15.7 °C
1934. gada 28. maijā. Pirms 90 gadiem Kanādas Ontārio provincē fermā pie Korbeilas ciema notika līdz tam nepieredzēts brīnums – pirmo reizi pasaulē veiksmīgā kārtā pasaulē nāca piecīši, kas visi izdzīvoja dzemdībās un sasniedza pieaugušo vecumu.
Te bija "Kanādas piecīši" jeb piecītes – Dionu ģimenes meitenes Ivonna, Anete, Sesila, Emīlija, Marija. Tobrīd zinātnei jau bija informācija par vairāk nekā 30 piecīšu gadījumiem, taču zīdaiņi vienmēr piedzima tik novājināti, ka drīz gāja bojā vai arī nāca pasaulē jau miruši. Elziras Dionas dzemdības mājā, kurā nebija ne ūdens, ne elektrības, pieņēma vietējais ārsts Rojs Dafo. Viņš jau iepriekš katram gadījumam pasauca mācītāju, jo meitenīšu kopsvars bija 6670 grami un līdz tam piecīšu gadījumā neviens jaundzimušais ilgāk par 50 minūtēm nebija izdzīvojis. Tomēr šoreiz notika brīnums. Jaundzimušās, kuras piebaroja ar kukurūzas sīrupa, piena, ūdens un ruma maisījumu, izdzīvoja visas. Ģimene bija nabadzīga, tāpēc Dafo, saprotot, ka no medicīnas viedokļa tā ir sensācija, parūpējās, lai pirmo atbalstu sniegtu arī valsts. Dioniem jau bija seši bērni un vēlāk pēc piecīšiem piedzima vēl trīs.
Lai ko nopelnītu, 1935. gadā ģimene izlēma izrādīt savu brīnumu Pasaules izstādē Čikāgā.
Tas kļuva par iemeslu, kamdēļ Ontārio provinces pašvaldība nolēma Dioniem atņemt vecāku tiesības. Piecīšiem iekārtoja īpašu aprūpes telpu slimnīcā netālu no vecāku mājām, kur par viņām rūpējās ārsts Dafo un īpaša kopēju komanda, kā arī mediķi, kas Ivonnas, Anetes, Sesilas, Emīlijas un Marijas attīstībai sekoja kā pētniecības objektam. Preses un sabiedrības interese bija tik milzīga, ka aizbildņi izšķīrās paši divas reizes dienā par attiecīgu samaksu ļaut ziņkārīgajiem apbrīnot bērnus aiz stikla sienas. Lēš, ka šādā veidā Kanādas piecīšus apskatījuši aptuveni trīs miljoni ļaužu, kas Kanādas valsts kasē ienesa 500 miljonus dolāru. Arī vēlāk meitenes dažādos pasākumos demonstrēja publikai. Vecāki viņas ar tiesvedības palīdzību atguva 1943. gadā, taču stāsts nebija laimīgs, jo bērniem trūka emocionālu saišu ar vecākiem, kas turklāt pieļāva vardarbību, no tēva puses arī seksuāla rakstura. Deviņpadsmit gadu vecumā meitenes izlēma pilnībā saraut jebkādas saites ar saviem radītājiem un pamazām uzsāka patstāvīgu dzīvi.
Latvis, 1924. gada 28. maijā
Lielā ģildē atrodas mātes un bērna aizsardzības izstāde. Tā sadalīta vairākās nodaļās. Redzam mātes aizsardzības, veselīga zīdaiņa, piena higiēnas, slimā zīdaiņa, izglītības, mājturības, tuberkulozes, higiēnas, bērna aizsardzības un citas nozares. Tajās sakopots milzums vērtīga materiāla.
Šo izstādi apmeklēt ir katras mātes un katras sievietes pienākums.
Arī jebkurš cits apmeklētājs atradīs šeit daudz interesanta. Blakus izstādei Lielās ģildes telpās no 23. maija līdz 3. jūnijam ik dienas 4–6 pazīstami zinātnieki un sabiedriski darbinieki noturēs priekšlasījumus par bērnu kopšanu un audzināšanu. Tiklab izstādes, kā arī priekšnesumi notiek par velti un ikviens apmeklētājs būs mīļš viesis.
