4. jūnijs vēsturē un senās avīzēs. Padoms latviešu kolonistiem

1884. gada 4. jūnijā. Pirms 140 gadiem kāds F. D. Šepskis "Baltijas Vēstnesī" atzīmēja: "Man šogad gadījies satikt daudz latviešu famīliju ceļojot uz Krievzemi, kā kurzemniekus, tā vidzemniekus, kuri dažāda iemesla dēļ atstāj savu tēviju, dodamies tālā Krievijā savu laimi meklēt.

Gājēji pa lielākai daļai bija apprecējušies kalpi, kuri uz manu vaicāšanu, kāpēc atstāj savu tēviju, atbildēja, ka saimnieki katru zemes stūrīti pārvēršot laukos, tā ka neesot vairs kur lopu ganīt, pieņemot tādēļ labāk puišus un meitas pie gatava galda, ne kā precētus ar lopiem. Nožēlojami ir tas, ka dažiem vaicājot, uz kuru pusi ceļo, vai sevīm kādu zināmu vietu jau iepriekš sev notaisījuši, ka ar drošību var turp iet dzīvot, atgadījās dažas famīlijas, kuras teicās iet par strādniekiem pie kaut kā, kas tik dod darbu. 

Kam Iekškrievijā kāda notaisīšana, noruna, tas lai cieši to liek vērā, ka viss tiek darīts uz noraksta, kas katru reizi apliecināms pie notārija jeb pie citām valdes iestādēm, ja negrib ciest skādes. 

Jau ar visu likumīgu norakstu reizēm atgadās saduršanās, kur dažreiz pie tiesām jāvazājas; kā nu tik vieglprātīgam būt. Tāpēc nav nekāds brīnums, ka dažreiz laikrakstos lasām, ka dažas latviešu vai igauņu famīlijas par nabagiem griežas atpakaļ. Nelieciet tādēļ vainu Iekškrievijai, to nonicinādami un Baltiju uzslavēdami, jo katrā zemē savi labumi, savi ļaunumi, bez ļaunuma nav nevienas zemes. Sakāms vārds saka: "Kad cilvēkam nelabi klājas, tad pa lielākai daļai paša vaina." Ir latvieši, tā igauņi, kuri dzīvo Iekškrievijā, lai pavaicā, cik daži nabadzīgi atstāja savu tēviju, lai apskatās tagad, cik daži tapuši par turīgiem vīriem. 

Tādiem, kuri nespēj rentēt, pirkt vai uz pusgrauda dabūt zemi, dodu padomu palikt tēvijā, jo Iekškrievijā nekur tādas algas strādnieki nedabū kā Baltijā. 

Dažas latviešu, tā igauņu famīlijas gājušas uz Pēterburgas un uz Novgorodas guberņām, daži jau kādus gadus tur uz dzīvi, bet, kā tur ievēroju, tad viņi pārtikšanas ziņā tur knapi. Dažam ne maize neuzaug, pat ar lopiem labi neveicas, jo tie bieži vien aiziet postā ar slimībām. Ne mazāk tur arī slimo cilvēki, kas caur to ceļas, ka tur neapredzami lieli purvi. Ziema tur vairākkārt ļoti auksta, vasara ļoti karsta un īsa. Tā lopi, tā cilvēki tur gauži tiek mocīti no odiem un mazām mušiņām dienu un nakti, ka nekur nav kur glābties."

Brīvā Zeme, 1924. gada 4. jūnijā

Uz sēkļa uzskrējis kuģis. Naktī uz 31. maiju Kolkas raga tuvumā Kurzemes piekrastē uzskrēja uz sēkļa Latvijas tvaikonis "Ziedonis". Uz viņa palīgā aicinājumu viņu no sēkļa novilkt nosūtīja no Ventspils ostas valdes tvaikoni "Rota"· Kamēr "Rota" ieradās notikuma vietā, "Ziedoni"' jau bija novilcis no sēkļa tvaikonis "Potrimps", kurš kopā ar "Ziedoni"' atradās ceļā uz Rīgu. Rīgā abi tvaikoņi ieradās 2. jūnijā.