1913. gada 15. septembrī. Pirms 110 gadiem, saulainā svētdienā Mārtiņa kapos, Rīgas Āgenskalnā ap pulksten 15 tika iesvētīts un atklāts piemineklis uz izcilā komponista Emīla Dārziņa kapa. Latviešu sabiedrībai tas bija ļoti svarīgs un zīmīgs notikums, jo piemineklis Dārziņam bija viens no pirmajiem, kura izgatavošanai un uzstādīšanai nodibināja īpašu komiteju, kas nepieciešamos līdzekļus tautas ziedojumu veidā savāca pārsteidzoši īsā laikā.

Reklāma

Pēc traģiskās bojāejas Dārziņu Mārtiņa kapos apbedīja 1910. gada 25. augustā. 1911. gada sākumā komponista draugi un mūzikas cienītāji līdzekļu vākšanai piemineklim sāka rīkot koncertus, tā sauktos "Dārziņa vakarus" Rīgā, Jelgavā, Liepājā, Pēterburgā, Valkā, Lazdonā. Mākslinieki šajos koncertos uzstājās bez honorāra. Lielā skaitā pienāca arī vienkārši privātpersonu ziedojumi, tā ka nepieciešamos aptuveni 2000 rubļus ar uzviju savāca jau 1912. gada janvārī. Monumentu ar bronzas bareljefu no vairāku veidu granīta izgatavoja tēlnieki Burkards Dzenis un Teodors Zaļkalns. Somijas granīta obelisku izkala Sanktpēterburgā un pa dzelzceļu atveda uz Rīgu. Piemineklī iekļāva arī stilizētu liliju motīvu, jo lilijas esot bijušas Dārziņa mīļākās puķes. 

Atklāšanas dienā, pēc avīžu ziņām, "kapi bija melni no nelaikā aizgājušā komponista cienītājiem". Bija ieradušās ne tikai latviešu sabiedrības ievērojamākās personības, bet tāpat ierindas tauta. 

Vieni lēsa, ka atnākuši vismaz 2000 pieminētāju, kamēr citi minēja pat 10 tūkstošus, kas gan varētu būt pārspīlējums. Tā kā organizētāji nebija tādu masveidību gaidījuši, radās drūzma un spiešanās, dažs palika neapmierināts, kas vēlāk atbalsojās kritiskās piezīmēs presē. Pie Dārziņa kapa dziedāja no trim latviešu koriem izveidotais apvienotais koris, vairāki sieviešu un vīru kori. Garīgo ceremoniju noturēja latviešu sabiedrībā iecienītais Cēsu mācītājs Voldemārs Maldonis. Atklāšanas runu teica Dārziņa pieminekļa komitejas pārstāvis Atis Ķeniņš, komponists Alfrēds Kalniņš. Sekoja vēl citi, arī komponists Jāzeps Vītols. Gaisotne bija emocionāli sakāpināta, daudzi raudājuši.

Jaunākās Ziņas, 1923. gada 15. septembrī

Jaunizgudrots bezmērs. Jansons no Ķīžezera ielas izgudrojis bezmēru, kas atšķiras no līdzšinējā ar to, ka bezmēra stanga vai arī āķis ar sveramo preci nav jāpārvieto. Smaguma norādīšanai ierīkots sevišķs pavelkamais pēc decimālsvaru parauga. Noteiktu svaru parāda nevis stangas stāvoklis, bet sevišķas mēlītes. Izgudrotājs izņēmis patenti un svaru izgatavošanu nodevis "Konsumam".

Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, Twitter, Draugiem vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu.