1934. gada 5. jūnijā. Pirms 90 gadiem pēc Kārļa Ulmaņa 15. maija apvērsuma turpinājās izmaiņas valsts aparātā, atbrīvojoties no demokrātiskas valsts institūcijām un visa ar to saistītā.

Reklāma

Šajā dienā jaunā valdība ar Ministru prezidenta Ulmaņa un tieslietu ministra Hermaņa Apsīša parakstu pieņēma noteikumus, saskaņā ar kuriem izbeidzama algu izmaksa likvidētās Saeimas deputātiem un atceļamas visas viņu priekšrocības. Lēmuma pirmais punkts vēstīja, ka atlikušās algas deputātiem izmaksājamas līdz mēneša beigām, tātad līdz 1. jūlijam, taču "deputātiem, kas notiesāti par noziegumiem vai smagiem noziegumiem, atalgojums nav izmaksājams". Tiem tautas priekšstāvjiem, kas atradās apcietinājumā, algas skaitījās apturētas "līdz viņu lietu noskaidrošanai". 

Lēmuma piektais punkts paziņoja, ka beigušās arī deputātu tiesības bezmaksas braucieniem izmantot valsts dzelzceļus un kuģus, kā arī "citas deputātu priekšrocības". 

Noteikumi stājās spēkā pasludināšanas dienā, 6. jūnijā, kad tos publicēja "Valdības Vēstnesī". Pēdējais 1934. gada Saeimas budžets izdevumos bija paredzējis 1,08 miljonus latu. Oficiāli deputāta atalgojums bija pieskaitāms valsts ierēdņa 1. kategorijai un veidoja 740 latus mēnesī, taču, tā kā ekonomiskās krīzes laikā bija ieviesti dažādi atvilkumi, reālā alga apvērsuma brīdī bija 566 lati mēnesī. Republikas laikos Saeimas deputātiem algas izmaksāja divreiz mēnesī. Ironiskā kārtā pēdējā parastā algas diena bija sakritusi ar 15. maiju, tas ir, Ulmaņa apvērsuma brīdi. Jāpiebilst, ka deputāti pēc atlaišanas turpināja saņemt pensijas.

Kas attiecas uz Saeimas kanceleju, tad tās likvidēšanas lēmumu pieņēma vēl 24. maijā, turklāt likvidēšanas procesu uzticēja pašam kancelejas direktoram Miķelim Cepurītim. Pakāpeniska atlaišana attiecās uz 43 kancelejas darbiniekiem – 19 ierēdņiem, 10 stenogrāfiem un 14 kalpotājiem. Tostarp Saeimas darbvedis Valdis Bumbēris tika apcietināts un uz vairākiem mēnešiem ieslodzīts koncentrācijas nometnē Liepājā. Nez kādēļ arestēja arī Saeimas šoferi.

Latvijas Vēstnesis, 1924. gada 5. jūnijā

Sunākste. Lopu apskati ar slaucēju konkursu 15. jūnijā Sunākstes Skujānos sarīko Augšzemgales sarkanraibo lopu audzēšanas biedrība. Apskatē rādīs apvidus pēckara lopkopības stāvokli. Apskatē jau pieteikti 56 liellopi un vairāki sīklopi. Govis visas stāvējušas zem pārraudzības un uzrāda ļoti labu ražību, lielākā daļa no tām ražojušas ap 300 stopu un vairāk piena tauku, neskatoties uz barības trūkumu pagājušā gadā. Apskates dienā attiecīgi speciālisti noturēs arī vairākus priekšlasījumus lauksaimniecībā un lopkopībā.

Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, Twitter, Draugiem vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu.