1934. gada 31. maijā. Pirms 90 gadiem pēc Kārļa Ulmaņa 15. maija apvērsuma izveidotais jaunais ministru kabinets nolēma lauzt līgumu ar Vācijas uzņēmumu no Dortmundes "August Klönne" par tilta būvi pār Daugavu Daugavpilī.

Reklāma

Tilta celtniecībai jau labu laiku bija negatīva pieskaņa, jo, sākta 1930. gadā, tā pastāvīgi iestrēga te ekonomiskās krīzes, te finansējuma trūkuma, te citu apstākļu dēļ, turklāt pastāvīgi mainījās būvnieki. Citējot tā perioda laikrakstu "Pēdējā Brīdī": "Daugavpils lielā nelaime visu laiku ir bijusi piemērota tilta trūkums pāri Daugavai uz Grīvu, šo Daugavpils Pārdaugavu. Starp abām pilsētām ir gan dzelzceļa tilts, bet tas braucējiem stipri neērts. Bieži vien vilcienu pārlaišanai tiltu pārējai kustībai slēdza līdz pusotras stundas ilgi. 

Bet arī tad vēl braucējiem paliek neizdevīgais ceļš pār tiltu, kur uz dzelzceļa sliedēm jāsalauž rati."

Līgumu ar "August Klönne" par pusceltā tilta pabeigšanu Satiksmes ministrija bija slēgusi tā paša 1934. gada janvāra beigās. Vācieši apņēmās par 608 tūkstošiem latu uz piecu gadu kredītu līdz rudenim uzbūvēt trūkstošo tilta balstu un ķerties pie metāla konstrukcijām ap 300 m garumā. Uz objektu konkursā tad pretendēja arī kāda Polijas firma, kuras nosacījumi bijuši izdevīgāki, tomēr pasūtījums tika vāciešiem, jo Vācija bija palielinājusi Latvijas eksportsviesta kvotu. Turklāt no poļu piedāvājuma nolēma atteikties arī stratēģisku iemeslu dēļ – toreizējā robeža ar Poliju, ar tās Lietuvai atņemto Viļņas apgabalu, sākās tūdaļ aiz Daugavpils.

Latvijas valdība apgalvoja, ka pie līguma laušanas vainīga vācu firma, kas "noteiktā laikā līgumu nav pildījusi un bija iesniegusi lūgumu ministru kabinetam atļaut veikt darbus uz citiem noteikumiem". 

Vēlāk parādījās ziņa, ka vienošanās lauzta, jo līgumā paredzētās 30 tūkstošu latu drošības naudas vietā firma iemaksājusi tikai 10 tūkstošus latu. Tos uzņēmums pēc līguma laušanas zaudēja. Vai bija vēl kādas aizkulises, var vien minēt. 1934. gada augustā par tiltu rīkoja jaunu konkursu. Grīvas puses trešā balsta betonēšanas pasūtījums tika vietējam uzņēmējam Kārlim Ķuzem, bet metālkonstrukciju ziņā atkal priekšroku deva vāciešiem – firmai "Stahl Union" no Diseldorfas, kas apņēmās veikt darbus par 580 000 latu. Tiltam 120 m garumā ar četrām fermām bija jābūt gatavam 1935. gada rudenī. Un 1935. gada 23. novembrī to beidzot atklāja kā Vienības tiltu. Balsti pārdzīvoja karu un saglabājušies līdz mūsdienām.

Ko avīzes rakstīja pirms 100 gadiem

Latvija, 1924. gada 31. maijā. Augļu koku mizas tīrīšana. Augļkopības grāmatās ir veselas nodaļas par to, kad, kā un kādēļ vecākiem augļu kokiem tīrāma miza. 

Bet paraugaties augļu dārzos, tad redzēsiet, cik maz šie augļkopju labi domātie padomi tiek ievēroti, 

reti, ļoti reti jūs uzdursaties uz augļu koku dārziem, kur koki būtu tā notīrīti, kā tas vajadzīgs. Šur tur gan redz nobaltotus augļu kokus, bet tas vēl nenozīmē arī notīrītus augļu kokus, vecā miza, ķērpji, sūnas biezā kārtā apsedz kā augļu koka stumbru, tā zarus un dod patvērumu lielam vairumam dažādu kaitēkļu, kuri ne vien lielā mērā maitā un samazina, bet pat iznīcina augļu ražu. Tas norāda, ka mēs gan gribam saņemt augļus, bet negribam augļu kokus pareizi kopt. Arī pie mums, tāpat kā Amerikā, tikai stingrs likums varēs ievest kārtīgu un nepieciešamo augļu mizas kopšanu.

Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, Twitter, Draugiem vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu.