1744. gada 20. septembrī. Pirms 280 gadiem Bergamo provincē, Ziemeļitālijā dižciltīgā ģimenē piedzima arhitekts un mākslinieks Džakomo Kvarengi, ar kura darbiem vēlāk lepojās Krievijas cari un impērijas lielpilsētas Sanktpēterburga un Maskava.

Reklāma

18. gadsimta 70. gados Kvarengi jau bija mēreni pazīstams meistars, kas projektējis vairākas klasicisma stila celtnes Itālijā, tāpat Monako un Austrijas galvaspilsētā Vīnē, kā arī saņēmis pasūtījumus Anglijā. Tomēr savā zemē viņš bija tikai viens no daudzajiem, kam katru darbu nācās izcīnīt konkurencē, tāpēc piedāvājumu pastrādāt Krievijā 1779. gadā Kvarengi uzņēmis bez kavēšanās, lai arī viņa sieva tobrīd bijusi gaidībās. Tas bija Katrīnas Lielās valdīšanas periods, kad carienes uzdevumā aģenti lielā skaitā vervēja itāliešu arhitektus un būvniekus galvenokārt Sanktpēterburgas, tāpat Maskavas un vairāku ārpilsētas piļu celtniecībai pēc Rietumeiropas modes. 

Sākotnēji Kvarengi strādāja pie vecās Maskavas pārbūves, uzceļot, piemēram, Katrīnas Lielās pili pie Jauzas upes, kas gan nav saglabājusies, un veidojot Sarkanā laukuma apkaimi.

Iemantojis carienes labvēlību, dažus gadus vēlāk arhitekts pārcēlās uz Sanktpēterburgu, kur 18. gadsimta beigās pēc viņa projektiem jau tapa viena reprezentācijas būve pēc otras – Ermitāžas teātris, Krievijas Zinātņu akadēmijas ēka, Krievijas caru vasaras rezidence – Aleksandra pils – Carskoje Selo (Puškinā), Smoļnija institūts, Aņičkova pils, kā arī būves Kurskā, Suražā, Irkutskā, Voroņežā. Kopumā Krievijas impērijā viņš projektējis ap 40 pārsvarā valstiski nozīmīgu celtņu. Krievu arhitektūras vēsturnieki atzinuši, ka itāliešu arhitekta darbība sakārtojusi līdz tam būvnieciski haotisko Sanktpēterburgas centru. 18. gadsimta nogalē un 19. gadsimta sākumā Kvarengi bija kļuvis par prominentu Krievijas valdnieku galma arhitektu, kurš saņēma prestižākos pasūtījumus un pie kura vērsās tāpat galmam pietuvinātie. Tādā kārtā no 1797. līdz 1802. gadam tapa, piemēram, grāfu Līvenu pils Mežotnē. Arī Rīgas pilsoņi nolēma caram Aleksandram I domātās Uzvaras kolonnas projektu uzticēt Kvarengi. Kolonnu uzcēla 1817. gadā Rīgas pils laukumā, bet kā vienota būve tā gāja zudumā Pirmā pasaules kara laikā.

Jaunā Balss, 1924. gada 20. septembrī

Par uzpūstu ziepju burbuli izrādījusies visa Rīgas laikrakstu "Jaunākās Ziņas" un "Latvijas Sargs" saceltā brēka par it kā draudošām briesmām no kokaīna lietošanas, kas esot daudz bīstamāka nekā alkoholisko dzērienu lietošana. Veselības departaments oficiāli paskaidro, ka kokaīna ievešanai dota atļauja tikai priekš 0,955 klgr. Tātad viss pārējais kokaīna daudzums, 80 klg, kuru pieved minētās avīzes, ir ieplūdis kontrabandas ceļā Latvijā, domājams, tādā pat ceļā aizgājis atkal pāri robežai. Tātad veltas pūles novērst uzmanību no alkohola briesmām!

Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, Twitter, Draugiem vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu.