1944. gada 19. septembris. Pirms 80 gadiem naktī padomju aviācijas uzlidojumā vācu gaisa spēku palīgdienestā iesaukto latviešu jauniešu nometnei Rīgā, Mazajā Nometņu ielā 16, tobrīd brāļu Holmu tekstilfabrikas – vēlākās "Auroras" – teritorijā, gāja bojā vairāk nekā četrdesmit jaunieši – 14 līdz 17 gadu veci zēni.

Reklāma

Ap simts gaisa izpalīgu guva smagus ievainojumus. Daudzi nomira hospitālī. Vācu dienestā puiši starptautiskiem likumiem neatbilstošas mobilizācijas kārtā bija nonākuši ar Latvijas Zemes pašpārvaldes 1. ģenerāldirektora Oskara Dankera 1944. gada 27. jūlija rīkojumu, kas gan bija vien maskējoša formalitāte, jo līdzīgi latviešu leģiona formēšanai bija jārada iespaids, ka viss notiek brīvprātīgi, pēc pašu latviešu vēlmes palīdzēt "Lielvācijai". Mobilizācija gaisa spēku palīgdienestā notika Rīgas, Madonas, Bauskas, Cēsu, Valmieras un Valkas apriņķī. Jauniešu uzdevums bija palīdzēt vācu zenītlielgabalu apkalpēm. 

Kā rīkoties uzlidojuma laikā, acīmredzot neviens viņus nebija mācījis, jo bumbu krišana radīja izbīli, haosu un paniku, kuras dēļ vairāki zēni ieskrēja Māras dīķī, kur noslīka. 

Ir versijas, ka uz izpalīgu nometnes vietu kā potenciālu bombardēšanas mērķi norādījis kāds no vietējiem nodevējiem, tomēr vēsturniekiem ticamāka šķiet varbūtība, ka īstais padomju bumbvedēju mērķis bijusi Torņakalna dzelzceļa stacija un sliežu ceļi. Nobīdes bombardēšanā nebija nekas neparasts, un 1944. gada padomju uzlidojumos Latvijas pilsētām šādām "kļūdām" nereti bija traģiskas sekas arī citviet, piemēram, Gulbenē.

Bojāgājušo svinīgas bēres 1944. gada 22. septembrī notika Brāļu kapos. "Latvijas Mediju" apgādā izdotajā vēsturnieka Ulda Neiburga grāmatā "Grēka un ienaida liesmās. Latvijas Otrā pasaules kara stāsti" norādīts, ka ne visi bumbu sprādzienu upuri identificēti; zārkos saraustīto ķermeņa daļas salika arī vienkārši uz labu laimi. 

Notikušais bija šoks visai latviešu sabiedrībai un radīja vāciešiem nevēlamu kurnēšanu. 

Lai pēc iespējas ierobežotu informācijas izplatīšanos, izdzīvojušos jau pēc dažām dienām no Rīgas aizveda uz Kurzemi. Bojāgājušo latviešu gaisa izpalīgu piemiņai 1996. gadā pie Māras dīķa Āgenskalnā uzstādīja pieminekli.

Zemgales Balss, 1924. gada 19. septembrī

Bumbieru zādzība. Laikā no 12.–16. septembrim Emīlijai Šulc no Skrīveru ielas 28 izzagti no viņas Vecā ielā Nr. 4 nomātā augļu dārza 15 pudi bumbieru 120 ls vērtībā. Kriminālpolicija noskaidroja, ka bumbierus nozadzis 60 g. vecais Felikss Lahovics no Vecās ielas Nr. 6. Ko visu nezog. 17. septembrī Elias Hercbahs ziņojis kriminālpolicijai, ka pēdējā gada laikā no viņa nama Ezera ielā 9 izzagtas viena dzīvokļa durvis 7 ls vērtībā. Par vainīgu zādzībā pienākta Evelīna Siļķe no Liepu ielas Nr. 3.

Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, Twitter, Draugiem vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu.