2003. gada 20. septembrī. Pirms 20 gadiem Latvijā notika referendums, kurā pilsoņiem bija jālemj par valsts nākotni, atbildot uz jautājumu: "Vai jūs esat par Latvijas dalību Eiropas Savienībā?" Par nobalsoja 66,97%, pret – 32,26% referenduma dalībnieku, vēlētāju aktivitātei sasniedzot 71,49%. Tādējādi tika sperts svarīgs solis, lai Latvija 2004. gada 1. maijā kļūtu par pilntiesīgu ES dalībvalsti.

Reklāma

No visām politiski aktīvajām partijām pret bija aģitējusi Alfrēda Rubika Latvijas Sociālistiskā partija, "Eiroskeptiķi" un Apvienotā socialdemokrātiskā labklājības partija. Izrādījās, ka lielākie ES pretinieki meklējami Latgalē, kur Daugavpilī, Rēzeknē, Daugavpils, Krāslavas un Ludzas rajonā "pret" bija pat vairāk nekā "par". Baltijas Sociālo zinātņu institūta un "Latvijas Faktu" veiktā rezultātu analīze drīz pēc tam parādīja, ka balsojums lielā mērā bijis etnisks. 44% krievu tautības Latvijas pilsoņu bija balsojuši pret Latvijas iestāšanos ES, 20% – par, 36% – balsojumā nepiedalījās. Savukārt latviešu pilsoņu vidū 57% balsoja par, 18% – pret, 24% nepiedalījās vēlēšanās. 

Latviešu izvēli galvenokārt bija noteicis uzskats, ka dalība ES palielinās Latvijas drošību, jo "iestāšanās ES ir Latvijas drošības garants". 

Tikai pēc tam sekoja arguments, ka iestāšanās ES nodrošinās Latvijas ekonomisko izaugsmi, kas bija būtiski arī krievvalodīgajiem. "Aptaujāto cittautiešu vidū arguments, ka "iestāšanās ES ir Latvijas drošības garants", nav izplatīts," tika konstatēts "Latvijas Faktu" pētījumā. Aptuveni trešdaļa kā latviešu, tā krievu cerēja, ka līdz ar ES Latvijā ieplūdīs finansiālais atbalsts un investīcijas. Kas attiecās uz krievu un citu tautību pārstāvju negatīvo balsojumu referendumā, tad galvenokārt to noteica "bailes zaudēt tiešās un simboliskās saites ar Krieviju un protests pret Latvijas īstenoto etnisko politiku".

Laukstrādnieks, 1923. gada 20. septembrī

Valmiera. Lauksaimnieki būvējas. Valmieras apkārtnes pagastos šogad sacelts liels daudzums jaunu mājiņu. Tie mūsu centīgie jaunsaimnieki. No stacijas jau pa gabalu redzamas sabiedrīibas "Būve" celtās ēkas Kauguru jaunsaimniekiem. Ar saviem lieliem logiem, jumtu izbūvi un īpatnējiem lauztiem ģēveļu stūriem šīs mājiņas izskatās ļoti glīti un patīkami atšķiras no pašu lauksaimnieku celtām ēkām. Nav viņas arī visai dārgas, jo dzīvojamā ēka līdz jumtam izmaksājot ap 50 000 rubļu un gatavā veidā līdz 90 000 rubļu. Kauguriešu piemēram grib sekot arī citi apkārtējie pagasti un ēku celšanu turpmāk nodot sabiedrībai "Būve".

Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, Twitter, Draugiem vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu.