1934. gada 4. aprīlī. Pirms 90 gadiem Latvijas sūtnis Maskavā Alfrēds Bīlmanis un PSRS ārlietu tautas komisārs Maksims Ļitvinovs vēl uz desmit gadiem pagarināja Latvijas–PSRS neuzbrukšanas līgumu, ko abas puses sākotnēji parakstīja 1932. gada 5. februārī un kas pēc ratifikācijas bija spēkā no tā paša gada 28. jūlija.

Reklāma

Vienlaicīgi par savu līgumu pagarināšanu parakstījās arī Igaunijas un Lietuvas sūtņi. Pēc formalitāšu nokārtošanas Latvijas–PSRS neuzbrukšanas līgums skaitījās spēkā līdz 1945. gada 31. decembrim. Pēc ceremonijas Ļitvinovs turēja runu, apgalvojot, ka "padomju valsts teritoriālus strīdus nepazīst" un "nekad nav prasījusi un nedomā prasīt" agrāk parakstītu līgumu revīziju. Pie līdzīgas retorikas pieturējās padomju prese, kas sludināja, ka neuzbrukšanas pakta pagarināšana atvēsināšot vispirms jau nacionālsociālistiskās Vācijas "imperiālistiskās tieksmes pārvērst Baltijas valstis par placdarmu pret Padomju Savienību". 

PSRS atbalstot Baltijas valstu neatkarību un nevēloties no tām "neko citu kā vien patiesa miera gribu". Latvijā tam visam labprāt ticēja.

Līguma pirmais pants vēstīja, ka puses "savstarpēji apņemas atturēties no jebkāda uzbrukuma viena pret otru, kā arī no jebkādiem varas darbiem, kas vērstos pret otras līdzējas puses teritoriālo integritāti un neaizskaramību vai politisko neatkarību, neievērojot to, vai tāds uzbrukums vai varas akts notiktu atsevišķi vai kopā ar citām valstīm, pieteicot vai nepieteicot karu". Neuzbrukšanas līgumu slēdza vispirms uz trim gadiem, bet pēc tam tas skaitījās automātiski pagarināts, ja neviena no līgumslēdzējām to neuzteica, iepriekš pusgadu pirms tam brīdinot. Līdzīgas vienošanās, vadoties no tābrīža politiskā izdevīguma, Maskava bija parakstījusi ar Igauniju, Lietuvu, Poliju un Somiju, tām nenojaušot, ka priekš Kremļa neuzbrukšanas līgumiem ir papīra vērtība, jo pamatuzdevums ir nepieļaut pret PSRS vērstu aizsardzības savienību veidošanos un nākotnē tos varēs pārkāpt, tiklīdz pavērsies izdevīga iespēja sagrābt kaimiņu teritorijas.

Liepājas Avīze, 1924. gada 4. aprīlī

Formas apģērbi meža resora darbiniekiem. Ministru kabinets apstiprinājis meža resora darbiniekiem sekojošas formas apģērbu: Svārki zilganpelēki ar pogām rindā, apkakle mežsargiem zili pelēka gaiši zaļos iekantējumos, citiem darbiniekiem no tumši zaļa tūka vai samta ar gaiši zaļiem iekantējumiem. Pogas balta metāla ar valsts ģerboni. Bikses un mēteļi tādas pat drēbes kā svārki. Cepurēm kareivjcepuru forma, virsdaļa zilipelēkas drēbes, aploki mežsargiem tumši zaļa tūka, citiem tādas pat krāsas samta ar balta metāla zariņa nozīmi.

Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, Twitter, Draugiem vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu.