1864. gada 22. novembrī. Pirms 160 gadiem Ainažos tika veikti pēdējie priekšdarbi, lai nākamajā dienā – 23. novembrī – durvis vērtu, pateicoties vietējo ļaužu uzņēmībai un tautsaimnieka, jaunlatvieša Krišjāņa Valdemāra enerģiskumam, kā arī Sanktpēterburgas sakariem, izveidotā pirmā tā sauktā zemnieku jūrskola, kurā piekrastes burinieka stūrmaņa vai kapteiņa zinības vietējā valodā, par sākumā saziedotu, bet vēlāk valsts naudu varēja apgūt jebkurš apņēmīgs zvejnieku vai zemnieku jauneklis.

Reklāma

Līdz Ainažu jūrskolas atvēršanai Latvijas teritorijā Rīgā un Liepājā pastāvēja vienīgi "smalkās" jūrskolas, kur nodarbības notika krievu un vācu valodā, bet studijas maksāja lielas summas. Pirmais skolas skolotājs bija igauņu izcelsmes zviedru jūrasbraucējs Kristians Dāls. K. Valdemārs rakstīja, ka skolas atvēršana tieši Ainažos nav bijusi sagadīšanās: "Reti atradīsies pie zemniekiem tik negrozāmas pastāvības un centības, kādu parādīja ainažnieki, kad tie bij nodomājuši dibināt jūrskolu. Šīs skolas dibinātājiem bij savi izdevīgi apstākļi, bet viņiem bij arī četru gadu laikā lieli grūtumi jāpārcieš. 1864. gadā sanāca pie manis Pēterburgā kādi ainažnieki un sameta vajadzīgo naudu priekš pirmā gada cits pa 50, cits pa 20, 10 un 5 rubuļiem. Kaimiņu zvejnieki palīdzēja, un tā no zemnieku dāvanām sanāca līdz 600 rubļu liela summa. Nemācītie zemnieki viegli atrada par nelielu maksu mācītu skolotāju, apdāvinātu cilvēku, kas ar īpašu sekmi bij beidzis Rīgas jūrskolu. Tas bij jauns šķiperis [kapteinis], kas prata līdz 10 valodas: krieviski, vāciski, igauniski, latviski, zviedriski, somiski, franciski, angliski, holandiski, dāniski un norvēģiski. Skolotājs un skolēni, 16 skaitā, no 14 līdz 36 gadiem veci, pūlējās ar tādu centību, kas godā svarīgo lietu." 

Tiesa, pirmos desmit gadus stūrmaņu eksāmenus Ainažu jūrskolas audzēkņiem bija jābrauc likt Rīgas jūrskolā, kur viss notika vāciski, taču Latvijas un Igaunijas teritorijā vairumam ar šo valodu tolaik problēmu nebija. 

Pati skola iekārtojās vietējā šķipera Jura Veides vecajā kalpu mājā un sākotnēji pastāvēja tikai no ziedojumiem. Veselus trīs gadus K. Dāls jūrlietas pasniedza, nesaņemot par to algu, līdz 1867. gadā K. Valdemārs panāca valsts dotāciju. To sāka izsniegt tikai pēc pirmā kabotāžas stūrmaņu izlaiduma, kad projekts bija parādījis dzīvotspēju un Ainažu parauga jūrskolas kuģniecības attīstības veicināšanai sāka dibināt visā Krievijas impērijā. Kopš 1969. gada Ainažos vecās jūrskolas ēkā pastāv muzejs, kas ir Rīgas vēstures un kuģniecības muzeja filiāle.

Ko avīzes rakstīja pirms 100 gadiem

"Latvis", 1924. gada 22. novembrī. Par "Japončiku" izbēgšanu. Daugavpils cietuma priekšnieks pastāstījis sekojošo: Apm. Plkst. 11 vakarā 18. novembrī no atsevišķās kameras korpusa 3. stāvā, sargam nemanot, izlauzušies 6 ieslodzītie uz nāvi notiesātie, to starpā 5 Japončika bandas dalībnieki. 

Uzraugam nākot uz koridora otru galu, arestanti pēkšņi to sagrābuši, atbruņojuši, sasējuši un ar apbrīnojamu veiklību un ar uzraugam atņemtās šautenes stobra palīdzību uzlauzuši otras kameras durvis, kurā bijuši ieslodzīti arī 6 mūža katordznieki. 

Šīs kameras iemītnieki piebiedrojušies pirmajiem un tagad visi nostājušies gaidīt kontroles uzraugu, kuru ķēris tas pats liktenis, kas pirmo uzraugu un visi 12 uz nāvi un mūža katorgu notiesātie devušies no trešā stāva lejā. Trešā stāva notikumus bija jutis ceturtā stāva dežūres uzraugs un devis signālzvanu uz cietuma kanceleju, kur atradies priekšnieka palīgs Januško. Pēdējais tūdaļ devies uz iekšējo korpusu, bet piesteidzies par vēlu: trīs nāves spriedumnieki jau cietuma sētas dibena stūrī līduši pāri un raidītie pakaļ revolvera šāvieni nav ķēruši. Ar ceturto arestantu Januškam nācās uzsākt cietuma sētā cīņu. Drīz piesteigušies sardzes kareivji, ar kuru palīdzību visi pārējie sadzīti atpakaļ korpusā un draudošā katastrofa likvidēta.

Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, Twitter, Draugiem vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu.