1944. gada 7. jūnijā. Pirms 80 gadiem vācu okupētās Latvijas centrālais laikraksts "Tēvija" iznāca ar lielu virsrakstu "Sākusies šī kara izšķirīgā kauja" pirmajā lappusē.

Reklāma

Teksts vēstīja: "Invāzija naktī uz 6. jūniju kļuvusi par īstenību. Pretēji plašu aprindu uzskatiem, ka ienaidnieka invāzijas propaganda nav nekas cits kā tikai angļu un amerikāņu blefs un maldināšanas manevrs nolūkā saistīt frontē stipras vācu rezerves un atturēt tās no citām frontēm. Anglija un Savienotās Valstis tagad beidzot tomēr pakļāvušās Staļina prasībām un ievadījušas operāciju, kuras militāra nozīme visā šā kara gala iznākumā nav apšaubāma. Vakardienas pirmajās rīta stundās sākās pēc nedēļu ilgās nocietinājumu un satiksmes ceļu bombardēšanas ievadītais angļu un amerikāņu invāzijas uzbrukums Rietumeiropas piekrastē." 

Ar simtiem bumbvedēju uzlidojumiem vācu pozīcijām Ziemeļfrancijas piekrastē un pasaules vēsturē lielāko desantoperāciju "Overlord" bija pienākusi "D diena", 

kas nozīmēja otrās frontes atvēršanu pret nacistisko Vāciju Otrā pasaules kara gaitā. Sabiedrotie gan no jūras, gan gaisa Normandijā izsēdināja aptuveni 155 tūkstošus karavīru. Grandiozajā un ļoti riskantajā operācijā piedalījās karavīru vienības ne tikai no ASV, Lielbritānijas un tās domīnijām, bet arī no valstīm, kas atradās nacistu okupācijā, – Francijas, Beļģijas, Čehoslovākijas, Polijas, Norvēģijas, Nīderlandes, Grieķijas. Operāciju nodrošināja ap 7000 dažāda veida kuģu un desantlīdzekļu. Pirmajā dienā sabiedrotie kā ievainotos un kritušos zaudēja 12 tūkstošus vīru, kas bija daudzreiz vairāk, nekā pirmajās aizstāvēšanās kaujās zaudēja vācieši. Kaujas vietām izvērsās ļoti sīvas. Propaganda, protams, vēstīja, ka sabiedrotie tiekot un tikšot "satriekti" un viss noritot pēc plāna, jo pretinieka izsēšanās šajā vietā jau tikusi gaidīta. Taču tie bija meli, jo vāciešiem nebija spēka, lai atvairītu grandiozo desantu, un to nemaz negaidīja Normandijā. Pēc piecu dienu kaujām sabiedrotie ieguva 130 kilometru garu un līdz 30 kilometru dziļu piekrastes zonu, no kuras sāka iespiešanos kontinentā.

Latvijas Sargs, 1924. gada 7. jūnijā

Mākslinieku prāva. Rīgas apgabaltiesa iztiesāja 5. jūnijā apsūdzību pret "Ilustrētā Žurnāla" redaktoru un Latvijas Telegrāfa aģentūras direktoru R. Bērziņu. Prāvu bij cēlis R. Suta, kurš bij atradis apvainojumu par minētā žurnālā ievietotu kritiku par Sutas darbu "Nedzīvā daba". Bērziņš bij pievedis "Ilustrētā Žurnālā" nr. 50 no pagājušā gada 14. decembra franču mākslinieka Šanrē un Sutas gleznas reprodukcijas, piemetinādams, ka "kopēšanā tālāk iet vairs nevar". Glezna bij izstādīta Rīgas Mākslinieku grupas izstādē. Pēc lietas noskaidrošanas Bērziņu attaisnoja.

Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, Twitter, Draugiem vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu.