1924. gada 9. aprīlī. Pirms 100 gadiem Kara tiesa Rīgā izskatīja par skandalozu uzskatītu lietu pret Latvijas armijas Kurzemes divīzijas štāba kapteini, Lāčplēša Kara ordeņa kavalieri Martu Menteli, 1. Liepājas kājnieku pulka kapteini Albertu Jankavu un Kurzemes divīzijas štāba kara ierēdni Vili Šmitu.

Visus trīs apsūdzēja par Saeimas deputātu, sociāldemokrātu Kārļa Gulbja un Paula Lejiņa aizskaršanu. Incidents bija noticis naktī uz 1923. gada 21. decembri Liepājas–Rīgas vilcienā. Apsūdzības raksts vēstīja: "Vilcienā brauca apsūdzētie, kā arī četri Saeimas deputāti: P. Lejiņš, K. Gulbis, Oto Nonācs un Eduards Grantskalns. Sociāldemokrātu deputāti bija ieņēmuši vietu atsevišķā kupejā. Mentels, raustīdams pie durvju kliņķa, iegāja kupejā un paskaidroja, ka vilcienā neesot vietas un jāstāvot kājās. Kupejā tas laida Gulbim sejā dūmus, uzvedās piedauzīgi un ienesa kupejā pēc tam savu mēteli. Vēlāk ienāca arī Jankavs un sāka nolamāt sociāldemokrātus. Kad iebraukšot Lietuvas teritorijā, tad izsviedīšot abus deputātus pa logu. Abi virsnieki bija iereibuši. Mentels izņēma revolveru un pagrieza to pret Lejiņu, kurš saķēra ieroci, pagriezdams to pret griestiem. Ienāca konduktors un pārveda abus deputātus guļamvagonā. Abi virsnieki dauzījušies pret guļamvagona logiem un koridorā apvainojuši policijas uzraugu Paegli. Mentels minis tam uz kājām, uzaicinādams Jankavu "smērēt" policistam. Šmits arī bija iereibis un taisīja par Gulbi un Lejiņu kodīgas piezīmes. 

Reņģes stacijā norībēja šāviens, kuru, kā domājams, izšāvis Mentels." Jāpiebilst, ka Mentelis izšaujot bija pats sevi viegli ievainojis kājā. 

Apsūdzētie deputātu aizskaršanā sevi par vainīgiem neatzina. Kara tiesa Mentelim un Jankavam piesprieda divas nedēļas virssardzē, bet Šmitu attaisnoja. Politisko nianšu dēļ Latvijas sabiedrībā notikušais tika uztverts dažādi. Kapteinis Mentelis bija labs un pieredzējis karavīrs, bet, pēc visas spriežot, karā pārdzīvotā stresa dēļ viņam bija problēmas ar alkoholu. Aprīļa sākumā viņš bija paspējis iekulties vēl vienā ķezā, reibumā neglaimojoši izrunādamies par Kurzemes divīzijas komandieri, pulkvedi Rūdolfu Bangerski. Arī par to viņu gaidīja tiesa. Tā paša 1924. gada maijā Martu Menteli no armijas atvaļināja. Civilajā dzīvē iekārtoties viņš vairs neprata vai nespēja un 1926. gada 28. jūlijā savā dzīvoklī Liepājā, Ūliha ielā 14, nošāvās. Jāpiebilst, ka 1926. gada martā nošāvās arī Alberts Jankavs. Viņš gan no armijas padzīts netika un pašnāvības iemesls bija, kā uzskata, Jankava brāļa apsūdzēšana spiegošanā PSRS labā.

Latvija, 1924. gada 9. aprīlī

Dauguļi. Senču kapi. Piltiņa kalnā, kas atrodas Maz-Dzelzskalnu mājas robežās, bijusi latvju senču virsaiša pils, par ko "Latvijā" jau rakstīts. Šā pagasta loceklis, sirmgalvis J. Upīts, kurš visu mūžu te nodzīvojis, zin stāstīt, ka kalna ziemeļu pusē esot senču kapi. Pirms gadiem 50, kad viņš ganos gājis, vēl bijušas redzamas daudzas kapu kopas. Šai vietā jau sen lemeši skan. Izarti vairāki akmeņi, kuros iegravēts krusts. Šie krustakmeņi liek domāt, ka vecajam vīram taisnība. Vecos laikos zemnieka Piltiņa kalnu turējuši par svētu vietu un neesot tur lopus ganījuši. Bet nu vairs to netaupa.

Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, Twitter, Draugiem vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu.