1864. gada 25. novembrī. Pirms 160 gadiem ASV Pilsoņu kara (1861–1865) noslēguma posmā ASV ziemeļu štatu teritorijā caur Kanādu iefiltrējusies dienvidu štatu jeb konfederātu slepeno aģentu grupa veica mēģinājumu Ņujorkā vienlaikus pārdesmit dažādās vietās izraisīt ugunsgrēkus cerībā, ka tie izsauks plašāku aizdegšanos, nopostīs visu Ņujorku, radīs lielu ekonomisku kaitējumu un iedragās ziemeļnieku jeb unionistu morāli.
Tas arī sētu paniku un neapmierinātību unionistu rindās laikā, kad frontēs kara veiksme jau bija nosliekusies tiem par labu. Otrkārt, diversijai vajadzēja būt kā atriebībai par izdedzinātās zemes taktiku, kādu unionistu karaspēks mēdza piekopt savos reidos dienvidu štatos. Teroristiskā akcija cieta neveiksmi, taču ASV vēsturē palikusi kā saistoša un dramatiska epizode, kas jau mūsdienās apspēlēta vairākos TV seriālos un tāpat literāros darbos.
Diversantu grupējums, kas sevi sauca par "Manhetenas konfederātu armiju", 25. novembra, piektdienas, vēlā vakarā bija plānojis izraisīt sinhronus ugunsgrēkus 19 lielās un zīmīgās pilsētas viesnīcās, vienā teātrī un Barnuma Amerikāņu muzejā.
Mērķu skaitu izvēlējās ar aprēķinu, lai Ņujorkas ugunsdzēsēju spēki izrādītos par vājiem un uguni vairs nebūtu iespējams kontrolēt.
Teroristi izmantoja pašu gatavotas degbumbas ar grūti nodzēšamu vielu maisījumu, kam vajadzēja uzliesmot noteiktā laikā. Tomēr lielākā daļa degbumbu nenostrādāja, kā domāts. Tās, kas aizdegās, tika ātri pamanītas un neitralizētas. Par laimi Ņujorkai, sazvērnieki nebija iedomājušies, ka telpās, kur atstāja bumbas, jāatver logi, lai nodrošinātu degšanai vajadzīgo gaisa pieplūdi. Ziemeļnieku specdienestiem izdevās notvert tikai vienu no teroristiem, kad tas 1865. gada janvārī mēģināja atkal pāriet Kanādas robežu, lai caur šo zemi atgrieztos ASV dienvidos. Tas bija kāds konfederātu armijas virsnieks no Luiziānas štata, vārdā Roberts Kobs Kenedijs. Viņa nodoms bija aizdedzināt Amerikāņu muzeju. No turīgas ģimenes nākušo Kenediju tiesāja un pakāra.
"Kurzemes Vārds", 1924. gada 25. novembrī
Kapsēdas akmens netiek saspridzināts. Pagājušo nedēļu "Libausche Zeitung" korespondents ziņo, ka Kapsēdas milzu akmens tiekot saspridzināts un akmeņi izlietoti jaunās Liepājas baznīcas būvei.
Patiesības labā jāaizrāda, ka Kapsēdas milzu akmens stāv kā stāvējis un nav domāts to izlietot būvei, bet kā dabas brīnums viņš netiks aizskārts.
Jaunliepājas baznīcas būvei tiek izlietots kāds milzu akmens, kurš atrodas Iļģu mežā zem zemes un pa lielākai daļai jau saspridzināts, atvests uz Liepāju un jau iebūvēts jaunceļamā baznīcā. No milzu akmeņa, kurš ir zils granīts, cerē iegūt ap 30 kubikasis akmeņu.
Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, X, Bluesky, Draugiem vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu.
Pieraksties LASI.LV redaktora vēstkopai šeit.
Pieraksties un reizi nedēļā saņem padziļinātu LASI.LV galvenā redaktora aktuālo ziņu, kompetentu viedokļu un interesantāko interviju apkopojumu.