1944. gada 20. novembrī. Pirms 80 gadiem pēcpusdienā Liepājas Karostas kāpās pēc vācu kara tiesas sprieduma nošāva astoņus kureliešu štāba virsniekus – pulkvedi Pēteri Liepiņu, kapteini Kristapu Upelnieku, kapteini Jūliju Mucenieku, virsleitnantu Jāni Gregoru, virsleitnantu Teodoru Prikuli, virsleitnantu Jāni Rasu, leitnantu Filipsonu un adjutantu Kārli Valteru.

Reklāma

Viņu kapa vieta nav zināma. Tā bija viena no tā sauktās ģenerāļa Jāņa Kureļa grupas traģēdijas noslēguma epizodēm. Sākotnēji ar vācu ziņu cīņai pret uzbrūkošo padomju karaspēku saformētajām un apbruņotajām kureliešu vienībām pēc Latvijas Centrālās padomes (LCP) ieceres vajadzēja kļūt par to spēku, kas līdzīgi 1919. gada notikumiem ar Rietumu palīdzību no Kurzemes sāktu Latvijas atbrīvošanu un kļūtu par atjaunojamās Latvijas armijas kodolu.

Taču cerības, ka vēsture atkārtosies, šoreiz izrādījās veltas. Vācu okupācijas vara to nepieļāva. 

Kureliešu galvenos spēkus un štābu vāciešiem izdevās aplenkt un pārsteigt Puzes pagasta "Stiklos" vēl 14. novembra rītā. Tad atbruņoja un apcietināja ap tūkstoti vienības karavīru un virsnieku. Aktīvu pretestību izrādīja tikai leitnanta Roberta Rubeņa bataljons, kas bija izvietots citā vietā un 18. novembrī iesaistījās kaujā ar vāciešiem pie Rendas. Taču leitnants Rubenis apšaudē krita. Bataljons turpināja aktīvu kaujas darbību līdz 9. decembrim, bet pēc tam sadalījās sīkākās grupās un izklīda. Daļa turpināja pretošanos kā partizāni. Tomēr tas vairs nebija vienots, organizēts spēks, un kureliešu kustību varēja uzskatīt par sagrautu. Daļu "Stiklos" sagūstīto kureliešu vēlāk ieskaitīja latviešu leģionā, vairākus simtus pēc paturēšanas Talsu un Ventspils cietumos nosūtīja uz koncentrācijas nometnēm Vācijā, kur daļa gāja bojā. Sākumā pieminētos astoņus virsniekus apsūdzēja "Lielvācijas" nodevībā, dumpī un "sakaru uzturēšanā ar anglosakšiem", piespriežot nāvessodu. Trīs citiem kureliešu virsniekiem sodu mīkstināja. 

Pašu 64 gadus veco Lāčplēša Kara ordeņa kavalieri ģenerāli Kureli vācieši taktisku apsvērumu dēļ nesodīja, taču nosūtīja uz Vāciju latviešu leģiona ģenerālinspektora Rūdolfa Bangerska štāba rīcībā. 

Vāciešu acīs Kurelis arī netika uzskatīts par bīstamāko. Ģenerālis pēc kara kopā ar ģimeni izceļoja uz ASV, kur nomira 1954. gadā Čikāgā.

"Latvijas Sargs", 1924. gada 20. novembrī

18. novembra svinības. Svētku svinības Jelgavā sākās pulksten 10 rītā ar svinīgu dievkalpojumu Sv. Annas baznīcā, kurā piedalījās visas vietējās skolas. Pēc tam pulksten 1 dienā uz tirgus laukuma notika garnizona parāde ar dievkalpojumu un svētku runām. Garīgo ceremoniju izpildīja garnizona mācītājs J. Kullīts. Pēc parādes sākās sabiedrisko organizāciju un skautu pulciņu gājieni pa pilsētu. Pulksten 6 vakarā pēc signāla raķetes no ugunsdzēsēju torņa, trijās pilsētas vietās orķestri nospēlēja valsts himnu. Pilsētas valde un namsaimnieki bij pielikuši daudz pūles pie namu dekorēšanas un greznošanas. Vakarā visas ielas bij gaiši apgaismotas.

Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, Twitter, Draugiem vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu.