intervijā "lvportals.lv" tagad teicis tiesību zinātņu doktors, pirmais atjaunotās valsts aizsardzības ministrs Tālavs Jundzis. "Toreizējais premjerministrs Valdis Birkavs tiem, kuri iebilda, teica: "Ko jūs uztraucaties, tie taču ir cilvēki jau lielā vecumā, agrāk vai vēlāk nomirs, un viss būs kārtībā!" Tomēr liela daļa atvaļināto militārpersonu bija vecumā ap 50 gadiem, un tās vēl vairākus gadus spēja aktīvi darboties. Trakākais, ko toreiz, iespējams, pietiekami neņēmām vērā – viņi Latvijā savus bērnus un mazbērnus audzināja pēc tās pašas ideoloģijas, kurai padomju laikā kalpoja. Domāju, vairums attiecīgi noskaņoto cilvēku nāk tieši no militārajiem pensionāriem, kuri kopā ar ģimenēm Latvijā 1994. gadā palika ap 100 tūkstošiem. Vai mēs varējām to nepieļaut? Latvija 90. gados pret Krieviju bija kā skudriņa pret ziloni. Lai to iekustinātu, nepieciešams otrs tāds pats zilonis, kāds sarunās ar Krieviju bija ASV jautājumā par Skrundas lokatora likvidēšanu.
Latvijai vienai pašai bija gandrīz bezcerīgi iekustināt starptautisko sabiedrību atbalstīt Krievijas armijas izvešanu, kur nu vēl jautājumu par militārajiem pensionāriem vai armijas nodarīto zaudējumu atlīdzināšanu.
Tas mums prasītu milzīgas pūles un laiku, nezinot, vai tam būtu rezultāts."
Bijušais Valsts prezidents Guntis Ulmanis intervijā LTV tagad arī teic: "Atzīstot, ka tās militārpersonas par daudz palika Latvijā... Tas ir jāatzīst, tas bija kompromiss, un uz to mēs gājām. Tas, ko mums Eiropas Savienība, NATO vai pārējās valstis solīja, tas daudzkārt atsver šo jautājumu."
