1924. gada 26. novembrī. Pirms 100 gadiem, nesagaidījuši valdībai prasīto algas pielikumu līdz 25. novembra vakaram, streiku pieteica Latvijas Nacionālās operas (LNO) orķestra muzikanti.
Vēl dienu pirms tam streika dēļ bija jāatceļ arī paredzētās "Samsona un Dalilas" izrādes. Ņemot vērā operas prestižu un popularitāti, incidentam tika pievērsta liela sabiedrības uzmanība, kaut tas nebija ne pirmais, ne pēdējais LNO vēsturē. Šoreiz, orķestrantu ieskatā, viņu algas bija jāpalielina par 50%, kamēr valdība bija gatava visiem iestādes darbiniekiem pacelt algas par 20–25%. LNO administrators Juris Gailītis presei skaidroja: "Operas direkcija algu paaugstināšanas jautājumu nodeva Izglītības ministrijai, kura algu paaugstināšanas prasību iesniedza Ministru kabinetam.
Pēdējais orķestrantu pieprasījumu galīgi noraidīja, jo pie pašreizējiem apstākļiem par algu paaugstināšanu nevar būt runa.
Ja paaugstinātu orķestrantiem algas par 50%, tad tas jādara arī pārējiem operas darbiniekiem. Tāds algu paaugstinājums visiem operas darbiniekiem izmaksātu 313 175 latus. Līdzšinēji operas darbinieku gada algu kopsumma ir 530 000 lati. Ja izpildītu algu paaugstināšanas prasības, tad operai būtu jāizmaksā algām vien 843 981 lats gadā. Tagad valdība operai piemaksā 300 000 latu gadā, bet pēc algu paaugstināšanas valsts piemaksa dubultotos. Tāda prasība ir neizpildāma, jo tā pastiprinātu nemieru pārējos valsts darbiniekos. Tagadējās orķestrantu algas ir 180–240 lati mēnesī." Mūziķu streiks Rīgas sabiedrības aprindās bija nepopulārs, un tam trūka atbalsta. Tika aizrādīts, ka 70% sastāva ir sveštautieši, kam būs Latvija jāatstāj, ja tie lauzīs darba līgumu. Sastādīt jaunu komandu nebūšot īpašu grūtību, turklāt tad varētu ietaupīt un izveidot orķestri no 40 mūziķiem agrāko 60 vietā, kas arī ļautu maksāt lielākas algas. Turklāt orķestrantus ar LNO saistīja līgums, par kura laušanu pienācās sods četru mēnešalgu apmērā. Ja trīs dienu laikā neatsāktos darbs, tad operas vadība bija tiesīga sniegt prasību tiesā.
Un LNO orķestra muzikanti nebūt neciešot trūkumu, jo vasaras sezonā saņem cienījamas piemaksas par uzstāšanos koncertos Jūrmalā.
Arī pašu streikotāju vidū nebija vienprātības, jo daļa iestājās par mērenākām prasībām. Gan valdība, gan streikotāji izrādīja nepiekāpību un kaulējās, līdz 1. decembrī Izglītības un Darba lietu ministriju kopsēde ar streikotāju pārstāvjiem panāca kompromisu par kopumā 33,5% algu pielikumu. 4. decembrī orķestris atkal sāka piedalīties LNO izrādēs.
"Balss", 1924. gada 26. novembrī
Saikava. Aiviekstes padziļināšanas darbi iesākti jau dažus mēnešus atpakaļ. Šim darbam kā pirmais upuris krita pie Negrotes krāces lielais "Skodera akmens", kuru skaldīja veselu mēnesi. Saskaldītās daļas izcēla krastā. Akmeņu izcelšana turpinās. Sausam rudenim pastāvot, ūdens Aiviekstē krītas. Blakus šiem darbiem strādā arī pie lejāk atrodošās Busula krāces. Šeit Aiviekste sadalās vairākās daļās un ir vairāki sēkļi, kuri vasarā paceļas augstu virs ūdens līmeņa. Platākā upes daļā ir krāce, kuras pamatā ir kaļķakmens. Šinī krācē vasarā ar taču palīdzību ķer zušus. Iesākta arī blakus krācei sēkļa norakšana. Padziļināšana vēl jāizdara 4 krācēs: Sēklī, Draksalā, Mērsalā un Šķēlī. Darbi sokas gausi un var vilkties 5–6 gadi. Strādniekiem par stundu maksā Ls 0,50. Lauksaimnieki apriņķī palikuši bez strādniekiem, jo visi strādā pie padziļināšanas darbiem.